Firma «Flora» uzstādījusi jaunu tehnoloģisko līniju un šajā mēnesī sākusi ražot jaunu produkciju veidu – plastmasas logus.
Firma «Flora» uzstādījusi jaunu tehnoloģisko līniju un šajā mēnesī sākusi ražot jaunu produkciju veidu – plastmasas logus.
«Flora» ir viens no pirmajiem privātuzņēmumiem Jelgavā – strādāt sācis 1991. gadā. Sākumā ražotas koka logu sagataves, pēc tam arī paši koka logi. Šajos gados Vācijas un pašu valsts klienti firmu iepazinuši kā kvalitatīvu ražotāju un precīzu piegādātāju.
Precizitāte – «Floras» stūrakmens
– Piegāžu precizitāte ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem. Reizēm šķiet, ka Vācijas firmām tā ir pat svarīgāka par cenu, jo noliktavas tās neuztur. Vācieši grib, lai produkciju piegādātu tieši tad, kad vajag, nevis pirms vai pēc tam. Tagad piegāžu precizitāti ļoti augstu vērtē arī vietējās firmas,– spriež «Floras» direktors Māris Bušs.
Mēnesī uzņēmumā caurmērā top 350 kubikmetru koka logu sagatavju, kas tiek eksportēti uz Vāciju. Šis produkcijas veids, ko ražo nepārtrauktajā ciklā, veido apmēram 80 procentu no kopapjoma. Piektā produkcijas daļa ir koka logi, ko uzņēmums realizē vietējā tirgū – būvfirmām un individuālajiem būvētājiem. Aktīvajā celtniecības un remonta sezonā no aprīļa līdz vēlam rudenim koka logu darbagaldi ir aizņemti divās maiņās. Pārējā laikā darbs rit vienā maiņā. Vidēji mēnesī tiek saražoti 700 līdz 800 kvadrātmetru logu. Taču ne vienam, ne otram produkcijas veidam minētie apjomi nav iespēju griesti. Darba tempus nosaka pasūtījums.
Pagājušajā gadā uzņēmums sasniedzis 1,3 miljonu latu apgrozījumu. Tas ir trīskāršojies salīdzinājumā ar situāciju pirms pieciem gadiem, taču kopumā palielinājums nav bijis tik izteikts kā agrākajos gados.
Dažādo produkcijas piedāvājumu
Pievēršanās plastmasas logu ražošanai atzīstama par loģisku ražošanas cikla turpinājumu. Proti, nereti klientiem koka logi likušies pārāk dārgi, bet piedāvāt lētāku produkciju firma nav spējusi, un klients devies uz citu uzņēmumu.
– Tagad varēsim piedāvāt gan dārgāku un prestižāku variantu– koka logus –, gan lētāku un vienkāršāku – plastmasas logus –, jo siltuma un skaņas izolācijas funkcijas pilda gan vieni, gan otri, – teic M.Bušs.
Un tomēr katram ir savas atšķirības. Cilvēks, kas to var atļauties, savā miteklī liks koka logus, jo tie šādam mērķim ir vairāk piemēroti. Turpretim rūpniecības objektā vai veikalā nav nekādas vajadzības likt koka logus. Ražojot arī plastmasas logus, firma varēs aizpildīt visas tirgus «nišas» un piedalīties konkursos par pasūtījuma izpildi, kuros noteicošā ir nevis ekoloģiskā kvalitāte, bet cena, un kuros plastmasas logu ražotājuzņēmumus ar koka logiem nevarēja izkonkurēt.
Plastmasas logu cehā uzstādītas jaunas Vācijā ražotas iekārtas. Piegādātājfirma iemācījusi strādniekus ar tām rīkoties. Divi darbinieki izglītojušies kursos profilu piegādātājfirmā «Gealan». Vidējā plastmasas logu cena «Florā» varētu būt 55 līdz 60 latu kvadrātmetrā (koka logiem tā ir 70 līdz 80 latu).
