Bikstu pagasta Laugaļos ierasta skaņa ir vistu kladzināšana un tītaru buldurēšana. Tur ar saviem mīluļiem sarunājas mājas saimniece Mērija Vilūna.
Bikstu pagasta Laugaļos ierasta skaņa ir vistu kladzināšana un tītaru buldurēšana.
Tur ar saviem mīluļiem sarunājas mājas saimniece Mērija Vilūna.
Viņas zemnieku saimniecībā izaugusī produkcija atbilst bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanas prasībām, un to apliecina pagājušā gada 11. novembrī piešķirtais sertifikāts «Latvijas Ekoprodukts».
No laukiem nekad pa īstam nav aizgājusi
Mērija Vilūna atkal saimnieko savu vecāku mājās. Savulaik pēc Jaunpils vidusskolas beigšanas viņa Rīgas augstskolā ieguvusi juristes profesiju un visu darba mūžu vadījusi Iekšlietu ministrijas sistēmā. Taču no Laugaļiem tā pa īstam viņa nekad nav aizgājusi. Vasaras brīvdienas arvien pavadītas laukos pie vecākiem, vienmēr viņai paticis kaut ko pielabot mājai. Tolaik, kad Latvijā ienesīga un modīga lieta bija puķu audzēšana, Mērija Vilūna noņēmusies gan ar tulpēm un narcisēm, gan ar gladiolām. Bet no puķu audzēšanas iegūtā naudiņa turpat vien palikusi – mājai bija vajadzīgs remonts.
Pēc aiziešanas pensijā Mērijas kundzi aizvien vairāk vilkušas dzimtās mājas. Ko gan tik enerģiska sieviete lai sadarītu Rīgas dzīvoklī? Vīrs Juris gan reizēm labsirdīgi iebilst pret sievas lauksaimniecisko biznesu, taču, ja vajag, labprāt dara visu, ko vien viņam liek: vāc bietes, rok kartupeļus un veic visus vīriešu darbus. Tomēr viņš ir un paliek pilsētnieks.
Pēc dabas – īsta avantūriste
Mērija Vilūna atzīst, ka vienmēr bijusi avantūriste. Pat tad, kad sākusi nodarboties ar putnkopību, viņai nav bijis sīki izstrādāta biznesa plāna, nedz arī idejas, kur likt izaudzēto produkciju. Iesākumā Laugaļos auga cūkas, taču viņa atteikusies būt muļķe, uz kuras rēķina citi negodīgi iedzīvosies. Kad aizvadītā gada pavasarī cūkgaļas cenām zemāk vairs nebija kur kristies, šis bizness tika izbeigts.
Jau kādu laiku iepriekš Mērijas kundzes draugi bija ieteikuši viņai audzēt vistas. Sākumā tas viņai licies nepieņemami. Taču pret sivēnu iemainījusi pirmās divas pērļu vistas, to olas sakrājusi un likusi zem tītarenēm perēties. Pēc kāda laika pa pagalmu gādīgo tītarmāšu pavadībā skraidelējušas jau 70 pērļu vistiņas…
Laugaļi izveidojušies par putnu audzētavu, pateicoties televīzijā redzētam raidījumam par Briseles pievārti, kur latvieša izpratnē pavisam vienkāršā kūtī tiek audzētas vistas un iegūtas olas. Starts idejas realizācijai bija ziņa, ka Latvijā tiek izsludināts konkurss «Prece 21. gadsimtam». Mērijas kundze uzrakstījusi pieteikumu konkursam ar aprakstiem par pērļu vistām un pusgadu derīgajām to olām, Anglijas gaļas tītariem un pavisam parasto vistu olām.
Pārpratums iznācis, kad Mērijas kundze ieradusies uz konkursa noslēgumu: visiem citiem līdzi bijis kas ēdams un nogaršojams, bet viņai – tikai ideju pilna galva. Aiz piedurknes izdevies noķert Mārtiņu Rītiņu, kam ļoti patikusi pērļu vistu audzēšanas ideja. Slavenais pavārs solījis zvanīt un sīkāk par visu aprunāties, taču pāris mēnešu no šā nav bijis ne vēsts.
Toties putnu audzēšana Laugaļos jau bijusi visai nopietna. Lai ar milzu grūtībām, taču sagādāti Anglijas gaļas šķirnes tītarēni. Kāda Aglonas zemnieka saimniecība to olas bija ievedusi no Austrālijas, inkubatorā izperinājusi, un Mērijas kundzei izdevies nopirkt veselu simtu nedēļu vecu putnēnu. Izauguši gan tikai 76. Mērijas kundze stāsta, ka šie putni esot ļoti uzņēmīgi pret dažādām slimībām, tādēļ pēc katras barošanas trauki ir jādezinficē, rūpīgi jāregulē siltums – no pavisam citas klimatiskās joslas atvesta dzīvā radība te nejūtas sevišķi omulīgi.
– Divas nedēļas es viņiem pat gulēju blakus,– saka Mērijas kundze.
Saimniece turpināja audzēt arī pērļu vistas – iepirka 1000 ‘Haisek’ šķirnes dējējvistu. Diemžēl rudenī saimniecību papostīja garnadži – kamēr saimnieki prom, aiznesa prāvu skaitu tītaru un vistu.
Augstvērtīgi putnu produkti
Putnu audzēšana Mērijai Vilūnai nav tikai bezkaislīgs bizness. Katrs putns tiek mīlēts, savukārt tie pazīst saimnieci, ieklausās viņas balsī. Vasarā putni tiek laisti aplokā un, pateicoties pērļu vistu skaļajai balsij, nav jāuztraucas par vanagu apciemojumiem. Tītari gan pastaigājas brīvībā, turklāt soli solī aiz saimnieces, atbildēdami uz viņas imitēto buldurēšanu.
Anglijas tītars ir realizējams sešu mēnešu vecumā, kad sver ap 22 kilogramu. Pērn pirmais 18 kilogramu smagais putns nokauts Mārtiņu galdam. Ap to laiku Laugaļos iebraucis Rītiņu Mārtiņš un noslēdzis līgumu par pērļu vistu un tītaru gaļas, kā arī olu piegādi viņa restorānam.
Putniem barība tiek audzēta turpat Laugaļu zemē, lai saglabātu bioloģiski audzētas produkcijas statusu, netiek lietoti minerālmēsli un ķimikālijas.
Pavasaris nāk ar savām rūpēm. Anglijas tītarēnus perēs pašu mammas, papildināsies arī pērļu vistu pulks. Mērija Vilūna uzskata, ka bioloģisku produktu ražošana ir dārgs prieks un vismaz pagaidām Latvijā netiek novērtēta.
Taču enerģiskā kundze nemet plinti krūmos, bet aizvien domā, ko vēl varētu padarīt.
