Zemgales reģionālajai valsts darba inspekcijai prioritāte ir negadījumu novēršana būvfirmās un lauksaimniecības darbos, informē inspekcijas vadītājs Valdis Dūms.
Zemgales reģionālajai valsts darba inspekcijai prioritāte ir negadījumu novēršana būvfirmās un lauksaimniecības darbos, informē inspekcijas vadītājs Valdis Dūms.
Pēc inspekcijas datiem, visvairāk nelaimes gadījumu ir celtniecības darbos. Pagājušajā gadā darba drošības noteikumu neievērošanas dēļ Zemgalē notika pieci smagi negadījumi, kuros bija arī bojā gājušie. Tomēr joprojām būvfirmas un uzņēmumi, kas nodarbojas ar celtniecību, pieļauj daudzus darba drošības noteikumu pārkāpumus, kas nereti arī ir galvenais negadījumu iemesls.
Māca darba drošību
Jau pagājušajā gadā Valsts darba inspekcija būvfirmu vadītājiem organizēja mācības un seminārus par darba drošību. Tajos sniegta informācija par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem un runāts par to, kā celtniecības darbos obligātos priekšnoteikumus pārvērst par pašsaprotamu lietu.
Strādā bez inventāra
Šajās dienās organizētajā preses konferencē kā vienu no raksturīgākajiem piemēriem, kādas sekas izraisa drošības noteikumu neievērošana, Valdis Dūms minēja gadījumu Kandavā. Tur kādas būvfirmas darbinieki demontējuši ēku. Līdzīgi kā vairumā negadījumu, strādnieki nebija uzvilkuši ķiveres, bet darbu vadītāji viņu rīcībai nesekoja. Guļbaļķu ēkas demontāžu darbinieki sāka paši kā nu prata un zināja – katru sienu viņi jauca no apakšas. Pirmo šādā veidā izdevās nojaukt bez starpgadījumiem, turpretī, tiklīdz viņi bija ķērušies klāt otrai, tā sabruka un vienam no strādniekiem uzkrita virsū. Cilvēks no gūtajiem ievainojumiem gāja bojā. Inspekcijas vadītājs uzsver, ka šādi gadījumi notiek bieži un joprojām nedz darba devēji, nedz arī ņēmēji neuzstāj, ka nepieciešams kaut neliels drošības inventārs.
Vairāk negadījumu laukos
Līdzīga situācija ir arī lauksaimniecībā un kokapstrādē. V.Dūms informē, ka šajās jomās darba laikā notikušo negadījumu skaitam ir tendence palielināties. Samilzusi problēma ir neprofesionāli strādnieki, kas arodu nav apguvuši skolā, bet strādā pēc vecāku padomiem. Valsts darba inspekcijas vadītājs paredz, ka šajā un dažos turpmākajos gados negadījumu skaits lauksaimniecībā varētu palielināties.
– Vairums zemnieku nabadzības dēļ izmanto morāli un fiziski novecojušu tehniku, kas, lai arī nav izgājusi tehnisko apskati, joprojām tiek darbināta un apdraud strādnieku drošību. Arī pagājušajā gadā notika kāds gadījums, kad siena vākšanas laikā bojā gāja jaunietis bez speciālas izglītības. Sekojot pieredzējušo strādnieku paraugam, viņš bija centies sablīvēto sienu iestumt dziļāk «Siguldas» savācējpiekabē, bet tika tajā ierauts un gāja bojā, – stāsta inspekcijas vadītājs.
Izvēle – nauda vai drošība
Problēmas rada arī nesakārtotība darba devēja un ņēmēja attiecībās. Vairumā gadījumu darba ņēmējam, stājoties darbā, tiek piedāvātas divas iespējas. Pirmā no tām paredz, ka tiek noslēgts oficiāls līgums, par darbinieku tiek maksāti visi nodokļi, turpretī otrajā variantā līgums netiek noslēgts, nodokļi netiek maksāti, bet darbinieks saņem salīdzinoši lielāku algu. Sliktās ekonomiskās situācijas dēļ lielākoties darbinieki no līguma atsakās. Sākotnēji tas, protams, šķiet vilinoši, tomēr, ja darbavietā notiek kāds negadījums, strādnieks un viņa ģimene nedz no uzņēmuma, nedz arī no valsts nesaņem nekādas kompensācijas vai pabalstus.
