Pašlaik ieceres reģionālās reformas veikšanai nonākušas interesantā fāzē. Koalīcijas partijas apsver piecu reģionu modeli – «četri plus Rīga».
Pašlaik ieceres reģionālās reformas veikšanai nonākušas interesantā fāzē. Koalīcijas partijas apsver piecu reģionu modeli – «četri plus Rīga». Šāda reformas koncepcija nav jaunums, taču jauna ir iecerētā reģionālās pārvaldes struktūra.
Valdošās koalīcijas izskatītajā variantā reģiona pašvaldība sastāvētu no reģionālās administrācijas un reģionālās asamblejas. Interesantākais ir tas, ka reģiona administrācijas vadītāju izvēlētos konkursa kārtībā un to «atbalstītu» Ministru kabinets. Faktiski vadītājs tiktu iecelts un viņa statuss būtu līdzvērtīgs valsts sekretāram, kas savu komandu, protams, izvēlētos pats. Reģionālās administrācijas funkcijās ietilptu attīstības plānošana un attīstības plānu realizācija. Tāpat tās rokās atrastos izglītība, sociālā palīdzība, sabiedriskais transports, ceļi un slimnīcas. Jaunizveidotā administrācija pārņemtu pašreizējo rajonu īpašumus un saistības.
reģionālās asamblejas savukārt būtu vēlētas no vietējām pašvaldībām, un pagasti, pilsētas un novadi deleģētu pārstāvjus darbam asamblejā, kas priekšsēdētāju izraudzītos no sava vidus. Vienu asamblejas funkciju noteikti būtu grūti realizēt – tai vajadzētu apstiprināt konkursa kārtībā izvēlēto un valdības atbalstīto administrācijas vadītāju. Pareizāk sakot, nāktos, jo konfliktu – asambleja neapstiprina jau valdības atbalstītu administrācijas vadītāju diplomātiskā ceļā – diez vai būs iespējams atrisināt un konfrontācija būtu neizbēgama. Paredzēts, ka reģionālajai asamblejai bez minētās funkcijas jāapstiprina administrācijas sagatavotais budžets, reģiona attīstības plāns. Neizprotama funkcija ir informatīva administrācijas darba kontrole. Vai asamblejas dalībniekiem būs «jānostučī» Ministru kabinetam administrācijas neizdarības? Tas pārāk atgādina attiecības PSRS vadošajā nomenklatūrā. Kā nevajadzīgs aksesuārs šajā funkciju rindā izskatās iespēja asamblejai iesniegt priekšlikumus administrācijas vadītājam darba uzlabošanai. Kā atzīst Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis, reģionālajām asamblejām būs tikai dekoratīvs raksturs. Te derētu atsvaidzināt atmiņā «Latvijas ceļa» un «TB»/LNNK programmas, kurās ir apspriesta vēlētu reģionālo pašvaldību izveide.
Var saprast LPS vadītāja pausto viedokli, ka šādi realizētas reģionālās reformas rezultātā tiks panākta nevis varas decentralizācija, bet gan tās centralizācija. Arī LPS arguments, ka valdošās koalīcijas partijas baidās zaudēt tiešās pašvaldību vēlēšanās, nav bez pamata. Nav grūti šādai valdības rīcībai saskatīt politiskus un ekonomiskus motīvus. Zinot, kādi līdzekļi uz reģioniem tiks novadīti gan no Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās strukturālajiem fondiem, gan tā saucamajiem mērķa reģioniem, reģionālās reformas kontekstā Latvijas politikāņiem nenoliedzami veidojas zināmas vīzijas par piedalīšanos līdzekļu administrēšanā. LPS uzsver, ka galvenais nav reģionu skaits, bet gan pašvaldību demokrātijas nostiprināšana un tādu finansiālo iespēju radīšana, lai reģionos dzīvojošo pilsoņu vēlēti priekšstāvji varētu lemt par attīstības plāniem un ES strukturālo fondu izmantošanu. Koalīcijas partiju vēlēšanās uz ilgu laiku «iebīdīt» reģionālajā administrācijā «savus» cilvēkus var radīt draudus koalīcijas pastāvēšanai vispār. Šodien LPS vadība ir iecerējusi tikties ar īpašo uzdevumu ministru valsts pārvaldes un reformu lietās Jāni Bunkšu. Ja dialogs būs bez abas puses apmierinošiem rezultātiem, LPS, domājams, pieprasīs J.Bunkša atkāpšanos. Un tas jau būs nopietns drauds koalīcijas plāniem. Savukārt, ja koalīcija LPS un sabiedrības spiediena rezultātā nespēs vienoties par kopīgu reģionālās reformas modeli, valdībai vajadzēs atzīt, ka šīs Saeimas sastāvā tā nav spējīga realizēt reģionālo reformu. Bet kas tādā gadījumā notiks ar rajonu pašvaldībām, kuru pilnvaru laiks beigsies līdz ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām? Un kā šādu Latvijas soli uztvers ES institūcijas? Tas noteikti nepaātrinās Latvijas iestāšanos savienībā. Tie ir jautājumi, uz kuriem valdībai būs jāatbild jau tuvākajā laikā.
Reģiona vadība (projekts)
Reģionālā administrācija (tās vadītāju ieceļ valdība)
Administrācijas funkcijas
attīstības plānošana un attīstības plānu realizācija;
izglītība, sociālā palīdzība, sabiedriskais transports, ceļi un slimnīcas;
pašreizējo rajonu īpašumu un saistību pārņemšana.
Reģionālā asambleja
(deleģē pagastu, novadu un pilsētu pašvaldības)
Asamblejas funkcijas
apstiprina administrācijas vadītāju;
apstiprina administrācijas sagatavoto budžetu;
apstiprina reģiona attīstības plānu;
informatīva administrācijas darba kontrole;
iesniedz priekšlikumus administrācijas darba uzlabošanai.
