Pašlaik Latvijā pastāvošo, bieži vien vāji argumentēto eiroskeptiķu un eiroentuziastu dialogu varētu kariķēt ar kādu Otrā pasaules kara laikā populāru plakātu, uz kura uzraksts nu jau skanētu šādi: «Eiropa – māte sauc!».
Pašlaik Latvijā pastāvošo, bieži vien vāji argumentēto eiroskeptiķu un eiroentuziastu dialogu varētu kariķēt ar kādu Otrā pasaules kara laikā populāru plakātu, uz kura uzraksts nu jau skanētu šādi: «Eiropa – māte sauc!». Un apakšā paraksts: «Vai tu jau iestājies Eiropas Savienībā (ES)?». Plakāta fonam varētu izmantot pazīstamo Delakruā audeklu «Brīvība uz barikādēm», kur brīvība simbolizētu ES.
Nopietni runājot, patlaban ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas iestāšanās šajā starptautiskajā savienībā ir tikai laika jautājums, un tas, cik ilgs būs šis laiks, lielā mērā atkarīgs no mums pašiem. Neatliekamā valsts administratīvi teritoriālā reforma (ATR) var kļūt par vienu no klupšanas akmeņiem Latvijas ērkšķainajā ceļā uz ES.
Pašreizējais Latvijas administratīvais iedalījums ietver 26 rajonus, septiņas republikas pilsētas, vienu novadu, 69 rajonu pilsētas, 483 pagastus, kopā – 586 pašvaldības. Pašvaldību apvienošanās procesa rezultātā ir izveidojušās piecas jaunas teritorijas: Kandavas novads, Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju, Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Nautrēnu pagasts un Demenes pagasts.
Jāpiezīmē, ka ATR ir piešķirti ievērojami līdzekļi. Laika posmā no 1992. gada līdz 2000. gada beigām būs izmantots 1 843 451 lats.
Visu Latvijas rajonu izpētes kopējās izmaksas vien sasniegs
263 400 latu. Daļa līdzekļu administratīvo teritoriju izpētei tiek ņemta no ES PHARE programmas, daļa tiek segta no valsts kases. Līdz šā gada beigām tiks izpētītas atlikušo deviņu rajonu teritorijas.
Rajonu izpētes gaitā tika sagatavoti pārskati par sociālekonomisko situāciju administratīvajā teritorijā, noskaidrota iedzīvotāju attieksme pret ATR, noformulēti novada veidošanas kritēriji, kā arī doti darba uzdevumi pagastu un pilsētu apvienošanās vai sadarbības projektiem. Izpētes gaitā atklājās interesanta parādība: vairākums Latvijas iedzīvotāju neatbalsta ATR. Tam arī ir savi saprotami iemesli. 45% pilsētnieku un 29% laucinieku uzskata, ka viņi nav informēti par reformas būtību. Savukārt apmēram trešdaļu aptaujāto reforma neinteresē vispār, jo viņi uzskata, ka nekas būtiski nemainīsies. Lauciniekus baida administratīvā centralizācija, centra neaizsniedzamības grūtības un mazo skolu likvidācijas draudi.
Izteikti negatīvi reitingi vērojami daļai ekonomiski attīstītu pašvaldību, kuru iedzīvotāji uzskata, ka vājāku teritoriju pievienošana apdraudēs viņu labklājību. Iedzīvotāju aptaujas rezultāti pierādīja, ka pozitīvāk ATR vērtē respondenti, kas uzskata sevi par informētiem reformas jautājumos.
