Pretēji nereti dzirdētajam apgalvojumam, ka laukos cilvēkiem nav naudas un viņi neko nebūvē, izrādās, ka zemnieki ceļ gan mājas, gan kūtis, pirtis un namus viesu izmitināšanai, neaizmirstot arī par apkārtnes sakopšanu.
Pretēji nereti dzirdētajam apgalvojumam, ka laukos cilvēkiem nav naudas un viņi neko nebūvē, izrādās, ka zemnieki ceļ gan mājas, gan kūtis, pirtis un namus viesu izmitināšanai, neaizmirstot arī par apkārtnes sakopšanu.
Tāpēc ikvienam, kas vēlas celt un pārbūvēt vai jau to dara, noderēs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Arhitektūras un būvniecības katedras vadītājas docentes Silvijas Štrausas stāstītais.
Nav tiesa, ka laucinieki nebūvējas
Sniedzot konsultācijas, speciāliste secinājusi, ka mūsu valstī ir ne mazums cilvēku, kas nopelnījuši daudz naudas, paņēmuši kredītus vai arī cer uz subsīdijām, tāpēc pasūta liela apjoma projektus. Piemēram, projekts 1000 nobarojamo cūku kūtij vai simts govīm domātas fermas rekonstrukcijas plāns uzskatāms par modernu un Eiropas prasībām atbilstošu pasūtījumu. Pēdējā laikā arvien vairāk pasūtītāju prasa viesnīcu, pirtiņu, laivu novietņu un citu ar atpūtu un izklaidi saistītu objektu projektus. Šie cilvēki domā par attīstību nākotnē, zina ko grib un nevēlas strādāt pēc vecām tehnoloģijām. Latvijā ir firmas, kas var apmierināt pieprasījumu pēc mūsdienīgām tehnoloģijām un materiāliem. Tāpēc Silvija Štrausa uzskata, ka būvniecības nozares attīstība Latvijā rosina cerības.
Ikviens zemnieks var LLU Arhitektūras un būvniecības katedrā vaicāt pēc padoma, taču tā nav projektēšanas iestāde, tās speciālisti tikai konsultē. Atsevišķos gadījumos var izstrādāt arī neliela apjoma projektus, iesaistot darbā studentus. Padomus var saņemt arī Ozolnieku Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā, kur Lauku inženieru fakultātes mācībspēki vada seminārus zemniekiem un speciālistiem. Sava speciālista centrā vēl nav, tāpēc nereti interesenti tiek sūtīti uz fakultāti. Diemžēl pie mums pieņemts uzskatīt, ka «īstās» lauksaimniecības nozares ir augkopība, dārzkopība, lopkopība, bet celtniecība ir tikai starpnozare. Un šādas attieksmes rezultātā gan Zemkopības ministrijā, gan konsultāciju dienestos trūkst celtniecības speciālistu.
Būvniecība ceļā uz Eiropu
Lai gan vairumam lauksaimnieku Eiropa saistās ar vieglā tipa kūtīm, Silvija Štrausa uzskata, ka tā vis nav. Kas tad ir vieglā tipa kūts? Tā ir vaļēja nojume ar trīs sienām, ar atsevišķi būvētu apsildāmu slaukšanas zāli. Govis tiek laistas brīvi pastaigāties. Tas patiesībā ir eksperimentāls pasākums.
– Man Eiropa vispirms asociējas ar modernām tehnoloģijām. Tas nozīmē, ka, ceļot kūti, zemnieks vispirms domā par slaukšanas zāli vai šķidrmēslu krātuvi ar lielām uzglabāšanas tvertnēm, – spriež speciāliste. Taču būvkonstrukcijām vajadzētu būt vietējā risinājuma un nevajadzētu tiekties pēc eiropeiski vieglajām. Vairums Eiropas valstu atrodas siltākā klimatiskajā joslā nekā Latvija. Šajā ziņā tuvāk esam austrumiem.
