1994. gada 6. oktobrī tika uzsākta pašvaldības autotransporta firmas «Jelgava» privatizācija.
1994. gada 6. oktobrī tika uzsākta pašvaldības autotransporta firmas (ATF) «Jelgava» privatizācija. Jelgavas Dome (komercdirektora, privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Raita Vītoliņa personā) ar ATF «Jelgava» (tās direktora Sergeja Soldatjonoka personā), vēlāk pārveidotu par Latvijas – Austrijas kopuzņēmumu SIA ATF «Grej», noslēdza nomaksas pirkuma līgumu ar darbības termiņu līdz 2004. gadam.
Izpērkamā īpašuma kopējā cena saskaņā ar sākotnējo līgumu –
Ls 521 107,72, no kuriem 20 procenti (Ls 104 221, 54) bija nomaksājami privatizācijas sertifikātos, bet pārējā summa Ls 416 886,18 – skaidrā naudā.
Pēc piecu gadu darbības 1999. gada maijā S.Soldatjonoks Valsts ieņēmuma dienesta Jelgavas nodaļā iesniedza paziņojumu, kurā norādīja, ka ar 3. jūniju uzņēmums pārtrauc darbību līdz 2003. gada 3. jūnijam. Kā iemesls uzņēmējdarbības pārtraukšanai tika minēta «vispārējā ekonomiskā situācija», kuras tiešā ietekmē «nepārtraukti» pasliktinājies uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis. S.Soldatjonoks atzīmē, ka «visu šo laiku uzņēmējsabiedrība godprātīgi pildīja savas līgumsaistības ar Jelgavas Domi», kas bija paredzētas savstarpējā līgumā.
Ļoti negatīvi uzņēmuma darbību esot ietekmējis arī tas, ka «faktiski visi privatizējamā pašvaldības uzņēmuma ražošanas objekti atrodas uz zemes, kas pieder fiziskām personām», no kurām vairāki pieprasa nesamērīgi augstu nomas maksu.
Ko ieguvusi pašvaldība, tas ir, Jelgavas iedzīvotāji no šā uzņēmuma privatizācijas? No darbības uzsākšanas laika 06.10.1994. līdz 01.07.1999. SIA «Grej» Domei nomaksājusi summu latos un savstarpēji norēķinājusies par nepilniem 42 tūkstošiem latu.
ATF «Jelgava» piedāvātais biznesa plāns privatizācijas komisijas 17.03.1994. sēdē paredzēja šādus darbības virzienus: pasažieru pārvadāšana; plaša patēriņa preču ražošana; datoru iepirkšana un pārdošana; automašīnu, to rezerves daļu restaurācija, realizācija, detaļu izgatavošana; otrreizējo izejvielu koksnes pārstrāde; tautas patēriņa preču ražošana; vairum- un mazumtirdzniecība; austo un neausto materiālu ražošana; lauksaimniecības produkcijas pārstrāde un realizācija; naftas produktu iepirkšana, pārdošana un pārstrāde, trikotāžas un šūto izstrādājumu ražošana; veikala atvēršana un citi darbības veidi. No visa tā, ko apņēmās SIA ATF «Jelgava» (iepriekšminētais bija ierakstīts arī uzņēmuma statūtos), tika realizēts tikai viens darbības virziens – kravas pārvadājumi… Nomaksas – pirkuma līgumā tika garantētas darba vietas divsimt cilvēkiem, taču strādājošo skaits gadu garumā aizvien samazinājās un samazinājās, līdz 1999. gada 8. oktobrī Domes Revīzijas komisija konstatēja: «No paredzētajām 200 darba vietām uzņēmums sociālo nodokli 1999. gada jūlijā samaksājis tikai par 11 darbiniekiem».
Šobrīd jau var konstatēt, ka ATF «Jelgava» tā sauktā privatizācija patiesībā bijusi mērķtiecīga pašvaldības īpašuma izsaimniekošana lielos apmēros, kurai kūmās stāvējis šā «privatizācijas» procesa krusttēvs pašvaldības komercdirektors, privatizācijas komisijas priekšsēdētājs un Domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš.
Taču, tāpat kā jebkuram procesam, arī šim ir savs sākums. Lai kaut ko privatizētu, vispirms ir jāzina, ko un kādā vērtībā privatizē. LR Ministru Padomes 1992. gada 21. septembra lēmums Nr. 397 (kas privatizācijas brīdī bija spēkā) noteica, kādā kārtībā jānovērtē un jāinventarizē privatizējamā pašvaldības īpašuma manta. Šis lēmums, privatizējot ATF «Jelgava», tika ignorēts: uzņēmuma manta netika inventarizēta. Citiem vārdiem, pašvaldība pārdeva ATF «Jelgava» kaķi maisā – īpašumu, kura patiesā vērtība nebija zināma. Ja nu vienīgi pašiem privatizētājiem, tas ir, bijušajiem pašvaldības uzņēmuma vadītājiem…
Par materiālo vērtību pieņemšanu liecina vienīgi SIA ATF «Jelgava» direktora S.Soldatjonoka parakstītie saraksti, tas ir, S.Soldatjonoks nodod īpašumu S.Soldatjonokam. Par ATF «Jelgava» kā privatizācijas objekta kopīgo vērtību privatizācijas dokumentos, pēc Domes Revīzijas komisijas atzinuma, atrodama lapa bez jebkādiem parakstiem un datumiem, kurā uzrādītā vērtība Ls 521 107,72 iekļauta 1994. gada 6. oktobrī noslēgtajā nomaksas – pirkuma līgumā.
Kā S.Soldatjonoks nodevis vērtības S.Soldatjonokam, liecina materiālu, rezerves daļu un iekārtu «pieņemšanas» saraksti. Piemēram, 3127 kilogramu dažādas krāsas nodota un pieņemta par 55 latiem jeb nedaudz vairāk nekā par vienu santīmu kilogramā. Tonna (!) naglu nodota un pieņemta par 32 latiem jeb aptuveni par trīs santīmiem kilogramā. Pustonna lakas – par 5 latiem jeb kilograms lakas par vienu santīmu; 210 kilogramu līmes – par santīmu kilogramā, logu aizbīdņi – par santīmu gabalā utt. Ar šādu cenu «nodoti» 1201 dažāds materiālu veids.
Vairāk nekā 1000 dažādu veidu rezerves daļu «nodotas» par Ls 8383,40 latiem, piemēram 469 spuldzes «nodotas» par vienu santīmu… Mazvērtīgais inventārs (117 ieraksti) – par 774,36 latiem, piemēram, lodlampa – par 10 santīmiem, domkrats – par vienu santīmu utt. Turklāt par tā jau zemajām cenām «nodotajiem» materiāliem, sīkajam inventāram un rezerves daļām, Domes «novērtētāji» kopējās summas samazinājuši pēc korekcijas koeficienta 0,85.
Kā atzinusi Domes Revīzijas komisija, ATF «Jelgava» privatizācija notikusi slēpti no sabiedrības. Privatizācijas komisija, kuras priekšsēdētājs bija R.Vītoliņš, par privatizāciju saskaņā ar LR likumu «Par valsts un pašvaldības uzņēmumu privatizāciju» presē informāciju nav sniegusi. Kaut kur pazudis arī privatizējamā objekta pretendentu reģistrācijas žurnāls.
