Nu jau astoņus gadus Cenu pagastā darbojas firma «Artava», kuras specializācija ir bīstamo atkritumu pārstrāde. Sākumā firma gan tikai uzturēja no pašvaldības saņemtās iekārtas, bet no 1997. gada sākās reāls pārstrādes darbs.
Nu jau astoņus gadus Cenu pagastā darbojas firma «Artava», kuras specializācija ir bīstamo atkritumu pārstrāde. Sākumā firma gan tikai uzturēja no pašvaldības saņemtās iekārtas, bet no 1997. gada sākās reāls pārstrādes darbs.
Uzņēmums attīstās reizē ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Firmas vadītājs Uldis Krūklītis stāsta, ka pēdējā laikā katru gadu tiek sadedzināts ap 100 tonnu bīstamo atkritumu, taču darba apjoms varētu būt lielāks. To kavē vēl līdz galam neizstrādātā atkritumu apsaimniekošanas sistēma un nepilnīgā tās darbības shēma.
Lai uzņēmums varētu sadedzināt kaitīgās vielas, jāveic nopietnas analīzes.
– Ja kāds mums paziņo, ka viņam ir bīstamie atkritumi, no kuriem viņš grib tikt vaļā, mums jādodas uz norādīto vietu un jāpaņem vielu paraugs analīzei. Paraugu mēs nogādājam speciālā laboratorijā, kur nosaka, vai viela ir pārstrādājama. Pēc tam mums ir jāsaņem atļauja darbībai ar šo bīstamo atkritumu, un tikai tad varam doties tam pakaļ. Vēlāk šī viela tiek pārstrādāta, atlikumi atkārtoti izmantoti vai noglabāti, – stāsta U.Krūklītis.
Pagājušā gada nogalē firma «Artava» dedzināšanas iekārtām uzstādīja papildu filtrus, kas garantē videi vēl drošāku saimniekošanu un ļauj dedzināt arī hloru saturošas vielas. Pirms tam firma to nedarīja, lai neradītu skābos lietus.
– Tagad regulāri izdarītās analīzes rāda, ka pēc bīstamo atkritumu pārstrādes izmešu, kas nonāk gaisā, ir mazāk, nekā no dažas labas katlumājas, kur dedzina ogles vai malku. Tas tikai vēlreiz pierāda, ka arī bīstamos atkritumus var dedzināt droši un tie nevar nodarīt nopietnu ļaunumu, – skaidro U.Krūklītis.
Pašlaik uzņēmums var pārstrādāt naftas produktus saturošas vielas, šķīdinātājus, laku, krāsu un līmju atlikumus, mazgāšanas un tīrīšanas procesu atlikumus, augu un dzīvnieku ķīmisko un bioloģisko aizsardzības līdzekļu atkritumus, rūpnieciskos atkritumus, kā arī nevajadzīgos ārstniecības preparātus, mikrobioloģiskos preparātus un medicīnas iestāžu atkritumus.
Uldis Krūklītis stāsta, ka uzņēmumam ir līgumi ar vairākām firmām Latvijā, kas piegādā bīstamos atkritumu. Lielākās ir akciju sabiedrība «BAO», kas atkritumus glabā Gardenes bīstamo atkritumu novietnē, kā arī Jelgavas slimnīca, kas piegādā nederīgos medikamentus.
– Ir absurdi teikt, ka Latvijā nav vajadzīga bīstamo atkritumu pārstrādes vieta. Manuprāt, nepārstrādātie atkritumi dabai nodara daudz lielāku kaitējumu. Tas ir tikai apsveicami, ka Jelgavas slimnīca šo problēmu ir atrisinājusi, bet cik gan daudz citu iestāžu Latvijā vēl joprojām savus atkritumus izmet, nedomājot par sekām. Pārstrādes procesā pats galvenais ir darba drošība, ko var garantēt ar nevainojamām iekārtām un nemitīgu darba uzraudzīšanu. Mūsu uzņēmums pašlaik ir vienīgais Latvijā, kurš tik augstā līmenī veic šo darbu, – stāsta U.Krūklītis.
Firma «Artava» attīstību nākotnē saista ar iespējam kļūt par pamatuzņēmumu bīstamo atkritumu pārstrādāšanai valstī. Pašlaik Latvijā gan vēl tikai izvēlas vietu, kur varētu pārstrādāt bīstamos atkritumus, tā varētu būt arī Cenu pagastā.
– Pēc pēdējiem datiem piedāvātās vietas atkritumu pārstrādāšanai ir Olaines pilsētā, Cenu pagastā, kā arī Skrundā, Liepājas un Jēkabpils rajonā. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, mēs esam vienīgie, kam šajā jomā jau ir pamatīgas iestrādes, pārējie spēj piedāvāt tikai pliku vietu. Protams, ka esam ieinteresēti, lai konkursā izraudzītos Cenu pagastu, jo no tā varētu iegūt arī pašvaldība, – skaidro U.Krūklītis.
Kā vienu no ieguvumiem pozitīva risinājuma gadījumā firmas vadītājs min iespējamo Ānes ciemata apkurināšanu.
– Kā jau zināms, tad šogad paredzēts ar APLAN 2 projekta palīdzību rekonstruēt katlumāju Ānē. Taču ciemata apkuri varētu uzņemties mēs, jo ciemats atrodas tikai 1200 metru attālumā no uzņēmuma un tik nelielu siltumtrasi izprojektēt un uzbūvēt būtu daudz ekonomiskāk nekā rekonstruēt veco katlumāju. Līdz ar to daudz zemākas būtu arī siltuma izmaksas, – prāto U.Krūklītis.
