Atklāta vēstule Mārtiņam Pīlādzim. Esmu diezgan cītīgi pētījis Jūsu rakstus un, pēc iepazīšanās ar Jūsu šā gada 10. februāra Domes sēdes atreferējumu, kā arī vēlot Jums labu, nolēmu rakstīt šo vēstuli.
Atklāta vēstule Mārtiņam Pīlādzim
Esmu diezgan cītīgi pētījis Jūsu rakstus un, pēc iepazīšanās ar Jūsu šā gada 10. februāra Domes sēdes atreferējumu, kā arī vēlot Jums labu, nolēmu rakstīt šo vēstuli.
Vispirms atgādināšu, ka Jūs neesat korekts attiecībā uz manis teikto 10. februāra Domes sēde, pirms sāku uzdot jautājumus J.Strodam un G.Dupužam. Taču lai tas paliek uz Jūsu sirdsapziņas.
Izmantojot informāciju no Jūsu rakstiem, centīšos atgādināt Jums, kā vērtējat citus cilvēkus (deputātus), vai arī, kā Jūs sevi raksturojat, citus vērtēdams.
«Ja šiem cilvēkiem būtu jēra smadzenes, viņu nevēlēšanās uzzināt patieso stāvokli būtu saprotama…, ja Domes deputātiem piemistu kaut kripata godprāta, jau sen būtu pieņemti atbilstoši lēmumi par STU un Domes vadības maiņu» (23. 10. 99., Nr.204). Ir jābūt ļoti «unikālam», lai varētu runāt par cilvēkiem ar jēra smadzenēm, bet jābūt pravietim, lai varētu apgalvot, ka visiem deputātiem nav ne kripatas godprāta.
Izlasiet lūdzu un godprātīgi apdomājiet sekojošo: «Pasaulē, kas orientēta uz tirgus ekonomiku, pat studentam zināms, ka katra lieta maksā tik, cik maksā, un to nevar pārdot par puscenu. Ja tomēr tā notiek, tad pārdevējs ir vai nu garīgi slims vai analfabēts ekonomikā… Jelgavas domnieki tik vienkāršas tirgus ekonomikas zināšanas nav apguvuši… Taču deputāti apzināti balsojuši par milzu zaudējumiem pašvaldībai. Šādas rīcības kvalificēšanai apzīmējums «ekonomiskais stulbums ir pārāk maigs. Tā ir ļaunprātīga rīcība, kas vērsta uz kaitējuma nodarīšanu pašvaldībai, reizē gūstot pašlabumu» (02. 12. 99., Nr.230). Interesanti, kādu labumu guvu balsojot, lai 1997./1998. gada apkures sezonai apstiprinātu tarifus, par 1 Gkal iedzīvotājiem, par Ls 2,66 zemākus nekā iepriekšējā sezonā bija pašizmaksa. Vadījos no vēlētāju norādījumiem, cilvēku maksātspējas, un lai tarifu paaugstinājums nebūtu pārāk straujš, tas tikai palielinātu nemaksātāju daudzumu.
Jūsu būtību, manuprāt, labi raksturo arī Jūsu viedoklis par 1999. gada 21. oktobra Domes sēdi: «Ja vien šādās «pasēdēšanās» netiktu lemti jautājumi, kas būtiski skar visus pilsētas iedzīvotājus, ceturtdienas balagānu varētu raksturot ar visiem zināmo reklāmu, kurā divgadīgas bērniņš šļupst: nu redz, kā es te pasēdēju, pačurāju…» (22.10. 99., Nr.213).
Rezumējot Jūsu rakstos sludināto, var teikt, ka Mārtiņš Pīlādzis ir secinājis, ka Jelgavas Domes deputātiem, tajā skaitā, LLU rektoram, Jelgavas Cukurfabrikas direktoram, trim LLU docentiem, diviem uzņēmējiem, nepiemīt ne kripatas godprāta, tie neko nesaprot no skaitļiem un tabulām, deputātiem iedzīvotāju liktenis ir vienaldzīgs, deputātus par īsti garīgi slimiem neatzīstat, bet, ka tie ir ekonomiski stulbi, tas pārāk maigi teikts, deputāti ir ļaunprāši, kaitnieki, pašlabuma guvēji un balagāna dalībnieki.
Runājot par ekonomiskajām problēmām, Jūsu rakstos ir zināma daļa patiesības, demagoģijas un, šķiet, arī melu. Lai noskaidrotu procentuālo šo daļu attiecību, esmu iesniedzis deputāta pieprasījumu.
Pēc dažiem informācijas avotiem, Jūs aktivitātes Jelgavā izvēršat tādēļ, ka esat izsūtīts – atsūtīts, lai sagatavotu Tautas partijai panākumus 2001. gada pašvaldību vēlēšanās. Lai arī kā Jūs necenstos, ar tādām metodēm Tautas partija, kā mēdz teikt «uz balta zirga neiejās» Jelgavas Domē. Tas ir skaidrs!
Mārtiņ Pīlādzi, vēlētos atgādināt, ka «katrs vārds nes enerģiju, tāpēc vienmēr jādomā, ko runā, lai nepalaistu pasaulē ļaunu enerģiju. Katrs rakstītais vārds nes neskaitāmas reizes lielāku enerģiju.» Jūs pats pelnāt, pats arī maksāsiet. Nedomājiet, ka Jums vēlu ļaunu vai Jūs nosodu. Pietiekami labi un jau sen zinu dzīves likumsakarības. Kas attiecas uz nosodījumu vai sodu, mums visiem ir viens soģis, tikai mēs to dažādi apzīmējam, saucam.
Ļoti vēlētos, lai Dievs dotu, ka Mārtiņā Pīlādzī iemājotu godprāts un sirdsapziņa pienācīgā līmenī! Vēlu Jums cilvēciskus panākumus!
