Esmu cītīgs zemes apstrādātājs, zemnieks, kam ir 35 hektāri zemes.
Esmu cītīgs zemes apstrādātājs, zemnieks, kam ir 35 hektāri zemes. Tāpēc man vairāk gribas avīzē lasīt par lauksaimniecības lietām, piemēram, par lauciniekam vajadzīgu preču cenām un iegādes iespējām, ar konkrētām adresēm, ne mistiskiem telefoniem ar automātisko atbildētāju.
Gribētos arī, lai valsts tur sevi pie vārda un pilda solījumu divu nedēļu laikā samaksāt zemniekam par piegādāto preci. Lai nebūtu kā ar 1999. gada degvielas subsīdijām, kam dokumentus iesniedzu jau decembrī, bet vēl neesmu saņēmis naudu. «Naudas nav, tāpēc nevaram pārskaitīt.» Tāda ir atbilde. Taču man trijos termiņos ir jāsamaksā īpašuma nodoklis, un pagastvaldei es nevaru pateikt, ka naudas nav. Tiklīdz nokavēju, tā soda procenti klāt. Valsts par velti neko nedod, bet Tukuma gaļas kombināts lopiņu no manis pieņem, taču solīto naudu… kur nu divu nedēļu laikā, – to neesmu saņēmis pat pēc diviem mēnešiem! Cik līdzekļu jau neesmu iztērējis, zvanot pārstrādātājam un braukājot uz banku, lai uzzinātu, vai nauda ir ieskaitīta manā rēķinā. Gaļas kombināta parādam vis procenti neaug.
Vēl vēlētos, lai avīze raksta, kur tie labākie mehāniķi un inženieri atrodami. Pavasaris nāk, zemniekam tehniku vajag kārtībā, tādēļ noder prātīgu vīru padomi. Tikai ne tādu, kādi man gadījās «Vagā»,– apņēmās kapitāli izremontēt traktora motoru, bet nemāk to izdarīt. Jūs teiksiet, ka nevajag pie tādiem iet, bet firma ir licencēta. Un tā man, zemniekam, iznāk nervozēt, tērēt savu laiku un naudu, bet rezultāta nav.
Piemēra pēc – par cūkām. Lai es sivēnu pārdotu, man vajag zīmi no vetārsta. Pret to neiebilstu. Vetārsts atbrauc, pārbauda un nosaka, ka viss būs kārtībā. Bet vēlāk viņš iedomājas, ka vajag asins analīzi no auss. To gan esot vajadzējis jau pirms sešiem mēnešiem, kad sivēni dzima… Tā kā tādu analīzi no barokļa nevar ņemt, manas cūkas paliek tirgū nepārdotas. Es jau saprotu – tādi tie likumi ir, dzīvniekiem jābūt pārbaudītiem un veseliem, ja cilvēkam grib pārdot. Bet var taču vismaz kaut ko izdarīt līdz galam.
Mani interesē traktoru tehniskās apskates. Cik rajonā pavisam ir traktoru un cik no tiem tiek pārbaudīti tehniskajās apskatēs? Cik no tiem ir obligāti apdrošināti un kam tas ir vajadzīgs? Es taču ar savu traktoru pa šoseju nebraukāju, es ar to strādāju tīrumā – aru, kultivēju, sēju. Neviens zemnieks taču nebrauks vagā, ja viņam nebūs darba kārtībā traktors vai lauku inventārs. Protams, tas nespīd un nelaistās, taču lietojams gan ir.
P.Lakstīgala, Glūdas pagasta Sildedžos
