25. janvārī tika apstiprinātas valsts subsīdijas lauksaimniecības attīstībai.
25. janvārī tika apstiprinātas valsts subsīdijas lauksaimniecības attīstībai.
Tās sadalītas pa 11 nolikumiem: par augšņu kultūrtehnisko un agrotehnisko ielabošanu, saimniecības efektivitātes kāpināšanu, lopkopības un augkopības attīstību u.c.
Saimniecības, kas plāno saņemt subsīdijas, nolikumus un nolikuma 1. pielikumu (ziņas par saimniecību) var saņemt rajona Lauksaimniecības departamentā. Visām saimniecībām, kas cer iegūt subsīdijas, 1. pielikums jāiesniedz rajona Lauksaimniecības departamentam līdz 31. martam.
Meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un sakārtošanai
Valsts subsīdijas meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un sakārtošanai šogad varēs saņemt fiziskas un juridiskas personas:
1) kuras apņemas segt meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas un sakārtošanas izdevumus līdz šo darbu uzsākšanai 20 procentu apmērā no kopējām izmaksām, ja zemes hektāra vidējā kadastrālā vērtība ir lielāka par Ls 115;
2) kuras maksā par meliorēto zemju sakārtošanu (celmu kaudžu izlīdzināšanu, planēšanu) vismaz 30 procentu apmērā līdz šo darbu uzsākšanai;
3) kurām īpašumā vai lietošanā ir ne mazāk kā 10 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet augļu un dārzeņu saimniecībās – vismaz 3 hektāru;
4) kurām meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai ir izstrādāts tehniskais projekts.
Lai saņemtu subsīdijas meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un sakārtošanai, pretendentam jāiesniedz pieteikums rajona Lauksaimniecības departamenta Meliorācijas daļā (tālrunis 3050287) vai tās inspektoram pieņemšanas dienās savā pagasta Padomē. Pieteikuma veidlapas var saņemt pie inspektora pagastā pieņemšanas dienās vai Lauksaimniecības departamenta Meliorācijas daļā Ozolniekos, Rīgas ielā 1a.
Pēc pieteikuma saņemšanas speciālists iepazīsies ar saimniecības meliorācijas sistēmu stāvokli un dos slēdzienu par rekonstrukcijas, sistēmu sakārtošanas darbu nepieciešamību. Vajadzības gadījumā inspektors kopā ar zemes īpašnieku vai lietotāju veic darbu apjomu un izdevumu aprēķinus. Ja to noteikšanai ir nepieciešama sistēmu un būvju atrakšana, to dara zemes īpašnieks vai lietotājs. Dokumentus apstiprinās Lauksaimniecības departamenta direktors.
Meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu sakārtošanas darbu izpildītāju izvēle notiks atbilstoši likumam «Par valsts un pašvaldību pasūtījumu» ar cenu aptaujas vai izsoles palīdzību.
Zemes īpašniekiem un lietotājiem pieteikumi jāiesniedz jau tagad, ziemā, lai inspektori varētu savlaicīgi sagatavot darba apjomu aprēķinus.
Subsīdijas paredzētas:
– meliorēto zemju un meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un sakārtošanai,
– skābo augšņu kaļķošanai,
– zemes konsolidācijas projektu realizēšanai Jēkabpils rajona Gārsenes pagastā.
Skābo augšņu kaļķošanai
Uz subsīdijām var pretendēt fiziskas un juridiskas personas (tekstā personas),
– kuru saimniecībās veikta augšņu agroķīmiskā izpēte, kas apliecina to kaļķošanas nepieciešamību,
– kurām lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir vismaz 10 hektāru un dārzeņu saimniecībām – vismaz 3 hektāri,
– kurām ir izstrādāta tehniskā dokumentācija (agroķīmiskā karte, aprēķins par kaļķa normu un izmaksas konkrētai platībai),
– kuras sedz skābo augšņu kaļķošanu līdz darbu uzsākšanai 10 procentu apmērā, ja saimniecības (pagasta) zemes hektāra vidējā kadastrālā vērtība ir līdz 115 latu; 20 procentu apmērā, ja tā ir lielāka par 115 latiem par hektāru.
Saskaņā ar piešķirtajiem līdzekļiem, atbilstoši likumam un noteikumiem Lauku atbalsta dienesta teritoriālā struktūrvienība slēdz līgumu ar darba izpildītājiem vai zemes īpašniekiem (lietotājiem) par skābo augšņu kaļķošanas darbu izpildi saimniecībās.