Izrādās, ka kaimiņi igauņi šajā jomā mūs ir apsteiguši, jo tur jau uzbūvētas piecas vieglā tipa kūtis no koka konstrukcijām bez siltumizolācijas, bet stabi iegremdēti gruntī bez īpašiem pamatiem. Tādas kūtis uzceltas arī Igaunijas pierobežā Latvijas pusē, taču apgalvot, ka tās mūsu valstī ir plaši izplatītas, vēl nevar.
Atjaunot pamestu kūti iznāk lētāk
Pašlaik Silvija Štrausa izstrādā rekonstrukcijas projektu septiņdesmitajos gados celtai 200 govju kūtij, kas saglabājusies samērā labā stāvoklī. Ēku uzlabojot un pārveidojot, nevis kapitāli pārbūvējot, ieliekot tajā modernas tehnoloģijas, izmaksas ir zemākas, nekā ceļot jaunu kūti. Ar pārveidojumiem šajā gadījumā jāsaprot slaukšanas zāles iebūvēšana un mēslu izvākšanas sistēmas nomaiņa, kā arī govju turēšanas izmaiņas – no piesietām govīm pārejot uz brīvi staigājošām. Un to visu var izdarīt kādreizējā kolhoza kūtī, tāpēc diezin vai pareizi ir tik daudzas būves pamest likteņa varā.
Dzīvojamās mājas pieskaņo ražošanas ēkām
Tradicionālais zemnieka sētas plānojums ir mainījies līdz ar ražošanas ēku būvi un attīstību. Parādās jaunas, agrāk laukiem neraksturīgas tendences. Ir cilvēki, kas nav nodarbināti lauksaimniecībā un naudu pelna pilsētā. Viņi ir pietiekami turīgi, un viņu mājas vairāk līdzinās kotedžām. Tajās tiek būvēti peldbaseini, golfa laukumi, ir skaisti veidoti un kopti zālieni. Tie, protams, vēl ir atsevišķi gadījumi. Bet Silvijai Štrausai, nesen konsultējot Jelgavas rajona zemniekus, radies iespaids, ka viņiem ir liela interese par lauku tūrismu un vēlēšanās būvēt ēkas, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnvērtīgāku atpūtu.
No senākās atšķirīga ir arī «īstā» laucinieka, kurš naudu pelna ar lauksaimniecisko ražošanu, sēta. Tradicionālajā latviešu zemnieka sētā visas ražošanas ēkas izvietotas ap vienu pagalmu un saimnieks, pa mājas logu raugoties, tās varēja pārskatīt. Mūsdienu zemnieka sētā ražošanas ēkas arvien vairāk attālinās no pagalma. Tādā gadījumā tā vairs nav lauku sēta, bet pēc amerikāņu parauga tiek dēvēta par fermu, kur dzīvojamā zona ir nodalīta no ražošanas ēkām ar žogiem vai citiem norobežojošiem elementiem. Uz šādu modeli virzīsies tie zemnieki, kas izvēlēsies strādāt pēc modernām tehnoloģijām. Un tas ir likumsakarīgi, jo jaunā tipa graudu kaltes, noliktavas, kūtis ir lielākas nekā agrāk un jānorobežo no dzīvojamās zonas, lai ražošana netraucētu atpūtai.
Iesaka izvēlēties Latvijas preci
Konsultējot zemniekus, būvniecības speciāliste iesaka viņiem izvēlēties galvenokārt Latvijā ražotus celtniecības materiālus. Kāpēc?
Ārzemju materiāli vairāk izmantojami apdarei, siltumizolācijai labi der arī dažādas vates, bet būvēšanai daudz noderīgāki ir Latvijā ražotie celtniecības bloki un fibrolīts. Arī nesošajām konstrukcijām speciāliste iesaka izmantot vietējos materiālus, jo betona izstrādājumu vešana no citām valstīm ievērojami palielinātu ēkas izmaksas. Žēl, ka Latvijā, lai gan darbojas vairākas rūpnīcas, kas ražo betonu, netiek izgatavotas betona grīdas kūtīm un tās jāved no Polijas un Slovākijas. Taču docente uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums. Jo aktīvāk zemnieki būvēsies, jo vairāk mūsu ražotājiem būs jādomā, kā apmierināt pieprasījumu pēc jauna veida būvmateriāliem.
