Pēc sociālistiskās iekārtas sagruvuma Latvijā ir attīstījušies daudzi Rietumu kultūras elementi. Atdzimstošā klubu kultūra ir viens no tiem. Rotari kustība dažādo klubu jūklī atšķiras ar lielo rotariešu un klubu skaitu.
Pēc sociālistiskās iekārtas sagruvuma Latvijā ir attīstījušies daudzi Rietumu kultūras elementi. Atdzimstošā klubu kultūra ir viens no tiem. Rotari kustība dažādo klubu jūklī atšķiras ar lielo rotariešu un klubu skaitu.
Tā ir pasaules mēroga organizācija, kurā darbojas dažādu profesiju pārstāvji, tās mērķis – sniegt nepieciešamo humāno palīdzību, atbalstīt augstus profesionālās ētikas principus un veicināt miera procesu visā pasaulē. Pasaules rotari klubu apvienības «Rotary International» devīze ir: «Pašaizliedzīga kalpošana».
Klubu veidošanās vēsture
Pirmais rotari klubs tika dibināts 1905. gada 23. februārī Čikāgā. Šo pirmo servisa klubu pasaulē dibināja jauns advokāts Pols P.Hariss. Kopš tā laika rotari kustība ir izplatījusies, un pasaulē ir aptuveni 1,2 miljoni rotariešu, kas ir apvienojušies 28 000 klubu. Organizācijas savukārt ir apvienotas gandrīz 528 apgabalos, kas atrodas 154 valstīs. Latvija ietilpst Zviedrijas apgabalā, tā numurs ir 2410. Maz rotariešu ir tikai Āfrikā un Ziemeļaustrumāzijā. Krievijā rotari klubi tikai sāk veidoties, tomēr tie jau darbojas lielākajās valsts pilsētās. Latvijā patlaban ir 14 rotari klubu, viens arī Jelgavā. Trīs no tiem ir dibināšanas stadijā.
Rotari klubu ietvaros valda diezgan strikti noteikta kārība. Piemēram, vienā klubā nevar būt vairāk nekā 20% vienas profesijas pārstāvju, un šāda sistēma nodrošina plašu dažādu profesiju pārstāvju loku. Ikviens rotarietis var vērsties kādā citā klubā un tur sastapt savas profesijas pārstāvjus. Katrs klubs nosaka darbības virzienus, ņemot vērā lokālās vajadzības. Ir četri vispārējie rotariešu darbības virzieni, kas tiek saukti par dienesta vai servisa nozarēm. Tas ir kluba, profesionālais, sabiedriskais un starptautiskais dienests. Daudzo klubu pastāvēšana veicina apjomīgu informācijas apmaiņu. Viena kluba biedri savā starpā ir labi pazīstami un pārzina viens otra nodarbošanos vai daiļradi. Jaunu biedru uzņemšana notiek tikai pēc uzaicinājuma, par to izlemj kluba valde. Šie cilvēki ir korifeji savā specialitātē vai arī sabiedrībā plaši atzītas autoritātes. Uz kluba biedru sanāksmēm tiek aicināti arī cilvēki, kas nav tā biedri. Tikšanās notiek regulāri vienā un tajā pašā vietā parasti reizi nedēļā, un šīs vietas ir atzīmētas visos starptautiskajos rotari katalogos (adrese un tikšanās laiks). Sanāksmju ilgums ir pusotra stunda, un parasti šajā laikā tiek vakariņots vai ēstas pusdienas. Ir stingra prasība sanāksmes apmeklēt. Lai skaitītos par kluba biedru, nepieciešams ierasties vismaz uz 70% visu sanāksmju. Ja kāds kluba biedrs aizbrauc uz ārzemēm, sanāksmes apmeklējums tiek ieskaitīts tikai tad, ja viņš atved uz savu klubu tā kluba apmeklējuma kartīti, kura sanāksmē ir piedalījies. Ir paredzēti arī izņēmuma gadījumi un sistēma, kā kompensēt izlaistās sēdes. Kurš pusgada laikā neierodas uz četrām kārtējām sanāksmēm pēc kārtas, tas tiek automātiski izslēgts.