Līdzās sešām pamatkrāsām plastmasas logus var izgatavot arī neskaitāmos citos toņos un ar koka apdares imitāciju. Krāsu «Florā» nodrošinās nevis ar līmētas plēves palīdzību, bet ar akrila krāsas pārklājumu. Tas gan ir dārgāks, taču kvalitatīvāks paņēmiens, produkcija ir izturīga pret saules stariem, ilgāk kalpo un krāsojums nav noplēšams un noskrubināms kā plēve.
Kopā ar angāra būvi jaunā produkcijas veida ieviešanā ieguldīti 600 tūkstoši Vācijas marku.
– Mūs pazīst kā firmu ar labu maksātspējas un kredītu reputāciju, tādēļ esam saņēmuši labas atlaides, iegādājoties logu profilus. Domāju, ka spēsim ražot Latvijā lētākos plastmasas logus,– spriež M.Bušs.
Tagad, kad izpildīti pirmie pasūtījumi un strādnieki roku jau «piešāvuši», direktors lēš, ka uz vasaru plastmasas logu izgatavošanas apjomi varētu sasniegt 1000 kvadrātmetru mēnesī.
Iekārtām izmanto kredītu
Jaunās iekārtas iegādātas uz kredīta. Pēdējā laikā «Florai» izveidojusies sadarbība ar «Merita Nordbanken», kas pašlaik piedāvā kredītus par viszemākajiem procentiem. Turklāt par nodrošinājumu var kalpot debitoru parādi, ko citas Latvijas bankas neatzīst. Tādējādi uzņēmums kredītus izmanto ne vien iekārtu iegādei, bet arī apgrozījuma līdzekļu papildināšanai.
Pirms tam kokapstrādes ražotne bijusi līzinga darījumu piekritēja. Tādā ceļā 1994. gadā par 350 tūkstošiem vācu marku iegādātas loga sagatavju ražošanas iekārtas. Tolaik, kad kredītus deva par 50 līdz 60 procentiem, 13 procentu līzinga likme bija vairāk nekā izdevīga. Tiesa, tā kā darījums bija tikai uz gadu, tas atmiņā iespiedies vēl līdz šai dienai. Tad uzsākta sadarbība ar Hansa līzingu. Taču pašlaik, kad arī par preces pievienotās vērtības nodokli jāmaksā līzinga procenti, tas vairs nav tik izdevīgs.
Plastmasas logu cehā pagaidām nodarbināti divi meistari, bet turpmāk strādājošo skaits palielināsies, daļēji apvienojot plastmasas un koka logu ražošanu, jo gan koka, gan plastmasas logu montāža (stikla paketes un furnitūras ievietošana) ir līdzīga. Bet vispār «Florā» strādājošo skaitu palielināt nav paredzēts, jo pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas nav izdevīgi.
– Firma nevar veidot jaunas darba vietas, radot sev zaudējumu. «Florā» ir gandrīz simts strādājošo un vairāk mēs nevaram atļauties. Viss tiks virzīts uz to, lai produkcijas ražošanas apjomu palielinātu uz iekārtu automatizācijas un tehnoloģiju modernizācijas rēķina,– stāsta M.Bušs.
Par turpmāko direktors teic, ka uzņēmums bez liekām problēmām ražošanas apgrozījumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu varētu kāpināt vismaz par pusmiljonu latu. Taču vietējais tirgus ir neprognozējams. Lata krišana eksportētājus nebiedē un būtu pat izdevīga (tiesa, uzņēmumu ietekmē valūtas kursa svārstības un eiro kursa pazemināšanās). Diemžēl pirktspēja krītas iekšējā tirgū.
– Pirms diviem trim gadiem inflācija valstī bija trīs četri procenti gadā, bet šā gada janvārī – 1,1 procents. Kas būs līdz gada beigām? Tas tikai norāda, ka tauta paliks nabagāka,– būdams reālists, M.Bušs no optimistiskām prognozēm atturas.
