Lai arī atvaļinājumu laiks vēl nav sācies, daudzos uzņēmumos jau ir sastādīti atvaļinājumu grafiki, un cilvēki ir izplānojuši savu atpūtas mēnesi.
Lai arī atvaļinājumu laiks vēl nav sācies, daudzos uzņēmumos jau ir sastādīti atvaļinājumu grafiki, un cilvēki ir izplānojuši savu atpūtas mēnesi. Nenoliedzami, ceļošana ārpus dzimtās zemes robežām allaž bijusi viens no populārākajiem atpūtas veidiem, arī laikos, kad dzimtene bija tik liela, ka no plašuma piekusa kājas. Patiesībā nosaukt ceļojumu tikai par atpūtu nozīmētu sašaurināt tā nozīmi un atstātās pēdas katra cilvēka dzīvē, jo daudz ir tādu, kuriem ar ceļojumiem saistās dzīves brīnišķīgākās atmiņas. Citu zemju apmeklēšana ir unikāla pieredze un iespēja atrasties nestandarta apstākļos. Ceļot var dažādi – sākot ar «stopošanu» un beidzot ar dārgāko aviokompāniju biznesa klasēm. Izmaksas atšķirsies, taču gan vieniem, gan otriem var gadīties grūtības, un tādos gadījumos labāk zināt savas tiesības un vietu, kur lūgt palīdzību. Ja dodaties ārpus Latvijas ar lidmašīnu, lidostā var saņemt informatīvo bukletu «Kas jāzina un jādara, pirms dodaties ārpus Latvijas?». Tajā ir atrodama informācija par to, kā un kādos gadījumos LR konsuls ārvalstīs var jums palīdzēt. Informācija atrodama arī Ārlietu ministrijas interneta mājas lapā, adrese: http://www.mfa.gov.lv
Tagad par dažām Latvijas tūristu vairāk iecienītākajām zemēm.
Vācija
No Rietumeiropas valstīm Latvijas iedzīvotāju visvairāk apmeklētā zeme. Iebraucot Vācijā kā tūristam vai dodoties uz šo valsti komandējumā, robežkontroles punktos Latvijas pilsonim robežsargs var pieprasīt uzrādīt veselības polisi, kas derīga Vācijā, iztikas līdzekļus pēc aprēķina 50 vācu markas dienā, līdzekļus samaksai par viesnīcu un degvielas iegādei (ja braucat ar personīgo transportlīdzekli). Tāpat Latvijas pilsonim var palūgt jebkurus citus dokumentus, kas apliecina ieceļošanas un uzturēšanās mērķi Vācijā (telefaksa ziņojumi vai ielūguma vēstules no uzaicinošās personas vai organizācijas un tamlīdzīgi). Savukārt, ja persona iebrauc valstī ar nodomu tajā uzturēties ilgāk par trim mēnešiem pusgada laikā, nepieciešama vīza, kuru var saņemt tikai Vācijas vēstniecībā Rīgā. Latvijas vēstniecības Vācijā adrese: Reinerzstrasse 40 –41, D –14193 Berlin, tālrunis 49/30/826 002 11.
Francija
Latvijas pilsoņi šajā valstī bez vīzas var ieceļot tad, ja uzturēšanās laiks Francijā nepārsniedz trīs mēnešus kalendārā pusgada laikā. Lai šajā valstī varētu ieceļot nepilsoņi, tiem Francijas vēstniecībā Rīgā ir jānoformē vīza. Iebraucot Francijā kā tūristam, robežkontroles punktos Latvijas iedzīvotājiem var pieprasīt uzrādīt apstiprinājumu par uzturēšanās līdzekļiem Francijā, kā arī garantiju par atgriešanos mītnes zemē; jābūt uzaicinājumam no Francijas juridiskas vai fiziskas personas vai arī, ja tūrists ir paredzējis uzturēties viesnīcā, pietiekamiem naudas līdzekļiem, lai segtu uzturēšanās izdevumus (skaidra nauda, kredītkartes, ceļojuma čeki). Nepieciešamā naudas summa – 300 Francijas franku vienai dienai. Plānojot uzturēties Francijā ilgāk par trim mēnešiem kalendārā pusgada laikā, lai izglītotos vai strādātu, jau iepriekš Francijas vēstniecībā Rīgā ir jānoformē attiecīgās kategorijas vīza. Savukārt Latvijas vēstniecība Francijā atrodas: 6,Villa Said, 75116 – Parīze, Francija; tālrunis 331-536 458 16.