Augkopības nozarei
Valsts subsīdiju izlietošanas kārtību augkopības attīstībai nosaka 1. nolikums. Tas reglamentē, kā tiek izmaksātas valsts subsīdijas sēklkopībai, par linu, eļļas augu un griķu sējumiem, tirgus intervences pasākumu nodrošināšanai, dārzeņu audzētājiem segtajās platībās, kartupeļu audzētājiem pārstrādei, ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, kā arī kredīta procentu daļējai dzēšanai par graudu, rapša un kartupeļu iepirkšanu.
Par sertificētas šķirnes sēklas realizāciju
Uz subsīdijām var pretendēt šķirnes sēklas audzētāji – fiziskas un juridiskas personas, kas 2000. gada pirmajā pusē realizē no izlases līdz otrajam ataudzējumam (ieskaitot) atbilstoši pastāvošajiem sēklaudzēšanas noteikumiem sertificētu šķirnes sēklu. Par šķirnes sēklu realizāciju 2000. gada pirmajā pusgadā tiek maksātas subsīdijas.
Valsts subsīdiju apmērs, realizējot par supereliti augstākas kategorijas sertificētu šķirnes sēklu, palielināms par 50 procentiem attiecībā pret superelites sēklu.
Sākot ar 1. martu, par realizētajām vasaras kviešu un miežu sēklām subsīdijas maksā tikai tad, ja tās bija kodinātas ar LR reģistrētām kodnēm, bet par valsts rezervē iepirktajām – nekodinātām.
Šķirnes sēklu audzētāji par 2000. gada trešajā ceturksnī realizētām ziemāju graudaugu kodinātām šķirnes sēklām var saņemt 29 latus par tonnu, bet valsts rezervē par nekodinātām – 19 latu par tonnu. Subsīdijas par ziemāju šķirnes sēklām izmaksā oktobrī.
Ārzemēs selekcionēto šķirņu sēklas materiāla atjaunošanai
Sēklaudzētāji subsidējamai izlases un bāzes importa sēklai tiek izraudzīti konkursa kārtībā. Konkursu izsludina un importa sēklu audzētājus līdz 10. martam nosaka Lauku atbalsta dienests, saskaņojot ar Sēklkopības asociāciju.
Subsīdiju apjoms nedrīkst pārsniegt 50 procentu no sēklaudzētāju samaksātās summas (bez PVN) par iepirkto sēklu.
Par sēklaudzēšanas sējumos iesētu sertificētu šķirnes sēklu
Var pretendēt uz subsīdijām šķirnes sēklu audzētāji – fiziskas un juridiskas personas, kuras 2000. gada ražai sēklaudzēšanas laukos iesēja pašaudzētu graudaugu un pākšaugu sēklas materiālu un kurām veikta lauku apskate. Subsīdiju apmērs – 19 latu par tonnu sēklaudzēšanas sējumos izsētajām sēklām.
Subsīdiju pretendents līdz 5. jūnijam iesniedz pieteikumu Lauku atbalsta dienesta teritoriālai struktūrvienībai.
Par linu audzēšanu
Uz subsīdijām var pretendēt linu audzētāji, kuriem ir linu sējumi un ir noslēgti līgumi ar linu pirmapstrādes uzņēmumiem par tilināto linu stiebriņu realizāciju. Par apsēto platību maksā 40 latu.
Subsīdiju par pārdotajiem linu stiebriņiem izmaksā decembrī, ja pārdota viena tonna no hektāra, bet par katru nākamo tonnu maksimālās subsīdijas par kvalitāti nr.1 – Ls 50; nr.1,25 – Ls 60.
Par kartupeļu audzēšanu
Uz subsīdijām var pretendēt saimniecības, kurām 2000. gadā ir kartupeļu stādījumi un kurām noslēgti līgumi par to pārdošanu cietes un čipšu ražošanai. Subsīdijas izmaksā decembrī.
Par rapša, ripša, eļļas linu un griķu audzēšanu
Uz subsīdijām var pretendēt rapša, ripša (par 00 šķirnēm), eļļas linu un griķu audzētāji, kuriem 2000. gada ražai katras kultūras sējumi nav mazāki par trīs hektāriem.
Maksimālais subsīdiju apmērs ir 20 latu par hektāru. Pieteikums jāiesniedz līdz 5. jūnijam Lauku atbalsta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai. Pamatojums subsīdiju izmaksāšanai ir sējumu lauka apskate vai sējumu reģistrācija, ko veic VAAD dienests, sastādot aktu.