Pienākumi un priekšrocības
Tomēr rotariešiem reti rodas grūtības ar sanāksmju apmeklējumu. Klubu biedri uz tām ierodas labprāt un pēc iespējas biežāk, jo viņiem ir arī savas privilēģijas: izdevība tikties ar cilvēkiem, kam ir līdzīgi ētiskie ideāli un vērtības; iespēja kalpot sabiedrībai; profesionālās attīstības izredzes, kā arī starptautisku kontaktu veicināšana. Klubu biedriem izveidojas daudzpusīgs paziņu loks starp biznesa un citu profesiju pārstāvjiem. Viņi var piedalīties interesantās programmās, ņemot vērā iknedēļas sanāksmes, ir iespējas apmeklēt citus rotari klubus un iepazīt citus rotariešus. Tomēr blakus privilēģijām ir arī pienākumi. Bez jau minētās sanāksmju apmeklēšanas katra rotarieša pienākums ir ieteikt jaunus un kvalificētus biedrus. Lai veicinātu kalpošanu ideāliem, katram rotarietim aktīvi jādarbojas kādā no kluba komisijām, kurā viņu ir izvirzījusi kluba valde. Katram rotari klubam vajadzētu būt savas teritorijas biznesa un profesionālās dzīves atspulgam. To var realizēt ar klubos izmantoto profesionālās klasifikācijas principu. Ņemot vērā klubā vēl nepārstāvētās profesijas, pastāv kluba izaugsmes iespējas. Kluba biedru sastāva attīstības komisijas uzdevums ir meklēt kvalificētus biedrus no tās profesijas, kas vēl nav pārstāvēta.
Par vēl vienu izslēgšanas iemeslu var kļūt nesamaksāta biedra nauda. Katram kluba biedram saskaņā ar statūtiem ir jāiemaksā ikgadējā biedra nauda. Tas jādara divreiz gadā, turklāt no katras summas seši dolāri tiek atvilkti kā nodeva oficiāli noteiktajai rotari avīzei. Šī nodeva jāmaksā tikai tajās valstīs, kur ir reģionāla avīze valsts valodā, pārējo klubu biedri no tās ir atbrīvoti. Katrs rotari klubs divreiz gadā maksā nodevu «Rotary International» par katru kluba biedru 17,50 ASV dolāru apmērā. Šie maksājumi jāveic ik pusgadu 1. janvārī un 1. jūlijā. Kluba sekretārs nodod tos tālāk «Rotary International» kopā ar pusgada ziņojumu par kluba biedru skaitu.
Rotari fonda darbība
Rotari ir arī savs fonds, kura programmas ar humāniem pabalstiem uzlabo veselības apstākļus un ar stipendijām studentiem un pasniedzējiem, kā arī starpvalstu biznesa un citu profesiju pārstāvju apmaiņām atbalsta labas gribas sūtņus visā pasaulē. Ideja par rotari fonda dibināšanu radās 1917. gada kongresā Atlantā. Sestais «Rotary International» prezidents ierosināja radīt fonda kapitālu, «kura mērķis būtu ar labklājību un izglītību un citiem sabiedrības attīstības ceļiem darīt pasaulē labu». Fondu uztur rotarieši un viņu draugi ar brīvprātīgiem pabalstiem. 1992./93. gadā ziedojumi bez speciāla mērķa sasniedza aptuveni 45 miljonus ASV dolāru. Fonda darbībā interesants apstāklis ir tas, ka pirms iemaksātās summas iztērēšanas tā trīs gadus tika investēta, tādējādi fonda administratīvie izdevumi tiek segti no procentiem un pelņas. Ņemot vērā trīsgadīgo investēšanas periodu, visa ievāktā nauda tiek investēta dažādās programmās. Rotari fonda stipendiju programma gadā piešķir aptuveni 1200 stipendiju un līdz ar to ir pasaulē lielākā starptautiskā stipendiju programma, kas tiek finansēta no privātajiem līdzekļiem. Tiek piedāvātas viena vai vairāku gadu stipendijas, kā arī trīs līdz sešu mēnešu kultūras stipendijas. Savukārt «PolioPlus» programmas ietvaros rotarieši ir savākuši aptuveni 247 miljonus ASV dolāru bērnu vakcīnu iegādei. Īpaša programma paredz studiju grupu apmaiņu, kuras ietvaros jaunu strādājošu nerotariešu grupas uzturas rotariešu ģimenēs ārvalstīs, lai iepazītos ar viesu zemes sociālo, ekonomisko situāciju un kultūru.