Novadu veidošanas kritēriji
Astoņu rajonu administratīvo teritoriju izpētes rezultātā tika izstrādāti kritēriji novadu veidošanai. Secināts, ka pastāvošās teritorijas pakļaujamas apvienošanai ar citām, ja to budžetos pārvaldes izdevumi pēdējo triju gadu laikā ir lielāki nekā 20%, neuzrādot tendenci samazināties. Tāpat pastāvošās teritorijas apvienojamas ar citām, ja to tehniskā infrastruktūra (autoceļu tīkls, tālruņa sakari) ir cieši saistīta ar kaimiņu pašvaldību. Der atzīmēt, ka katrā jaunizveidojamā teritorijā būtu nepieciešams bērnudārzs, pamatskola, tautas nams, bibliotēka, sporta zāle, stadions, mazumtirdzniecības un sadzīves pakalpojumu tīkls, ambulance un divi pilnu slodzi strādājoši ģimenes ārsti. Ļoti svarīgs apvienošanās kritērijs ir skola pašvaldības teritorijā. Pašlaik Latvijā ir aptuveni 50 lauku pašvaldību, kuru iedzīvotāji izmanto galvenokārt pagastiem piegulošās pilsētas vai cita pagasta infrastruktūras objektus. Līdz ar to būtu jāizvērtē paātrināta ATR iespēja apmēram 80 pašvaldībās. Apvienošanai ar citām pakļautas arī tās teritorijas, kurās ir mazāk nekā 2 000 (+ – 200) iedzīvotāju, ievērojot prognozi nākamajiem pieciem gadiem. Izpētes gaitā atklājās, ka iedzīvotāju skaitam lauku pašvaldībās ir izteikta tendence samazināties. Līdz ar to saruks šo pašvaldību ekonomiskie resursi. Izpētes rezultātā pēc dažādiem kritērijiem iezīmēto teritoriju vidējais iedzīvotāju skaits ir 6 055, ieskaitot rajonu centrus un neņemot vērā republikas pilsētu iedzīvotāju skaitu.
Paredzēts arī jaunveidojamajā administratīvajā teritorijā nepalielināt attālumus no lielākiem centriem. Svarīgi, lai tai būtu kopīgs ekonomiskās darbības pamats. Jāņem vērā arī kultūrvēsturiskās tradīcijas, vienota profesionālā piederība, atrašanās vienā vēsturiskā novadā. Arī gadījumos, kad ir izteikta tendence citās pašvaldībās meklēt lielāko pakalpojumu daļu un strādājošajiem doties darbā uz kaimiņu pašvaldībām.
Kā pēdējais kritērijs, kas nav mazsvarīgs, ir minēta pašvaldību funkciju izpilde. Teritorijas pakļaujas apvienošanai, ja vietējai vadībai nav skaidra savas pašvaldības attīstība un tās plānošana, ja ir zems pašvaldības potenciāls. Šo nosacījumu vajadzētu likt aiz auss arī Jelgavas pilsētas pašvaldībai, ja jau pilsētai ir ieceres kļūt par jaunizveidojamā novada centru. Var izrādīties, ka, piemēram, Bauska šim kritērijam atbilst vairāk. Jelgavas Domei nevajadzētu gulēt uz lauriem un paļauties uz Siltumtīklu un Jelgavas Cukurfabrikas nupat noslēgto parādu atmaksas grafiku, jo tā izpilde ir ļoti apšaubāma un siltuma piegāde iedzīvotājiem var tikt atkārtoti apdraudēta. Pašvaldības funkciju izpildes kritērijs paredz jaunajā teritorijā nodrošināt likumos noteiktos pašvaldības pakalpojumus labā kvalitātē.
Administratīvo teritoriju izpētes ieguvumi
Izpētes gaitā, izvērtējot plašu informāciju, tika izstrādāti priekšlikumi pašreizējo rajonu teritoriju reformēšanai. Tajos ir nosauktas teritorijas, kurām ir lietderīgi veidot jaunu pašvaldību, apvienoties, sadarboties, palikt iepriekšējās robežās. Strādājot rajona izpētē, attiecīgo pašvaldību darbinieki piedalās jaunveidojamās teritorijas noteikšanā. Tāpat pašvaldību darbiniekiem kopā ar kaimiņu pašvaldību ir jāizvērtē teritoriju kopīgās attīstības iespējas, un tas jau tagad dod ierosmi būtiskai sadarbības padziļināšanai, veidojot dažādus kopprojektus. Tika novērots arī sabiedrības intereses un atbalsta palielinājums par ATR. Izpētes laikā pašvaldībām radās iespēja saņemt turpmākajiem projektiem un investīciju piesaistei noderīgu izpētes materiālu.
