Latvijas Ārlietu ministrija otrdien kā pēdējā no Baltijas valstīm noraidīja Kremļa drošības garantijas, jo tās neatbilstot jaunās Eiropas garam.
Latvijas Ārlietu (ĀM) ministrija otrdien kā pēdējā no Baltijas valstīm noraidīja Kremļa drošības garantijas, jo tās neatbilstot jaunās Eiropas garam.
Vienpusējās drošības garantijas, tāpat kā reģionālie drošības izkārtojumi, nekad nav bijušas un nav Latvijas ārpolitikas dienas kārtībā, teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. «Latvijas drošības politikas stratēģiskie mērķi paliek nemainīgi – pilntiesīga dalība ES un NATO un labu kaimiņattiecību uzturēšana ar Krieviju un citām reģiona valstīm,» uzsver ministrija. Paziņojumā uzsvērts, ka Ārlietu ministrija pozitīvi novērtētu Krievijas aktīvāku iesaistīšanu reģionālajā sadarbībā, kā arī ciešas Krievijas saites ar Eiropas un transatlantiskajām organizācijām. Aktīvāka Krievijas dalība Baltijas jūras valstu padomē, Eiroatlantijas partnerības padomē un programmā «Partnerattiecības mieram» uzlabotu Baltijas reģiona un Eiropas drošību, pauž ministrija. Latvija esot gatava turpināt pašreizējo dialogu ar Krieviju, lai nodrošinātu attīstību, kas nepieciešama reģiona un visas Eiropas labklājībai, stabilitātei un drošībai. ĀM preses centrā BNS noskaidroja, ka paziņojums otrdien iesniegts Krievijas vēstniecībai Latvijā un tiks nosūtīts arī Krievijas Ārlietu ministrijai. Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojums gandrīz burtiski atkārto pirmdien Igaunijas Ārlietu ministrijas pausto noraidošo attieksmi pret Krievijas drošības garantijām. Lietuva savu noraidošo attieksmi pret garantijām pasteidzās paust jau pagājušajā nedēļā. Arī Lietuva izmantoja argumentāciju par iesaisti ES un NATO, saglabājot labas kaimiņattiecības ar Krieviju.