Rotari jauniešu apvienības
«Rotary International» atbalsta divas apvienības jauniešiem un jauniem pieaugušajiem, kuri ir rotari sadarbības partneri. Šīs apvienības sauc «Interact» un «Rotaract». «Interact» ir starptautiska servisa klubu apvienība jauniešiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem. Aptuveni 100 pasaules valstīs pastāv gandrīz 7 000
«Interact» klubi ar vairāk nekā 150 000 biedru. «Interact» mērķi ir attīstīt vadītāja īpašības un pilsonisko apziņu, kā arī veicināt saprašanos starp tautām un mieru. «Rotaract» ir starptautiska servisa klubu apvienība sievietēm un vīriešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Arī tās mērķi ir attīstīt vadītāja īpašības, veicināt pilsonisko apziņu, augstus ētikas principus biznesa dzīvē, kā arī sapratni starp tautām un mieru. Aptuveni 120 valstīs eksistē vairāk nekā 6 000 «Rotaract» klubu. Oficiālās «Rotaract» tikšanās parasti notiek ik pēc divām nedēļām. To programmā ir iekļauti referāti, uzņēmumu apmeklējumi, kultūras aktivitātes, diskusijas vai arī citu klubu apmeklējumi. Nedēļas beigās tiek organizēti darba projekti, sabiedriskie pasākumi un semināri vadītāja īpašību attīstīšanai.
Rotari kustībā darbojas visu konfesiju pārstāvji, tā politiski ir pilnīgi neitrāla. Ja sāktos diskusijas par politiskām tēmām, klubu iekšienē rastos šķelšanās, kas traucētu realizēt rotari mērķi. Piederību vienam vai otram klubam nosaka darba vai dzīvesvietas tuvums.
Rotariešu ikdienas profesionālajā praksē parasti tiek uzdoti četri jautājumi: «Vai tā ir taisnība? Vai tas ir godīgi pret pārējiem dalībniekiem? Vai tas veicinās draudzību un labo gribu? Vai tas nāks par labu visiem?» «Rotary International» 1992. gada kongresā Losandželosā delegāti nolēma, ka visiem uzņemtajiem rotari klubiem ir jāpieņem «vienota konstitūcija». Šodien vairumā gadījumu klubu organizatoriskā struktūra pamatojas uz vienotu klubu konstitūciju, kura, piemēram, paredz, ka obligāti jāabonē rotari žurnāls.
Jelgavas rotari klubs starptautiski tika atzīts 1998. gada augustā, un tam par godu Rundāles pilī tika rīkotas svinības. Tas bija devītais rotari klubs Latvijā. Par tā pirmo prezidentu tika ievēlēts Viktors Valainis. Jelgavas kluba krusttēvs ir Rīgas Hanza rotari klubs, kura prezidents tolaik bija Viktors Kulbergs. Pie kluba dibinātājiem varētu minēt Kasparu Riekstiņu, kas pats nav kluba biedrs, Jāni Laizānu, Pēteri Rivžu, Andri Zīvertu, Pēteri Bilu, Gundaru Proli un Jāni Keiču.