Par dārzeņiem segtajās platībās
Uz subsīdijām var pretendēt juridiskas personas, kurām:
– ar dārzeņiem aizņemtā segtā platība nav mazāka par 0,5 hektāriem,
– dārzeņu kultūras šajā platībā tiek audzētas vismaz septiņus mēnešus.
Par platības apstādīšanas un pēdējās ražas novākšanas datumu tiek uzskatīts Lauku atbalsta dienesta struktūrvienības pārstāvja sastādītajā pārbaudes aktā minētais datums. Šajā aktā tiek norādīta arī ar dārzeņiem apstādītā platība. Subsīdiju maksimālais apmērs ir 0,40 latu par kvadrātmetru, un tās tiek izmaksātas novembrī.
Produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošanai
Uz subsīdijām var pretendēt juridiskas personas, kas ir iestādījušas vismaz vienu hektāru augļu un ogu (upenēm un jāņogām platību summē) un ievērojušas intensīvo dārzu audzēšanas tehnoloģiju (stādījumu biezību un šķirnes).
Subsīdiju apmērs par vienu hektāru:
– zemenēm, ķiršiem, avenēm ar atveseļotu stādāmo materiālu (meristēmaugi un pirmās paaudzes stādi), ābelēm (uz maza un vidēja potcelma) – 1400 latu,
– zemenēm, ķiršiem, avenēm ar neatveseļotu stādāmo materiālu, ogulājiem un pārējiem augļu kokiem – 700 latu.
Subsīdijas tiek piešķirtas pēc stādījumu ierīkošanas, novērtēšanas dabā un līgumu noslēgšanas, ka ierīkotos stādījumus 10 gadu (zemenēm – trīs gadus) racionāli kops un izmantos.
Sējumu riska mazināšanai
Tā ir sējumu apdrošināšanas prēmijmaksas subsidēšana 40 procentu apmērā. Apdrošinājuma ņēmējs var būt fiziska vai juridiska persona, kas nodarbojas ar graudu, rapša, griķu, cukurbiešu, kartupeļu un ilggadīgo stādījumu audzēšanu.
Sējumus var apdrošināt pret kailsalu, salnu, stipru salu, lietu, krusu, vētru, sējumu izmirkšanu, ko izraisījuši plūdi, ilglaicīgu sausumu. Apdrošināšanas līgumu noslēgšanas sākums ir ar sējumu uzdīgšanas brīdi, kad sadīguši vairāk nekā 80 procenti no platības. Apdrošināšanas beigu termiņi tiek noteikti pa kultūrām, bet ilggadīgiem stādījumiem tā atrunāta apdrošināšanas līgumā.
Apdrošinājuma ņēmējs Lauku atbalsta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai iesniedz subsīdiju pieteikumu, apdrošināšanas polises trešo eksemplāru un visus dokumentus, kas tiek prasīti Zemkopības ministrijas rīkojumā.
Iesniedzot dokumentu kopijas jebkuras subsīdijas saņemšanai, līdzi jāņem dokumentu oriģināli salīdzināšanai.
Lopkopības nozarei
3. un 4. nolikumā ir noteikta kārtība, kādā izmaksājamas subsīdijas lopkopības nozarē.
3. nolikums «Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība Eiropas Savienības prasībām atbilstošu piensaimniecības fermu atbalstam». Uz šīm subsīdijām var pretendēt tikai tādas fermas, kas pašlaik atbilst ES prasībām, kur ir ieguldīti lieli līdzekļi un ņemts kredīts.
Nolikums nosaka kārtību, kādā izmaksājamas valsts subsīdijas 1998., 1999. gada kredītiestādēs saņemtā kredīta vai līzinga 1998., 1999. gada procentu likmju dzēšanai. Uz subsīdijām var pretendēt fiziskas vai juridiskas personas, kas nodarbojas ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu, ja kredītlīdzekļi izmantoti:
– jaunu piena ieguves un pirmapstrādes iekārtu iegādei,
– jaunas specializētas lopbarības sagatavošanas tehnikas iegādei,
– vaislas teļu un slaucamo govju iegādei,
– piensaimniecības objektu būvniecībai un rekonstrukcijai.
Subsīdijas paredzētas līgumā noteiktajiem kredīta (līzinga) procentu maksājumiem ne vairāk kā 15 procentu apmērā no gada kredīta (līzinga) pamatsummas. Pretendentiem uz tām pieteikums jāiesniedz līdz 1. martam.
