2000. gada 1. janvāri stājās spēkā jauns likums «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam». Līdz ar to ir noteiktas izmaiņas bezdarbnieka pabalsta piešķiršanā un tā apmēra aprēķināšanā.
2000. gada 1. janvāri stājās spēkā jauns likums «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam». Līdz ar to ir noteiktas izmaiņas bezdarbnieka pabalsta piešķiršanā un
tā apmēra aprēķināšanā.
Apdrošināšanai bezdarba gadījumā ir pakļauti:
1) visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji (izņemot tos, kas sasnieguši valsts vecuma pensijas vecumu, 1. un 2. grupas invalīdus). Šajā gadījumā sociālās apdrošināšanas izmaksas veic darba devējs;
2) obligātā militārā dienesta karavīri;
3) personas, kas kopj bērnu, kurš nav sasniedzis pusotra gada vecumu.
Abos iepriekšminētajos gadījumos sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas no valsts pamatbudžeta;
4) personas, kas saņem slimības pabalstu. Sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta.
Sākot ar 2000. gada 1. janvāri, sociālās apdrošināšanas iemaksu kopējā likme, ko darba devējs ik mēnesi maksā sociālās apdrošināšanas budžetā, ir 36,09 %. No šīs likmes 27,09 % maksā darba devējs, bet 9 % – pats darba ņēmējs, izmantojot darba devēja starpniecību.
Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, ir jābūt izpildītiem šādiem priekšnosacījumiem:
– darba meklētājam ir jāreģistrējas Nodarbinātības valsts dienestā (NVD) un jāiegūst bezdarbnieka statuss;
– jāpieder to personu lokam, kas ir obligāti apdrošināmas bezdarba gadījumam;
– par šo cilvēku ir jābūt veiktām sociālās apdrošināšanas iemaksām ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas vai bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienas;
– kopējam apdrošināšanas stāžam (darba stāžam) jābūt ne mazākam par vienu gadu.
Likumā nav noteikts, ka sociālās apdrošināšanas iemaksām jābūt izdarītām par pilniem deviņiem kalendārajiem mēnešiem. Tas nozīmē, ja kalendārajā mēnesī cilvēks būs nostrādājis vismaz vienu darbadienu un par to saņēmis darba algu, kā arī par viņu ir veiktas noteiktās iemaksas, tad šis mēnesis tiks ņemts vērā, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Nav arī svarīgi, vai deviņi mēneši seko cits citam pēc kārtas.
Ir divi izņēmumi, kad var saņemt bezdarbnieka pabalstu, kaut gan apdrošināšanas iemaksas nav veiktas. To var iegūt
– cilvēki, kas kopuši bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai;
– cilvēki, kas pēc invaliditātes atguvuši darba spējas (ir VDEĀK lēmums par to, ka invaliditātes grupa netiek pagarināta sakarā ar darba spēju atjaunošanos). Šeit jāievēro būtisks nosacījums – mēneša laikā pēc piešķirtās invaliditātes grupas termiņa beigām vai bērna invalīda 16 gadu vecuma sasniegšanas, jāreģistrējas Nodarbinātības valsts dienestā kā darba meklētājam. Uz šiem bezdarbniekiem netiek attiecināta arī prasība par obligāto viena gada apdrošināšanas (darba) stāžu.
Ja bērns invalīds nomirst pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas, persona, kas kopusi šādu bērnu, ir tiesīga saņemt bezdarbnieka pabalsta.
Ja cilvēks pārtraucis darbu pēc paša vēlēšanās, kā arī tad, ja ir atlaists no darba sakarā ar darba disciplīnas pārkāpumiem, viņam ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Vienīgās izmaiņas, kas šajā jomā stājās spēkā, 2000. gada 1. janvārī ieviešot jauno likumu, ir šādas: gadījumos, kad cilvēks no darba būs atlaists par darba disciplīnas pārkāpumiem vai pēc paša vēlēšanās, viņam bezdarbnieka pabalsts netiks piešķirts ātrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, kaut arī darba devējs būs veicis obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Nākamnedēļ – kā aprēķina bezdarbnieka pabalstu un cik bagāti ir Jelgavas bezdarbnieki.
