Man kopā ar Jelgavas rajona Līču māju saimnieku Modri Jansonu bija izdevība vasarā apskatīties, kā saimnieko Kanādas fermeri.
Man kopā ar Jelgavas rajona Līču māju saimnieku Modri Jansonu bija izdevība vasarā apskatīties, kā saimnieko Kanādas fermeri. Es vairāk interesējos par kartupeļu audzēšanu.
Kanādā gadā izaudzē 3,5 līdz 4 miljonus tonnu kartupeļu, un tas ir 15. rezultāts pasaulē. Latvija šajā tabulā nosacīti varētu ieņemt 35. vietu.
Kartupeļu ražošana Kanādā ir augsti attīstīta lauksaimniecības nozare, kur darba tikums un pieredze tiek nodoti no paaudzes paaudzei. Ontārio provinces kartupeļu sēklaudzētāju asociācijas biedri ar lepnumu saka: mūsu kartupeļu laukos nav Kolorādo vaboles, nav lakstu puves un laputis ir rets gadījums. Tas ir augsts sasniegums. Bet pie tā nonāk daudzos gadu desmitos – Ontārio kartupeļu sēklaudzēšanas sistēma aizsākta 1936. gadā.
Augu sekā kartupeļus audzē pēc trim četriem gadiem. Tas nav sarežģīti, jo nopietna kartupeļu audzētāja zemes kopplatība ir 250 – 400 – 600 ha. Sēklaudzēšanas lauki tiek iekārtoti pat tikai piektajā gadā, kas ir labs pamats kvalitatīva sēklas materiāla iznākumam. Pirmselites sēkla tiek izaudzēta Ontārio provinces ziemeļu daļā, kur ir mazāka iespēja inficēties ar vīrusu slimībām. Augu maiņas kultūras: soja, kukurūza, rapsis, auzas u.c.
Kartupeļus stāda 90 cm platās vagās, vienā hektārā – 2,2 līdz 2,5 tonnas (pie mums – 3 tonnas). Mazākam daudzumam ir viena liela priekšrocība – iegādājoties jaunu sēklu, nav jāizdod daudz naudas. Kanādā pārstrādes un galda kartupeļu audzētāji katru gadu atjauno 75 līdz 85 procentus no sēklas materiāla, un tas ir jau labs pamats augstu ražu iegūšanai. Ontārio provincē vidējā kartupeļu raža ir 40 t/ha un vairāk.
Agrotehnikā interesanta lieta, par kuru arī mums būtu vērts padomāt: pēc vagu uzfrēzēšanas vai uzvagošanas tukšajās vagās visā to garumā tiek izveidotas apmēram 1,5 litru tilpuma bedrītes, kur uzkrāt augsnes mitrumu. Tā arī mums ļoti pietrūkst ražas veidošanai. Bedrīšu izveidošanas agregāts nav nemaz tik sarežģīts, arī mūsu spējīgākie saimnieki to varētu uzmeistarot.
Lielākajās kanādiešu saimniecībās var redzēt augstražīgu un modernu kartupeļu audzēšanas tehniku. Populāra ir firma «Grimme». Jaunākais tās kartupeļu stādītājs vienā gājienā ņem astoņas vagas. Taču laukos strādā arī vecāka tehnika, gan labi kopta un saglabāta. Taupīgums un rēķināšana ir tipiska progresīva kanādiešu fermera iezīme.
Man gadījās vērot Kanādas kartupeļu laukus tieši ražas novākšanas laikā. Augstražīgais kombains vienlaicīgi novāca četras kartupeļu vagas un ražu bēra desmittonnīgā automašīnas kravas kastē, kuras grīdas slīpums ir 45o. Kartupeļus izkrauj pa transportiera lenti, kas iebūvēta kravas kastes apakšā. Bumbuļu krišanas augstums ir minimāls –15 līdz 30 cm –, tādēļ tie netiek traumēti. Pirms sabēršanas glabātuvē tiek atlasīti bojātie kartupeļi un mehāniskie piemaisījumi. Ražas kvalitāte ir augsta, bumbuļi izteikti lieli, ar seklām acīm. Glabātuves ir modernas, ar regulējamu mikroklimatu, lielākās – ar 25 000 tonnu ietilpību.
Vislielākā uzmanība tiek pievērsta lakstu puves atklāšanai. Kartupeļu laukus Ontārio provincē pārbauda lauksaimniecības skolu studenti praktikanti. Pirmais, kurš atklāj lakstu puvi, saņem prēmiju. Miglošana ir rūpīga, to uzrauga kartupeļu audzēšanas asociācijas.
Plašāk audzētās kartupeļu šķirnes Kanādā ir ‘Atlantic’, ‘Superion’, ‘Shepody, ‘Russet’, ‘BurBank’, ‘Yukon Gold’ u.c. , tām, izņemot ‘Yukon Gold’, ir arī izveidota līnija ‘New Leaf BT’, kas ir izturīga pret Kolorādo vaboli.
Kanāda ir lepna par sevi un padarīto, jo viss sasniegtais ir augstražīga darba galarezultāts.
Veikalos var nopirkt dažādu šķirņu, lieluma, fasējuma kartupeļus, mazgātus, ietītus folijā – jau gatavus cepšanai mikroviļņu krāsnī. To cena ir stipri augsta. Bet, ja ir pieprasījums, tad ir piedāvājums.
Mēs raizējamies, ka kartupeļu audzēšana kļūst neizdevīga, nevaram tos pārdot. Domāju, ka grūtākais vēl ir priekšā un sasniegumi šajā nozarē ir mūsu pašu – kartupeļu audzētāju – rokās.
Jānis Pastars, Iecavas pagasta Bērziņu saimnieks
