Esperanto internetam. Tokija. Japāņu zinātnieki internetā domā ieviest tā saucamo universālo tīkla valodu, kas pildītu esperanto valodas funkcijas globālajā tīklā.
Esperanto internetam
Tokija. Japāņu zinātnieki internetā domā ieviest tā saucamo universālo tīkla valodu (UTV), kas pildītu esperanto valodas funkcijas globālajā tīklā. Šā projekta mērķis – katrs interneta lietotājs spēs lasīt no citām valstīm tīklā ievietotos tekstus neatkarīgi no tā, kāda ir interesenta dzimtā valoda. Dzīvē šis projekts varētu izskatīties šādi: jebkuru svešvalodas tekstu ar noteiktas programmas palīdzību būs iespējams konvertēt universālajā tīkla valodā. Lokālām vajadzībām izveidots atkonvertētājs varēs UTV rakstīto tekstu pielāgot dzimtajai lietotāja valodai. Līdz 2005. gadam iecerēts šo UTV ieviest visā pasaulē.
Fotogrāfijas no Visuma
Vašingtona. ASV skolēni kosmiskās misijas «Endeavour» laikā varēs fotografēt Zemi no Visuma. Tas kļuvis iespējams, pateicoties tālvadības kamerai, kas tiks ierīkota kosmiskajā kuģī. Savukārt NASA speciālisti šīs kameras tālvadības pultis novietoja divās skolās, kur skolēni varēs tās «aprūpēt». Šīs fotogrāfijas būs pieejamas arī internetā.
Gēns izmaina paradumus
Vašingtona. Veicot eksperimentus ar tārpiem, ASV zinātnieki, izmainot vienu gēnu, nonāca pie tā, ka tārpam pavājinājās muskuļi, kas «atbildēja» par barības uzņemšanu. Pētnieki tagad vēlas turpināt līdzīgus pētījumus arī ar zīdītājdzīvniekiem, lai noskaidrotu, kā tāda veida eksperimenti iespaido to ēšanas paradumus.
Paši veicinām sirdsslimības
Londona. Kā atzinuši britu zinātnieki, saslimstības ar sirds kaitēm riska faktoru nosaka dzīves ritms pieaugušam cilvēkam, nevis bērnības vai pusaudža gadu apstākļi. Zinātnieki nonākuši pie šiem secinājumiem, veicot pētījumus starp 154 vīriešiem un 193 sievietēm, kas dzimuši 1947. gadā, un salīdzinot iegūtos rādītājus cilvēka agrīnā jaunībā (svars piedzimstot, augšana, slimības) un pieaugušā vecumā (cigaretes, alkohols, uzturs, sports).
Indija – cīņā ar lepru
Deli. Indijas valdība izdevusi lēmumu valsts mērogā cīnīties ar lepru. Īpaši apdraudētajos valsts reģionos, piemēram, ziemeļos un austrumos, eksperti ieradīsies cilvēku mājokļos, lai meklētu lepras slimniekus vai iedzīvotājus ar šīs slimības simptomiem – plankumiem uz ādas un nejutīgiem locekļiem. 70 procentu no pasaulē apzinātajiem 800 000 lepras slimnieku dzīvo Indijā.
Cigarešu lāsts
Berlīne. Kā paziņojusi Pasaules Veselības organizācija, katru gadu no smēķēšanas radītām slimībām pasaulē mirst četri miljoni cilvēku. Turklāt lielākais cigarešu upuru skaits ir Eiropā – 1,3 miljoni. Klusā okeāna rietumu daļas valstis atrodas otrajā vietā ar 1,1 miljonu mirušo gadā. Amerikā ik gadus no dzīves cigarešu dūma dēļ aiziet 772 000, Dienvidaustrumāzijā – 580 000, Tuvajos Austrumos – 182 000, bet Āfrikā – 125 000 cilvēku.
Ziemas miega traucētāji
Berlīne. Kā atzinuši vācu dabas pētnieki, slidošana uz aizsalušiem ūdeņiem aizsargājamos dabas rezervātos traucē zivju, varu un purva bruņurupuču ziemas guļu. Šie aukstasiņu dzīvnieki ziemas miegā pavada līdz pat sešiem mēnešiem, kuru laikā barības uzņemšana un vielmaiņa ir stipri ierobežota. Ja šos gulētājus izbiedējot atmodina, viņiem draud bojāeja, jo dzīvniekiem, kļūstot aktīviem, var nepietikt skābekļa vai pārtikas.