5. nolikums «Valsts subsīdiju izlietošanas kārtība lopkopības attīstībai 2000. gadā». Subsīdijas piensaimniecības attīstībai varēs saņemt juridiskas vai fiziskas personas, kas nodarbojas ar piena lopkopības produkcijas ražošanu:
– par pārraudzībā esošu govi ar noteiktu produktivitāti – 45 latus, ievērojot nosacījumu, ka 1999. gada 1. septembrī bija jābūt vismaz piecām govīm un ganāmpulka vidējam izslaukumam – ne mazākam par 3300 kg; subsīdijas saņems par govi, kas pēc 2000. gada 1. janvāra slēdz laktāciju un izslaukums pēdējā laktācijā nav zemāks par 3500 kg;
– par iepirktām piena šķirņu grūsnām vaislas telēm un pirmpienēm, ja palielina ganāmpulku vai veido no jauna – 30 procentu apmērā no dzīvnieku vērtības. Iepirkto telīšu mātēm jāatbilst noteiktam ražības līmenim, ganāmpulkā jāveic pārraudzības darbs.
Vēl var saņemt subsīdiju par vaislas buļļu mātēm (te ir sevišķi augstražīgi dzīvnieki), kā arī par pirmpienēm, kas ir pārbaudāmo buļļu meitas.
Jaunums šajā gadā ir tas, ka pārraudzība tiks atzīta par oficiālu, ja ganāmpulkā tiks izdarīta virspārraudzība. Arī subsīdijas varēs saņemt tikai tad, ja būs veikta šāda veida kontrole. Tuvākajā laikā paziņosim, kuri mūsu rajonā būs šie virspārraugi.
Šogad paredzētas subsīdijas par gaļai realizētiem jaunlopiem, t.i., par krustojumiem ar specializētām gaļas šķirnēm un pārējo šķirņu jaunlopiem. Par pārējo šķirņu nobarojamiem jaunlopiem ir noteikums – saimniecībā to nevar būt mazāk par simtu. Jāievēro, ka saņemtā pavadzīme rēķins un kvītis jāiesniedz lopkopības pārraugam, kas apkopo informāciju, sastāda aktu, saskaņo to ar apkalpojošo veterināro speciālistu un iesniedz rajona strukturālai pārvaldei.
Subsīdijas tiek maksātas par pārraudzītiem cūku ganāmpulkiem. Subsidēta tiks arī jauncūku iepirkšana.
Subsīdijas paredzētas zirgkopības nozares attīstībai. Šā gada prasība: zirgus vērtējis eksperts, kuram ir atbilstošs sertifikāts. Tikai tad varēs saņemt subsīdijas.
Zirgu īpašnieks iesniedz Zirgaudzētāju biedrībā noteiktas formas pieteikumu.
Aitu ganāmpulka attīstībai subsīdijas ir tiesīgas saņemt šķirnes audzēšanas saimniecības, kas ir atestētas saskaņā ar šķirnes aitu saimniecību vērtēšanas noteikumiem (apstiprināti Zemkopības ministrijā 1999. gada 28. septembrī), kur šķirnes aitu bonitēšanu veic sertificēts eksperts.
Vēl ir paredzētas subsīdijas par vaislas materiāla iegādi ārzemēs, t.i., par specializētām gaļas šķirņu, piena šķirņu telēm, vaislas cūkām, aitām, kazām, kažokzvēriem un mājputniem.
Subsīdiju pretendentiem līdz 1. martam jāiesniedz ar rajona struktūrvienību saskaņots pieteikums attiecīgajā šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācijā.
Gribu vēlreiz atgādināt, ka jāsakārto ganāmpulka reģistra lietas, lai visiem liellopiem būtu ausīs numuri un vajadzīgie dokumenti iesniegti rajona datu apstrādes punktā. Jāsalīdzina, vai saņemtajā fermas reģistra grāmatā visi ieraksti atbilst īstenībai, arī par dzīvnieka šķirni. Ja ir kļūdas, tās jāizlabo.
Ganāmpulka reģistra darbu pagastos veic personas, kas noslēgušas līgumu ar rajona Lauksaimniecības departamentu.
Lai saņemtu subsīdijas, ir jāsagatavo un jāiesniedz daudz dokumentu, tādēļ tie jāgatavo savlaicīgi.
Publicēšanai sagatavoja Lauksaimniecības departamenta speciālisti Gunta Garanča, Anita Pušmucāne, Jānis Teteris.
