Reizē ar pirmajām gandrīz pavasarīgajām dienām vārdadiena atsteigusies arī pie Paulīnēm un Paulām. Dobeles rajona Jaunbērzes doktorāta vadītājas, ģimenes ārstes Paulīnes Namiķes mūža darbs ir romāna vērts, jo viņa ir liela optimiste.
Reizē ar pirmajām gandrīz pavasarīgajām dienām vārdadiena atsteigusies arī pie Paulīnēm un Paulām.
Dobeles rajona Jaunbērzes doktorāta vadītājas, ģimenes ārstes Paulīnes Namiķes mūža darbs ir romāna vērts, jo viņa ir liela optimiste, kurai patīk filosofēt par daudzām lietām. Trīsdesmit darba gadi bijuši mīlestības, pārdzīvojumu un prieka pilni. Paulīne stāsta, ka ir dzimusi ārste, jo jau kopš sešu gadu vecuma viņas sapnis bijis kļūt par dakteri laukos.
– Bērnībā, kad gāju uz operāciju, mani aprūpēja ļoti jauks ārsts. Jau tad sapratu, ka šo profesiju gribu apgūt arī es. Tagad ne mirkli to nenožēloju, jo daru darbu, kas man patīk, un esmu vietā, kur jūtos labi, – stāsta gaviļniece.
Par sava vārda izcelsmi Namiķes kundze var tikai spriest. Viņas mamma nāk no lībiešu krasta, kurā Paulīnes bijušas populārs vārds. To liecinot uz kapakmeņiem iegravētie daudzu vārdamāsu vārdi. Tā saukuši arī gaviļnieces krustmāmiņu. Zemgales pusē Paulīnes esot reti sastopamas, arī jaundzimušajiem vecāki vairāk liekot Paulas vārdu.
Pēc institūta beigšanas Paulīne devusies strādāt uz Maltu par pediatri. Drīz viņu ceļš atvedis uz Jelgavu, kur sešpadsmit gadu nostrādājusi par acu ārsti. Tikko bijusi izdevība strādāt laukos, Paulīne pārcēlusies uz Jaunbērzi, un tur jau aizvadīti trīspadsmit gadi. Viņa lepojas ar padarīto, jo tagad Jaunbērzē ir viens no retajiem sertificētajiem un modernākajiem lauku doktorātiem valstī, kas izpelnījies arī Labklājības ministrijas atzinību. Paulīne Namiķe trešā Latvijā 1993. gadā ieguva ģimenes ārstes kvalifikāciju.
– Visu savu mūžu esmu sevi ziedojusi darbam. Tajā paiet dienas lielākā daļa, un pat vakarā mājās vēl domāju par saviem slimniekiem. Dažreiz bērniem un mazbērniem neatvēlu tik daudz laika kā pacientiem, – atzīst Paulīne.
Gaviļniece stāsta, ka agrāk vārdadiena bijuši svētki, bet, kopš no dzīves aizgājis vīrs, tā ir klusāka un skumjāka, jo agrāk kopā tika svinēta arī dzīvesbiedra dzimšanas diena.
– Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, bet vērtības un dzīves gudrības, ko man iemācījis vīrs, piemēram, saprast dabu, paliks visam mūžam, – atzīst ārste.
Šogad savu vārdadienu kopā ar meitām Agnesi un Dinu, kā arī znotiem un trīs mazdēliņiem Paulīne iecerējusi pavadīt operā, vērojot izrādi «Nabuko».
