Izlasīju «Zemgales Ziņās» par Jelgavas Domes lēmumu aizliegt barot klaiņojošus suņus un kaķus. Sapratu, ka nedrīkstu klusēt.
Izlasīju «Zemgales Ziņās» par Jelgavas Domes lēmumu aizliegt barot klaiņojošus suņus un kaķus. Sapratu, ka nedrīkstu klusēt. To darīt nedrīkst neviens, kas uzskata šo lēmumu par ļaunu murgu. Acīmredzot Jelgavas Domei nav nekā svarīgāka, kā apspriest cilvēka prātam netveramas lietas. Vai tas ir cilvēcīgi? Kā cilvēks var izdomāt kaut ko tik šaušalīgu? Mēs staigāsim šurpu turpu un redzēsim badā mirstošus dzīvniekus līdzās sev uz ielas, sētā, pagrabā un ļausim viņiem vienkārši mirt? Kam traucē daži kaķi daudzstāvu mājā? Bariem gar māju klaiņo personīgie runči un meklē pagraba kaķenes, tāpēc liekas, ka kaķi ir savairojušies par daudz.
Nekad nevajag aizmirst, ka pirmo suni un kaķi uz ielas izmeta cilvēks. Kamēr maziņš, smukiņš– mīlēja. Apnika – izmeta. Pat ar likumu aizliegts Jelgavā ēdināt klaiņojošus dzīvniekus. Kā var aizliegt kādam tērēt viņa naudu? Tas ir cilvēktiesību pārkāpums, bet tīši nedot paēst dzīvniekam – dzīvnieku tiesību pārkāpums. Kā var cilvēkus par to sodīt, ja viņi atrauj sev un palīdz dzīvniekam? Tieši pensionāri ir tie, kas savus nedaudzos pensijas latus dala ar pagrabā dzīvojošu kaķu pāri, ne jau «biezie». Un tādu tad vēl ņemt un sodīt? Roku dzelži mani neiespaidos. Es to darītu augstākas apjēgas vārdā, dzīvības vārdā, jo tik baismai (bada) nāvei cilvēks nedrīkst nolemt dzīvnieku. Kaķus vienkārši nedrīkst visus likvidēt!
Jelgavnieki, aizstāvēsim pamestos kaķus un suņus!
