Nobeigums. Naudas izlietošanu neviens nav kontrolējis, arī Cenu pagasta Padome kā firmas līdzīpašniece ne.
Nobeigums. Sākums 17. un 18. februāra laikrakstā.
Naudas izlietošanu neviens nav kontrolējis, arī Cenu pagasta Padome kā firmas līdzīpašniece ne. Kamēr lieta nonāca līdz mantas aprakstīšanai un konta arestam. Pašaubījās par to, kā no Ls 4500 radušies Ls 45000. Paausījās, kad Jaunbērzos nekas īsti prātīgs nenotika. Uzticējās it kā cienījamiem un saimnieciskiem cilvēkiem – «pagastvecim» G.Sproģim un māksliniekam Georgam Svikulim.
Uz aušīgajiem jautājumiem par «Konusu» G.Sproģis ar «viss kārtībā», «uzņemos pilnīgu atbildību», «tūlīt sāks strādāt», «tas taču mūsu cilvēku un ražošanas labā» šaubas izgaisinājis. Līdz nopietnu nepatikšanu brīdim. Tiesa, G.Sproģis arī vēlāk aktīvi aizstāvējis izsaimniekotājus un vēl 1995. gada septembrī strikti iestājies, ka pagastam nav jāvēršas tiesā («bija varianti, kā reanimēt»).
Ignorē savstarpēji saistītas lietas
Tiesas gaitā prokurore Tatjana Valbaka lieciniekiem no Cenu pagasta neskaitāmas reizes uzdeva savu «kroņa» jautājumu: ko pagasts lietas labā darījis? Un pati arī atbildēja: neko. Un ko gan likuma ietvaros pagasta Padome vispār varēja izdarīt? Sēdē ne reizi vien prokurore un tiesnesis iebilda, ka jārunā tuvāk par lietu, nevis par politiku. Diemžēl tās šajā gadījumā ir savstarpēji saistītas lietas. Proti, pieņemt lēmumu par jebkuru jautājumu (firmas vadītāja atcelšanu, naudas izlietošanu, lietas nodošanu izmeklēšanai u.c.) pagasta deputāti kā SIA līdzīpašnieki varēja balsojot. Apstākļos, kad seši no deviņiem deputātiem ievēlēti no G.Sproģa saraksta, tas nebija tik vienkārši. Tā, 1995. gada 22. septembrī ticis nolemts sniegt pagasta Padomes pieprasījumu tiesā, bet nākamajā sēdē 6. oktobrī iepriekšējais lēmums ar balsu vairākumu atcelts. Turklāt iesniegt prasību bez pagasta pirmās amatpersonas G.Sproģa paraksta nav iespējams. Vieglāk nav gājis arī attiecībās ar kārtībsargājošām un citām instancēm. Deputāts Žanis Polis, negribēdams samierināties ar pagasta kā slaucamas govs statusu, vērsies ar iesniegumu policijā, taču saņēmis atbildi, ka nozieguma sastāva trūkuma dēļ krimināllietu ierosināt nav pamata. Tā esot civillieta. Un tikai 1996. gadā Zemgales Tiesu apgabala prokuratūra uzdevusi policijai izmeklēt naudas izkrāpšanas un izšķērdēšanas apstākļus.
Pagasta Revīzijas komisija rakstījusi iesniegumu valsts kontrolierim Raitim Černajam. Viņa pienākumu izpildītājs K.Beljānis atbildējis, ka jautājums uz Valsts kontroli neattiecas un ir nosūtīts izskatīšanai pēc būtības uz LR prokuratūru. No tās nekādas ziņas tā arī nav pienākušas, kaut pagājuši vairāk nekā trīs gadi…
Tautas kalps pārkāpumus attaisno
Kad katram solim vajadzīgs deputātu vairākuma akcepts, diez ko vairāk izdarīt arī nevarēja. Turklāt nauda jau bija izšķērdēta. Lai to atgūtu, bija jānotiek brīnumam. Bet deputāti, lai kā arī gribētu, brīnumdari nav…
Saimnieciskā tiesa 1995. gada 12. jūnijā no SIA «Konuss» un «FABB», kā arī Cenu pagasta Padomes kā garanta kopā ar procentiem piedzina Ls 56543 un Ls 60750. Pret pārējiem «Konusa» īpašniekiem kā pirmā kredīta garantiem prasība nav uzturēta. Par vairāk nekā
Ls 6000 aprakstīta pagasta manta, no rēķina bankā noņemti vairāk nekā Ls 26000.
