«Zemgales Ziņās» (08.01.2000.) rakstā «Parāds nav brālis» tiek risināta svarīga problēma. Protams, jebkura parādu problēma (bet sevišķi tādu, kas palikuši mantojumā) vienmēr ir sarežģīta.
«Zemgales Ziņās» (08.01.2000.) rakstā «Parāds nav brālis» tiek risināta svarīga problēma. Protams, jebkura parādu problēma (bet sevišķi tādu, kas palikuši mantojumā) vienmēr ir sarežģīta, taču šinī gadījumā nevaru piekrist veidam, kādā Dome mēģina risināt krīzes situāciju.
Atgādināšu vienu no raksta tēzēm: «Vēl pirms gada NĪP, pakļaujoties Domes spiedienam, bija spiesta daļu no īres maksas atdot Siltumtīkliem, lai segtu «mantotos» parādus, kas ļoti apgrūtināja NĪP veikt savus tiešos pienākumus.» Tādam problēmas risinājumam, kas novelts uz iedzīvotāju pleciem, var būt bīstamas sekas.
Mēs bieži dzirdam no NĪP un Domes vadības par dzīvojamā fonda slikto stāvokli, par līdzekļu trūkumu tā uzturēšanai. Šie argumenti bija par pamatu īres maksas palielināšanai no šā gada 1. janvāra. Gribas cerēt, ka visi iegūtie līdzekļi tiks izlietoti noteiktajiem mērķiem un pat daļa no tiem netiks novirzīta Siltumtīklu parādu dzēšanai. Lai gan to dzēšanas grafiks – Ls 17 000 katru mēnesi – liek par to šaubīties.
Dzīvojamā fonda īpašniekam pašvaldībai ir tiesības izlietot iegūtos īres maksas līdzekļus pēc saviem ieskatiem, bet nevajag aizmirst, ka tā nav vienīgais māju īpašnieks. Privatizācijai nodoti 80% dzīvokļu, 40% jau privatizēti. Gribu pievērst jūsu uzmanību šādam faktam: privatizēto dzīvokļu īpašnieki maksā nevis īres maksu, bet mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas naudu, tas ir, norēķinās par sava īpašuma uzturēšanu kārtībā. Šie cilvēki ir tiesīgi prasīt, lai visi viņu līdzekļi tiktu izlietoti viņu īpašumam. Pretējā gadījumā, ja NĪP (pārvaldnieks) nevarēs atskaitīties par šīs naudas izlietojumu, no tās varēs pieprasīt ne tikai atdot šos līdzekļus, bet arī atlīdzināt kaitējumu, ja tāds radīsies «pārvaldnieka» darbības vai bezdarbības dēļ. Tāda situācija ir pilnīgi reāla. Diez vai pilsētā atradīsies māja, kas ir pilnīgā tehniskā kārtībā. Piemēram, mūsu namā līdz šim laikam nav novērsti visi defekti, kas fiksēti aktā vēl 1999. gadā. Viena lieta, ja tas ir noticis līdzekļu trūkuma dēļ, ja īres maksa ir par mazu, cita – ja daļa šīs naudas tiek novirzīta svešu parādu dzēšanai.
Es kategoriski nepiekrītu tam, ka mana nauda tiek izlietota STU parādu dzēšanai. Man nav ne mazākās vēlēšanās pārmaksāt ne tikai nepamatoti paaugstinātos tarifus, ne arī stiept uz saviem pleciem svešu parādu nastu. Kāpēc man jānorēķinās par amatpersonu nepārdomātiem lēmumiem, kas pieņemti siltumtīklu rekonstrukcijas gaitā? Starp citu, līdz šim laikam, kaut gan Dome pieņēmusi «bargus» lēmumus, tā arī nav nosaukts neviens nepamatoto 1999. gada tarifu pieņemšanā vainīgais.
Domes pozīcija ir skaidra: kādēļ jāieliek nauda dzīvojamā fondā, kuram rīt būs cits saimnieks! Kas tur sevišķs, ja bez apkopes tas sabruks! Pēc gada beigsies privatizācija un lai par šīm mājām galva sāp jaunajiem īpašniekiem! Ļoti kārdinoši ir izmantot radušos situāciju un daļu līdzekļu novirzīt kredīta dzēšanai.
25. janvārī parādu «vēsturei» radās jauns turpinājums. Pilsētas izpilddirektors Stroda kungs izdeva rīkojumu par Siltumtīklu parādu dzēšanu no īres maksas. Patiesībā Dome nostāda NĪP vadītājus grūtas izvēles priekšā – pildīt Domes rīkojumu vai pildīt pienākumus, kas noteikti līgumos; konfliktēt ar darba devēju Domi vai pārkāpt likumu?
NĪP, šķiet, izvēlējās otro variantu. Tāpēc es pilnībā atbalstu NĪP administrācijas protestu pret pilsētas izpilddirektora J.Stroda kunga rīkojumu. Ja šis rīkojums netiks atcelts (par to Dome oficiāli vēl nav paziņojusi), iedzīvotāji būs spiesti aizstāvēt savas intereses tiesas ceļā. Ceru, ka manu pozīciju šajā jautājumā atbalstīs visi 6200 Jelgavas dzīvokļu īpašnieki.
Viktors Ivanovs, Meiju ceļa 34. mājas vecākais
