Cenu pagasta Padomes priekšsēdētājs Imants Stepēns uzskata, ka pagasta lielākā problēma ir nodarbinātība, bet priekšsēdētājs ir optimistiski noskaņots un spriež, ka ar laiku situācija varētu uzlaboties.
Cenu pagasta Padomes priekšsēdētājs Imants Stepēns uzskata, ka pagasta lielākā problēma ir nodarbinātība, bet priekšsēdētājs ir optimistiski noskaņots un spriež, ka ar laiku situācija varētu uzlaboties.
Nodarbinātības problēma pagastā radās 1993. gadā, kad beidza pastāvēt lielākie darba devēji– ķieģeļu rūpnīca «Spartaks» un paju sabiedrība «Lielupe», kas ar darbu nodrošināja gandrīz tūkstoti iedzīvotāju.
– Pēc šāda pavērsiena Cenās ļoti daudzi iedzīvotāji kļuva par bezdarbniekiem un bija spiesti darbu meklēt citur. Daļa no viņiem pievērsās lauksaimniecībai un strādāja pašu izveidotajās zemnieku saimniecībās, bet citi devās darba meklējumos uz tuvāko apkārtni – Jelgavu, Ozolniekiem un pat Rīgu,– stāsta priekšsēdētājs.
Pašvaldības vienīgā iespēja palīdzēt bezdarbniekiem ir viņu iesaistīšana sabiedriskajos darbos. 1994. gadā tos varēja piedāvāt ap 100 cilvēku, bet pakāpeniski šis skaits saruka, un šogad līgums noslēgts vairs tikai ar sešiem bezdarbniekiem.
– Mazliet cerīgāku situāciju vērš tas, ka pamazām pagastā sāk atdzimt ražošana. Pagājušā gada nogalē darbu sāka jauns uzņēmums «Plato», kas ražo plastmasas pakešu logus un dod darbu ap 20
cilvēkiem. Paredzams, ka šogad sāks strādāt vēl viens jauns uzņēmums – «Kemira agro Latvija», kas fasēs minerālmēslus. Tajā arī varētu veidoties vairākas jaunas darba vietas, – skaidro Imants Stepēns.
Lai gan periodiski, tomēr darbu atsākusi ķieģeļu ražotne. Šogad jau plānots, ka tā varētu strādāt trīs mēnešus. Vairāki pagasta iedzīvotāji nodarbošanos atraduši arī pie vietējiem zemniekiem.
– Ir mums spēcīgi zemnieki, kas dod darbu pagasta ļaudīm, bet ne vienmēr bez darba palikušie to izmanto – viņiem piedāvātā samaksa šķiet par zemu, – tā priekšsēdētājs.
Vēl kā savdabīgu problēmu pagastā priekšsēdētājs min kriminogēno situāciju.
– Sarežģīta tā pie mums izveidojās jau padomju laikos, kad bijām pirmā vieta aiz tā sauktās četrdesmit kilometru zonas – šajā attālumā no Rīgas apmesties uz dzīvi varēja bijušie ieslodzītie. Turklāt vēl Ānē kādreiz bija cietums, un Cenu pagastā palikuši arī tur sodu izcietušie. Ne jau nu viņi visi mierīgi dzīvoja, bija arī tādi, kas dauzīja logus, rīkoja kautiņus, laupīja un atkal nokļuva cietumā. Pēc soda izciešanas viņiem jau bija kur atgriezties. Tāda vide mums ir izveidojusies, – atzīst priekšsēdētājs.
Par šo problēmu pagastā tiek nopietni domāts. Par to liecina kaut vai tas, ka Cenu pagasts ir vienīgais, kurā strādā divi rajona iecirkņu inspektori.
– Dažviet vairākiem pagastiem ir viens policijas inspektors, bet mums ir veseli divi. Turklāt pagastam ir arī savs municipālais policists
un zemessargi, kas kopīgi rīko regulārus reidus. Mums te ir jādzīvo, tādēļ problēma jārisina visiem spēkiem, – stāsta priekšsēdētājs.
Par nākotnes plāniem runājot, Imants Stepēns skaidro, ka šogad APLAN 2 projekta ietvaros paredzēts Ānes ciematā rekonstruēt katlumāju, un tas varētu būt garants tam, ka dzīvokļos siltuma padeve kļūs stabilāka. Vēl šā projekta ietvaros iecerēts Ānes ciemata ūdensvadu pieslēgt pilsētas ūdensvadam, tādējādi nodrošinot kvalitatīvāku ūdeni, bet cenu nepalielinot.
