Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, aktuāla problēma ir estrogēnu nepietiekamība organismā, kas rada nopietnus veselības traucējumus.
Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, aktuāla problēma ir estrogēnu nepietiekamība organismā, kas rada nopietnus veselības traucējumus. Diemžēl pieredze rāda, ka ir pārāk maz informācijas par šā hormona trūkuma izraisītajām slimībām, to sekām, kā arī iespējām sievietēm palīdzēt.
Lai šo problēmu aktualizētu un sabiedrību vairāk informētu, pasaulē izveidota nacionālā estrogēnu deficīta profilakses un ārstēšanas programma «NEDA». Latvijā, tajā skaitā Jelgavā, par izglītošanas mēnesi sievietēm menopauzes vecumā, ārstiem un citiem interesentiem estrogēna deficīta un tā novēršanas iespējas jautājumā ir pasludināts februāris.
Šā projekta koordinatore Jelgavā ginekoloģe Māra Vanaga stāsta, ka Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, strauji palielinās to sieviešu skaits, kuru vecums pārsniedz 45 gadus. Tas ir pārejas posms sievietes dzīvē, daļa no dabiskā attīstības procesa. Bieži šajā periodā sievietēm rodas nopietni veselības traucējumi.
45 līdz 50 gadu vecumā sievietes ķermenī notiek pārmaiņas. Vēl pavisam nesen klimaktēriju uzskatīja par pilnvērtīgas un aktīvas dzīves beigām, taču tā nav taisnība. Jebkurā gadījumā, rodoties pirmajām klimaktērija pazīmēm, konsultējieties ar savu ārstu, aicina M.Vanaga. Taču ārsta un pacienta starpā, apspriežot šos jautājumus, ne vienmēr rodas abpusējs dialogs. Pareiza problēmas izpratne īpaši svarīga patlaban, kad vērojama sievietes vidējā dzīves ilguma un darba mūža palielināšanās.
Kā izpaužas menopauze?
Visbiežāk aptuveni 80 procentos gadījumu tie ir karstuma viļņi – lēkmjveidīga pēkšņa karstuma sajūta sejā, kaklā, krūšu kurvja ādā. To laikā ķermeņa daļas kļūst intensīvi sārtas. Tūlīt pēc tam sāk svīst ķermeņa augšdaļa. Karstuma viļņi ilgst līdz pat desmit minūtēm. Dažreiz tie var atkārtoties vairākas reizes stundā, citreiz – tikai pāris reižu mēnesī. Karstuma viļņi var būt vienlaikus ar reiboni, sliktu dūšu, durošām sāpēm sirds apvidū, sirdsklauvēm un elpas trūkumu. Zinātnieki to skaidro ar neregulāru ādas sīko asinsvadu sašaurināšanos un paplašināšanos. Sieviete var kļūt viegli aizvainojama, kašķīga, neapmierināta ar dzīvi, darbu un apkārtējiem cilvēkiem, var būt nosliece uz depresiju. Sākas menstruālā cikla traucējumi.
Līdz ar klimaktērija iestāšanos var parādīties nopietni traucējumi sieviešu organismā. Piemēram, osteoporoze, kuras dēļ samazinās ķermeņa kaulu masa, tie kļūst trausli un palielinās lūzumu risks. Pēc pilnīgas menstruāciju izbeigšanās sievietes kaulu masa katru gadu samazinās par vienu procentu. Ar laiku vērojama skriemeļu deformēšanās. Lielāks osteoporozes risks ir sievietēm, kurām ir slaida ķermeņa uzbūve, smalki kauli un kuras daudz smēķē, kā arī lieto alkoholu.
Otrs būtiskākais menopauzes sarežģījums ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības. Var attīstīties sirds išēmiskā slimība. Līdz 50 gadu vecumam sievietes ar tām sirgst 1,5 reizes vairāk nekā vīrieši, 70 gadu vecumā abiem dzimumiem šīs kaites sastopamas līdzīgi, bet no 75 gadu vecuma miokarda infarktu sievietes pārcieš pat biežāk nekā vīrieši.
Menopauzes laikā hormonterapija nevar pasargāt sievieti no novecošanas, taču tā spēj nodrošināt labu pašsajūtu. Klimaktērijs nav sievišķīguma vai seksualitātes beigas. Tas ir tikai noteikts mūža periods, kurā zudusi sievietes reproduktīvā spēja, proti, spēja radīt bērnus.
Klimaktērijs ir robeža, kuru pārejot, sievietei sākas nākamais mūža posms. Tā ir sieviete jau citā veidolā – dzīves pieredzes bagāta, par sevi pārliecināta, droša, spējīga mīlēt un mīlēta.
Sievietes, kas vēlas vairāk uzzināt par klimaktērija problēmām, kā arī noskatīties mācību videofilmu, tiek aicinātas 13. februārī pulksten 15 bez maksas apmeklēt klubu «Mobile», kur notiks tikšanās un diskusijas par šo tēmu ar speciālistiem.
