Domes priekšsēdētājam Uldim Ivanam, pilsētas izpilddirektoram Jurijam Strodam, Siltumtīklu uzņēmuma direktoram Genādijam Dupužam.
Domes priekšsēdētājam Uldim Ivanam,
pilsētas izpilddirektoram Jurijam Strodam,
Siltumtīklu uzņēmuma direktoram Genādijam Dupužam
Esam spiesti vērsties pie Jums ar atklātu vēstuli, jo uz mūsu vairākkārtējiem iesniegumiem, kurus iesniedzām Jums, Dupuža kungs, 28.08.1999. un 15.12.1999., kā arī Jums, Stroda kungs, 20.01.2000 un uz kuriem neturējāt par vajadzīgu atbildēt. Pilsētas amatpersonas nereaģē arī uz publikācijām presē. Mēs gribētu Jums atgādināt Latvijas Satversmi.
– Satversmes 8. nodaļas 91. pants nosaka: «Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.»
– Likuma 8. nodaļas 104. pants nosaka: «Ikvienam ir tiesības vērsties valsts vai pašvaldību iestādēs ar iesniegumu un saņemt atbildi pēc būtības.»
– Saskaņā ar likuma «Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās» 8. panta pirmo daļu, atbilde iesniedzējam «jāsniedz 30 dienu laikā».
Mēs sešus mēnešus cenšamies uzzināt, cik mums, pilsētas iedzīvotājiem, izmaksā 1 Gcal siltumenerģijas, ko mums piegādā STU. Presē lasām, ka Daugavpilī 1 Gcal maksā 16 vai 17 latu, Rīgā – 18 latu, Liepājā – 19 latu, Jelgavā mums par 1 Gcal vidēji bija jāsamaksā 47 lati. Vai oficiālā līmenī šīs ziņas ir valsts noslēpums, ko jelgavnieki nedrīkst uzzināt? Mums ir jāsamierinās ar STU pieprasīto summu, kuru nevaram pat apstrīdēt.
Citāts no S.Gorlanovas izteikumiem «Informācijas lapā»: «Labi jau būtu maksāt tik, cik cilvēks vēlas maksāt, bet nevis to summu, kura jāmaksā pēc apstiprinātām cenām! Tikai nelaime ir tā, ka katra lieta maksā tik, cik tā maksā». Tādā garā vesela lappuse.
Tāpēc mēs gribam zināt, cik šī STU prece maksā konkrēti. Katrai preces vienībai ir noteikta cena, bet ne kaut kāda mistiska summa. Tā kā mūsu mājai apkure izmaksā no 18 līdz 172 latiem par 1Gcal mēnesī, tad šo cenu mēs varam tikai minēt. Vēl Gorlanovas kundze raksta: «Ir tādi patērētāji, kuri sastāda rēķinos aprēķinus pēc saviem uzskatiem.» Arī mēs esam no tiem patērētājiem, kuriem ir savi aprēķini, tikai ne pēc mūsu uzskatiem, bet pēc skaitītāju rādītājiem (starp citu, par šo skaitītāju uzstādīšanu mums lika samaksāt) un apstiprinātām cenām. Kā citādi mēs būtu zinājuši, ka STU par piegādāto siltumu ņems 47 latus par Gcal un par silto ūdeni aprēķinās divas reizes lielāku cenu, nekā uzrāda skaitītājs.
Tāpēc izmantojam savas tiesības un, pamatojoties uz likuma 8. nodaļas 104. pantu, lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:
– Cik Jelgavā iedzīvotājiem jāmaksā par 1 Gcal siltumenerģijas? Jābūt taču kaut kādiem tarifu griestiem neatkarīgi no tā, cik pakāpes tiek summētas.
– Vai 47 lati par Gcal, kas ir divas trīs reizes lielāka summa nekā trīs lielākajās Latvijas pilsētās, ir vidējā cena valstī?
– Vai STU drīkst iekasēt maksu par siltumenerģiju, kuru viņš vispār nav piegādājis, mājai atslēdzot siltuma piegādi?
– Kāpēc STU kopš 1999. gada jūnija maksu par silto ūdeni aprēķina nevis pēc skaitītāja rādītājiem, bet pēc kaut kādām normām, kuras noteikuši ierēdņi, tādā veidā palielinot cenu divas reizes? Gribam zināt, ar kādām tiesībām ierēdņi jaucas lietās, kurās viņiem nav tiesību jaukties, jo ūdens patēriņu uzrāda skaitītājs.
– Kāpēc Jelgavas amatpersonas ignorē mūs, iedzīvotājus, kā arī Latvijas Satversmi, nesniedzot atbildes ne uz iesniegumiem, ne uz publikācijām presē?
Ļoti ceram, ka Jūs, kungi, būsiet tik laipni un izpildīsiet Latvijas Satversmes 8. nodaļas 1. pantu un atbildēsiet uz uzdotajiem jautājumiem.
Palīdzības ielas 1. mājas 57 iedzīvotāju paraksti