Revīzijas komisija jūlijā un septembrī sastādīja aktus par pagasta līdzekļu piedziņu par labu bankai. Sekoja deputātu lēmums vērsties tiesā, tad atkal tā atcelšana, jau minētā Ž.Poļa vēršanās policijā. Decembra beigās G.Sproģis mierināja, ka 1996. gadam ir jaunas ieceres un pagasts vairs necietīs. Revīzijas komisijas aktā par 1995. gadu deputātiem ieteikts kredīta garantēšanas lietu lūgt izmeklēt rajona prokuratūrai. Taču deputāti neko neizlēma, G.Sproģis «Konusa» darbību centās attaisnot. Turklāt Revīzijas komisijai un tās priekšsēdētājai Mērijai Gravai nemitīgi iznācis saskarties ar G.Sproģa un dažu citu pagasta ierēdņu pretestību.
1996. gada 28. martā par Ls 9990 aprakstītas Pēternieku mehāniskās darbnīcas. 8. martā pirmo un vienīgo reizi firmas prezidents «atskaitījies» par saņemto kredītu izlietojumu. Citu pekstiņu starpā viņš norādījis arī, ka iekārtu iegādei izlietoti Ls 47000. Vēlāk, iepazīstoties ar Jaunbērzu objektu, bijis jāsastāda akts, ka nekādu iekārtu nav, mētājas tikai šādas tādas detaļas, bet Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas atbildē apliecināts, ka iekārtas «Latvijas keramikā» nav nopirktas. Jūlija vidū ārkārtas sēdē deputāti apstiprinājuši parādsaistību maksājumu grafiku no pagasta Padomes un Birzgales ceha kā «Konusa» filiāles. Birzgales cehā 1996. gada 13. augustā pagasta pārstāvji netika ielaisti.
1997. gada decembrī Jelgavas rajona tiesa par patvaļīgu otrā kredīta galvojumu un dokumentu viltojumu G.Sproģi atzina par vainīgu un apmierināja Cenu pagasta civilprasību par Ls 62462 piedziņu. Spriedums tika pārsūdzēts, un tikai pirms gada, kad lieta bija izgājusi visas tiesu instances, spēkā palika sākotnējais spriedums.
Īpašnieki nodibina citu firmu
Vēl pirms tam, 1997. gada vasarā, Cenu pagasta Jaunbērzos reģistrēta firma «Konuss SFS», kurā ietilpst Georgs Svikulis, G.Sproģis un kāds ārzemnieks Frišmanis. Savulaik bija mode parādos vai citās nepatikšanās iekritušas firmas vietā reģistrēt firmu ar analogu nosaukumu, tikai pievienojot tam kādu x vai y. Pagastā pieļauj, ka firma dibināta, lai nomierinātu ļaudis pirms G.Sproģa tiesas, sak’ tā pārņems «Konusa» saistības. Vēl pagastā smej, ka, lai nu kā bijis ar pirmo, toties otrā firma uztaisīta kā īstens privātuzņēmums bez pašvaldības līdzdalības, taču par tās līdzekļiem…
Pēc G.Svikuļa domām, jaunā firma varētu būt «Konusa» saistību pārņēmēja. G.Sproģis (kas tikai skaitoties direktors, jo firma vēl nedarbojoties) uzskatīja, ka tā nav, bet Georgs Svikulis ārzemju partneri nemaz neesot redzējis. Firma izmitinājusies turpat Jaunbērzos. Uz jautājumu, vai firma «Konuss SFS» par telpām ir samaksājusi, Georgs Svikulis atbildējis, ka dēls viņam paskaidrojis: Cenu pagastam par tām samaksāti Ls 3000. Taču jaunajai firmai saistības bija jānokārto ar «Konusu». Par to Georgs Svikulis, protams, neko nezināja. Tiesas interese par «Konusu SFS» beidzās.