elektroniskā pasta adrese: ambleton@easynet.fr
Austrija
Latvijas pilsoņi Austrijā bez vīzas var ieceļot un uzturēties līdz 90 dienām kalendārā pusgada laikā. Latvijas nepilsoņiem iebraukšanai šajā valstī Austrijas vēstniecībā Rīgā ir jānoformē vīza. Austrijas robežkontroles punktos Latvijas iedzīvotājiem var tikt uzdoti jautājumi par ieceļošanas mērķi un naudas līdzekļiem, kam jābūt pietiekamiem, lai šajā zemē uzturētos, kā arī jāuzrāda veselības apdrošināšanas polise. Ja Austrijā ieceļo ar mērķi studēt vai strādāt, tad tās vēstniecībā Rīgā ir jāsaņem attiecīgās kategorijas vīza. Latvijas vēstniecības Austrijā adrese: Wahringer Str.3/8, A-1090 Vienna, Austria; tālrunis 431-403 31 12; 431-403 31 13.
Elektroniskā pasta adrese: LETTTBOT@NETWAY.AT
Zviedrija
Latvijas pilsoņi šajā zemē var ieceļot bez vīzas, ja uzturēšanās laiks Zviedrijā nepārsniedz 90 dienu gada laikā. Savukārt nepilsoņiem, lai ieceļotu Zviedrijā, vēstniecībā Rīgā ir jānoformē vīza. Ja ārzemnieks valstī uzturas ilgāk par 90 dienām gada laikā, tad ir jāsaņem uzturēšanās atļauja, kuras pieprasījums ir jāiesniedz pirms ieceļošanas Zviedrijā, kur vairs nevar pieprasīt uzturēšanās atļauju. Jāatgādina, ka, iesniedzot Zviedrijas vēstniecībā Latvijā izdotus dokumentus, tiem ir jābūt apliecinātiem ar APOSTILLE, ko var saņemt LR Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā Rīgā, Elizabetes ielā 57. Latvijas vēstniecības Zviedrijā adrese: Odengatan 5, Box 19167,104 32 Stokholma, Zviedrija, tālrunis (468) 7006300. elektroniskā pasta adrese: lettlands.ambassad@swipnet.se
Somija
Latvijas pilsoņi šajā valstī bez vīzas var ieceļot, ja uzturēšanās laiks Somijā nepārsniedz 90 dienu gada laikā. Nepilsoņiem ieceļošanai Somijā vēstniecībā Rīgā ir jānoformē vīza. Papildu nosacījumu, iebraucot Somijā, nav, taču robežsargi var personu neielaist valstī, ja tiem ir aizdomas, ka tai nav pietiekami daudz iztikas līdzekļu vai noteikta brauciena mērķa. Ja persona vēlas Somijā mācīties vai strādāt un uzturēšanās laiks šajā valstī pārsniedz 90 dienu kalendārā pusgada laikā, tai tiek izsniegta uzturēšanās atļauja. Pieteikumus tās saņemšanai ir jāiesniedz Somijas pārstāvniecībā ārvalstīs, uzturoties Somijā to nevar izdarīt. Arī Somijas vēstniecība pieņem dokumentus tikai ar APOSTILLE apliecinājumu. Latvijas vēstniecības Somijā adrese: Armfeltintie 10, 00150 Helsinki, Somija, tālrunis
358-9-476 472 33.
elektroniskā pasta adrese: latemb.fin@latemb.inet.fi
