Zemnieku un pārējo graudu audzētāju un novācēju sirdīs un balsī saklausāms nemiers un šaubas, kā ar ražas nodošanu un peļņu būs šogad, kad tik daudz visapkārt tiek runāts par importēto graudu ieplūdumu Latvijā.
Zemnieku un pārējo graudu audzētāju un novācēju sirdīs un balsī saklausāms nemiers un šaubas, kā ar ražas nodošanu un peļņu būs šogad, kad tik daudz visapkārt tiek runāts par importēto graudu ieplūdumu Latvijā. Turklāt vēl neilgi pirms kombainu izbraukšanas ražas laukos gan no Rēzeknes, gan Daugavpils dzirnavniekiem tika saņemti paziņojumi par paredzētajām iepriekš noslēgto līgumu izmaiņām. Līgumā tagad tiek rakstīts, ka, ņemot vērā 1997. gada pasaules cenu līmeni, graudu piedāvājuma un iepirkšanas finansēšanas iespējas, tāds un tāds dzirnavnieks piedāvā vienoties par jaunām graudu iepirkuma cenām un jaunu norēķināšanās kārtību. Par pārtikas kviešiem ar lipekli virs 28 procentiem tiks maksāti 90 lati tonnā. Ar lipekli no 25 – 27,9 procentiem – Ls 85, ja lipekļa saturs ir no 22 līdz 24,9 procentiem – Ls 75, ja no 18 līdz 21,9 procentiem, tad graudu tonnas cena būs tikai Ls 70. Iepriekš līgumā noteiktās cenas visos gadījumos ir samazinātas par pieciem latiem. Ja kādu jaunās cenas neapmierināja, tad līdz 5. augustam bija jāiesniedz rakstisks atteikums, kā rezultātā līgums tiktu lauzts.
Tāpat kā citus gadus, akciju sabiedrības «Rēzeknes dzirnavnieka» graudu pieņemšanas punkts atrodas Elejā. Šajā punktā graudu pieņemšana sākās pirmdien. Jau ap pusdienlaiku nepacietīgākie un centīgākie lauku ļaudis bija klāt ar savu pirmo kūlumu. Uz šejieni savu ražu var vest tikai tie, kas noslēguši līgumu. Tie lielākoties ir zemnieki un kopsaimniecības no Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajona. Pirmās dienas pirmajās piecās stundās tika pieņemtas aptuveni 60 tonnas graudu no septiņām mašīnām. Laboratorijā tiek izdarītas analīzes: graudiem tiek noteikts lipekļa saturs un mitrums. Cilvēki nepacietīgi gaida analīžu rezultātus. Pieņemšanas punkta laboratorijas darbinieces zināja teikt, ka šogad lipekļa saturs graudos ir ļoti liels un labs: nav bijis mazāks par 28 procentiem. Vairāki laucinieki uz laboratoriju atbraukuši ar vieglajām automašīnām, lai līdzatvestajiem kviešiem pārbaudītu lipekļa saturu un mitruma daudzumu un pārliecinātos, vai graudi ir pietiekami gatavi nodošanai. «Rēzeknes dzirnavniekā» norēķināšanās notiek sekojoši: 50 procenti iepirktās graudu vērtības tiek samaksāts divu mēnešu laikā pēc graudu nodošanas, bet atlikušie 50 procenti – līdz šā gada beigām.
Neparasti daudz mašīnu garā garā rindā mūs pārsteidza pirmdien, kad nonācām otrpus Elejas dzelzceļa sliedēm, kur pirmo gadu savā jaunuzceltajā objektā saimnieko «Daugavpils dzirnavnieka» speciālisti. Pērn «Daugavpils dzirnavnieks» graudu pieņemšanas punktus bija izvietojis Bramberģē un netālu no Elejas esošajos Ošeniekos. «Daugavpils dzirnavnieks» ir viena no pirmajām vietām Latvijā, kur ražu sāka pieņemt jau pagājušās nedēļas piektdienā. Akciju sabiedrības «Daugavpils dzirnavnieks» pārstāvis Leonīds Grigorjevs «Ziņām» pastāstīja, ka vēl arvien zemniekiem tiek dota iespēja slēgt līgumus par graudu piegādēm, kā tika solīts tad, kad tos pārtrauca slēgt. Tādēļ telpā, kurā notiek «papīru darbi», izveidojusies pagara graudu piegādātāju rinda. Bet garās automašīnu rindas esot tādēļ, ka «Daugavpils dzirnavnieks» visu laiku bija vienīgais pieņemšanas punkts, kas strādā, nekur citur kūlums līdz šim netika pieņemts. Samazināto cenu izskaidrojums esot pavisam vienkāršs: pasaules tirgus cenas graudiem un konkurence ir tās, kas regulē pašreizējo samaksu.
Jaunuzceltajā dzirnavnieka cehā ir izveidotas trīs izkraušanas vietas, kur katrā tiek bērti graudi ar noteiktu lipekļa procentu. Ir arī ceturtā vieta, kurā nonāk kvalitatīvākie graudi, kas ar vilcienu uzreiz tiek sūtīti uz Daugavpili. «Pirmās trīs dienas mums bija ļoti smagas, jo strādājām arī naktīs un bez jebkādas atelpas. Lipekļa saturs graudos šīs ražas sākumā ir ļoti augsts, jo patlaban ir sevišķas kviešu šķirnes. Piektdien vidējais rādītājs lipeklim bija ap 30 procentu, pakāpeniski tas gan samazinās, jo pamazām nāk citas kviešu šķirnes. Kamēr nebija lietus, arī mitrums bija tikai no 13 līdz 14 procentiem. Tādus graudus jau uzreiz ar vagoniem var sūtīt prom. Pagaidām viss cehs un atsevišķas sekcijas vēl nedarbojas, taču līdzko viss strādās, tā nebūs arī garās automašīnu rindas», teica L. Grigorjevs
Uz jautājumu, vai «Daugavpils dzirnavniekam» ir kāda sadarbība ar lietuviešiem vai citu kaimiņvalstu pārstāvjiem, L. Grigorjevs atbildēja:«Mēs sadarbojamies tikai ar Latvijas graudu piegādātājiem. Strādājam jau divus gadus un ne no Lietuvas, ne kādas citas valsts neesam pieņēmuši nevienu kravu ar graudiem.
Zemnieki, kas gaidīja uz kūluma izbēršanu dzirnavnieka bunkuros, pilnīgi visi bija neapmierināti ar garajām rindām un dīkstāvi. Turklāt iesākās lietus, un ne visās automašīnās atradās brezents ar ko pārsegt labību. Arī nekāda nojume pie jaunā ceha nav ierīkota, lai kaut dažas graudu kravas varētu «paslēpties» no lietus. Kāds zemnieks savus graudus šurp bija atvedis sestdienas vakarā, taču mājās atgriezās agrā svētdienas rītā. Viņš rindā bija nostāvējis gandrīz septiņas stundas. Daudzi zemnieki ir neapmierināti arī ar to, kā dzirnavnieks paredzējis norēķināties par piegādātajiem graudiem. 30 procentus pienākošās samaksas «Daugavpils dzirnavnieks» sola izmaksāt uzreiz pēc graudu nodošanas, 35 procentus – pa daļām līdz šā gada beigām, bet pārējos 35 procentus – pēc jaunā gada.