Civilprasītājs spiests uzņemties apsūdzību
G.Sproģa krimināllieta gan nevarētu būt iemesls, lai neizvērtētu G.Svikuļa lomu otrā kredīta izšķērdēšanā. Diemžēl apsūdzības uzturētāja laikam domāja citādi un mierināja pagasta pārstāvi, ka otrā kredīta piedziņa taču pret pagastu vairs neesot vērsta. Vēl vairāk. Tā kā ar Zemgales Apgabaltiesas 1999. gada spriedumu Cenu pagasts tika atbrīvots no otrā kredīta atmaksas, apsūdzības uzturētāja lūdza apsūdzību epizodē par otrā kredīta izlietošanu noņemt.
Arī tiesnesis Andis Celms, tiklīdz runas ievirzījās par otrā kredīta izlietošanu un tātad bija par lietu, prasīja «runāt par lietu». «FABB» pārstāvim un formālajam otrā kredīta saņēmējam A.Bajāram vārds kā civilprasītājam vispār netika dots, kaut gan civilprasība bija iesniegta.
V.Legzdiņai kā Cenu pagasta pārstāvei itin bieži tika atgādināts: «Jūs neesat prokurors, jūs esat civilprasītājs». Bet pagastam taču par savu naudu jācīnās! Un ko lai dara, ja civilprasītāju izskatāmās lietas liktenis interesēja vairāk nekā apsūdzības uzturētāju? Prokurorei bez jau minētā tradicionālā jautājuma lieciniekiem no Cenu pagasta (ko esat darījuši lietas labā?) bija arī otrs: «Vai jums ir zināms, cik naudas Guntis Svikulis piesavinājies?» Tāpat kā zināmās reizēs ar svecītes turēšanu, arī šajā atbilde bija noliedzoša. «Paldies, vairāk jautājumu nav.» Tas liek domāt, ka prokurore ar lietas materiāliem nebija pietiekami nopietni iepazinusies. Daudzi jautājumi palika neuzdoti.
Kaut arī nauda nav nekāds ābols, kas varētu sapūt, nopietnu centienu to atrast arī nebija. Prokurorei T.Valbakai ar liecinieku atbildēm acīmredzot pietika, lai secinātu, ka nauda nav piesavināta. Apsūdzētais G.Svikulis atzina tikai savu kā amatpersonas nolaidību grāmatvedības lietās.
Lai gan lietā ir virkne tiešu un netiešu pierādījumu, ka lielāko daļu no saņemtās naudas G.Svikulis izmantojis kā savu naudu un mantu; lai gan pats liecinājis, ka daļu no «Konusa» iekārtām un izejvielām iedevis tēvam, daļu aizvedis uz cehu Birzgalē; lai gan pārreģistrējis uz privātpersonas vārda un pēc tam pārdevis abas mašīnas, apsūdzētāja lūdza tiesu pārkvalificēt G.Svikuļa darbības uz pantu par nolaidību un nepienācīgu dokumentācijas kārtošanu. Aizstāve savukārt apgalvoja, ka krimināllietā vispār nav pierādīts, ka G.Svikulis būtu piesavinājies kaut santīmu.
Vai bija pamats mainīt apsūdzību?
