Jelgavnieki kopumā kļuvuši kārtīgāki, tomēr nelegālo atkritumu izgāztuvju problēma joprojām ir aktuāla, atzīst Komunālās pārvaldes ražošanas vadības organizācijas inženiere Zane Ķince.
Jelgavnieki kopumā kļuvuši kārtīgāki, tomēr nelegālo atkritumu izgāztuvju problēma
joprojām ir aktuāla, atzīst Komunālās pārvaldes ražošanas vadības organizācijas inženiere
Zane Ķince.
Komunālā pārvalde regulāri pārlūko visas zināmās nelegālās atkritumu izgāztuves, informāciju par tām sniedz arī daudzi bezdarbnieki, kas palīdz tīrīšanas darbos. Katru gadu vairākkārt visas šīs vietas tiek iztīrītas, taču drīz vien iedzīvotāji savus sadzīves atkritumus tajās atkal izmet, stāsta Z.Ķince. Tomēr pēdējā izgāztuvju apmeklēšanas reizē Komunālās pārvaldes darbinieki konstatējuši, ka aptuveni puse no tām ir likvidējušās.
Jelgavā ir arī vairākas nelegālās izgāztuves, uz kurām atkritumi tiek vesti ar smagajām automašīnām. Tomēr daudz vairāk ir tādu, ko veido tuvējo māju iedzīvotāji. Spilgts piemērs ir atkritumu izgāztuve Emīla Dārziņa ielā pie nepabeigtas jaunceltnes. Daudzu gadu garumā Jelgavas bezdarbnieki šo vietu regulāri iztīra, taču nepaiet pat nedēļa, kā atkal tajā tiek uzkrāti atkritumi. Šajā vietā par netīrību atbildība ir jāuzņemas tuvējo privātmāju iedzīvotājiem, pārliecināta Z.Ķince. To pierāda arī no mājām līdz izgāztuvei iemītās taciņas.
Z.Ķince uzskata, ka pašvaldība cīņā ar šīm izgāztuvēm būs bezspēcīga līdz brīdim, kad iedzīvotājiem sāks rūpēt savas dzīvesvietas apkārtnes sakoptība.