Nākamais solis saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu būs pagastu un pilsētu apvienošanās un sadarbības projektu sagatavošana. Izstrādājot projektu, ir jānodrošina iespējami pilnīgākas pašvaldību funkciju veikšanas garantijas visās tagadējās pašvaldībās, lai novērstu «nomaļu efektu». Svarīgi izvērtēt pašreizējo pašvaldību pārstāvniecības lietderību jaunveidojamās lēmējinstitūcijās, piemēram, komitejas, valdes u.tml. Viena apvienošanās projekta izpildes ilgums varētu būt trīs mēneši, un tā sagatavošanas galvenās izmaksas – aptuveni 4 000 latu.
Problēmas ATR realizācijā
Tomēr ir vairāki apstākļi, kas kavē ātru un efektīvu ATR realizāciju. Ar plānotajiem valsts budžeta līdzekļiem šogad var nodrošināt tikai 50 pašvaldību apvienošanās vai sadarbības projektu. Latvijas pagastos ir nesamērīgi augsti pārvaldes izdevumi – vidēji 23% no kopbudžeta. Pilsētas pārvaldes izdevumiem vidēji tērē tikai 9,7% (valsts nozīmes pilsētas – pat 5,8%). Tam vajadzētu veicināt ATR, taču pastāv pašvaldību, iedzīvotāju un uzņēmēju interešu sadursmes iespējas. Daudzi pašvaldību pārstāvji arī trīs mēnešus uzskata par pārāk īsu laiku, lai pilnīgi izpētītu jaunizveidojamo teritoriju, un pārāk milzīgas summas ir jāsamaksā Valsts zemes dienestam par jauno robežu aprakstu. Piemēram, Līvānu pagastam tie ir 2 000 lati.
Domājams, ka arī Saeimas līmenī pieņemt izšķirošu politisku lēmumu būs pagrūti. Ja premjers Andris Šķēle vēlas, lai nākamā gada marta pašvaldību vēlēšanas noritētu jau reformētās pašvaldībās, tad viņa partijas biedrs Jānis Lagzdiņš vēl nav pilnībā pārliecināts par ATR lietderību. «Latvijas ceļš» («LC») vēlas reformas realizācijai izmantot visu likumā paredzēto laiku līdz 2004. gadam. Sociāldemokrāti Jelgavas konferencē paziņoja: kamēr nav strikti nodalītas jaunizveidoto pašvaldību funkcijas un iedalīti līdzekļi to izpildei, partijai nebūs «sava viedokļa» šajā jautājumā. Attiecībā uz ATR realizācijas termiņiem viņi dala iepriekšējās valdības koalīcijas partneru «LC» viedokli. LSDSP uzsver, ka viņu domas un balsojums par reformu var kļūt izšķiroši, pieņemot galīgo lēmumu. Negribētos, lai tas būtu kļūdains.
Pašreizējās teritorijas apvienojamas, ja
pietiekami cilvēku un vadības resursi;
laba telpiskā saistība;
pietiekams funkcionālais nodrošinājums;
gaidāma centra – nomaļu efekta mazināšanās,
ekonomisko rādītāju uzlabošanās;
tās ir vienmērīgu iespēju teritorijas;
centrs ir izteikts, bet ne nomācošs līderis.
Apvienošanās nav ieteicama, ja
teritorijas ir tuvi konkurējošie centri vai ir centrs ar nomācošu dominanti;
neapmierinoša saistošo ceļu kvalitāte;
lieli attālumi līdz jaunajam iespējamajam centram (vairāk par 30 min autobusā);
senas, īpatnējas kultūrvēsturiskas tradīcijas;
starp teritorijām ir tradicionāli sliktas attiecības;
būtiski atšķirīga kultūrvide un tradīcijas.