Rezultātā prokurore apsūdzētājam pieprasīja brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti, nosakot pārbaudes laiku uz diviem gadiem. No malas, šķiet, mainīt apsūdzības kvalifikāciju nebija pamata, jo tas, kur īsti palikusi saņemtā nauda, netika pierādīts. Bet naudas izlietošana pēc saviem ieskatiem un kredītos neparedzētiem mērķiem kvalificējama kā piesavināšanās.
Bet ne jau G.Svikuļa notiesāšana interesē Cenu pagasta Padomi. Pašvaldību interesē vienīgi tas, lai naudas izšķērdēšanas dēļ nebūtu jācieš nevainīgiem pagasta iedzīvotājiem. Pagasta civilprasību prokurore lūdza apmierināt daļēji – par Ls 36112,40.
Kaut arī G.Svikulis atzinās, ka kredītu ir saņēmis, no tā pamatsummas bankai neko nav atdevis, tikai dažas reizes maksājis daļu no procentiem (paskaidrojumi par summām bija pretrunīgi un ne visus varēja dokumentāli pierādīt); kaut arī tiesa spriedumā atzīst, ka no pirmā kredīta ražotnes veidošanai G.Svikulis izlietojis tikai
Ls 8887,60, bet pārējo summu iztērējis, neapzinīgi pildot savus amatpersonas pienākumus un nodarot būtisku materiālo kaitējumu Cenu pagasta Padomei kā galvotājam; kaut arī ar minēto motivāciju un summas apmēru tiesa atzina G.Svikuļa vainu par pierādītu, tomēr civilprasību neizprotamu iemeslu dēļ un, nemotivējot lēmumu, tā atstāja bez izskatīšanas.
Gan tiesnesis, gan prokurore ik pa laikam sēdes gaitā atgādināja par civilprasību. Taču, lai kaut ko piedzītu no fiziskās personas, vispirms jāpierāda nozieguma sastāvs. Ko piedzīt no firmas «Konuss», kas jau Saimnieciskās tiesas dienā bija beigusi darbību?
Un vēl, iesniedzot civilprasību, jāsamaksā valsts nodeva 10 procentu apmērā no prasības summas. Tas, šķiet, ir vienīgais civilprasības «ieguvums». To prokurorei kā apsūdzības uzturētājai, šķiet, vajadzēja zināt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka prokurors nav advokāts un apsūdzība pārstāv valsts, tātad arī pašvaldības intereses. Diemžēl pagaidām civilprasītājam Cenu pagasta Padomes personā ir atņemtas tiesības jau tuvākajā laikā saņemt atlīdzību no vainīgās personas par nodarīto kaitējumu.
Tiesas gaitā Cenu pagasta pārstāve ierosināja apsvērt jautājumu par lietas nosūtīšanu papildizmeklēšanai, kā pamatojumu minot naudas summu neatbilstību un to, ka ne visas noziegumā ieinteresētās personas ir sauktas pie atbildības un nopratinātas. Tiesa atbalstīja apsūdzības un aizstāvības viedokli un ierosinājumu noraidīja. Tāpat kā civilprasītāja lūgumu ataicināt uz tiesu personu, kam apsūdzētais pārdevis mašīnas. Tas un citi minētie apsvērumi varētu kalpot par pamatu Jelgavas tiesas sprieduma pārsūdzēšanai. Pēc pēdējām ziņām, Jelgavas rajona prokurors J.Apinis iesniedzis sprieduma apelācijas protestu, bet Cenu pagasta Padome kā civilprasītājs – apelācijas sūdzību.
nnn
No laika attāluma un tieši nesaskaroties ar sekām, par šo «burlaku» gabalu var pasmieties. Un sacerēt folkloru par to, ka par trim nozagtām vistām var saņemt lielāku sodu nekā par simts tūkstošu izsaimniekošanu. Cenu pagastā, kad uz simts tūkstošu latu notrallināšanas fona jāatsaka desmit latu palīdzība sirmai večiņai, smiekli nenāk.
