Tuvojas pavasaris, drīz sāksies augu veģetācija. Pašlaik sējumus var novērtēt vizuāli – vai nekrājas ūdens un kā to var novadīt – un plānot to kopšanas pasākumus.
Tuvojas pavasaris, drīz sāksies augu veģetācija. Pašlaik sējumus var novērtēt vizuāli – vai nekrājas ūdens un kā to var novadīt – un plānot to kopšanas pasākumus. Jāatceras, ka lielākās slāpekļa normas ziemāji patērē cerošanas, stiebrošanas un graudu veidošanās laikā. Tātad tieši šo fāžu sākumā augi jānodrošina ar galveno ražu veidojošo barības elementu slāpekli. Nosacīti šos laikus varētu dēvēt par trīs slāpekļa papildmēslošanas reizēm, tomēr optimālo reižu skaitu un devas lielumu nosaka vairāki citi faktori:
veģetācijas atjaunošanās – agra, vēla;
sējumu stāvoklis – pārziemojušo augu stāvoklis, dzinumu skaits, ataugšanas intensitāte un citi faktori;
šķirnes veģetācijas perioda garums – agrīna, vidēji agrīna, vidēji vēlīna.
Tātad, pirms sākam ziemāju papildmēslošanu, ir jānovērtē to stāvoklis, jāņem vērā veģetācijas atjaunošanās laiks un šķirnes veģetācijas perioda garums. Šos faktorus reizē vērtējot, jāizvēlas:
optimālais slāpekļa mēslošanas reižu skaits,
devu sadalījums pa laikiem.
Kopējo slāpekļa normu nosaka šķirnes īpatnības un saimnieka materiālās iespējas. Vidēji intensīva tipa šķirnēm ieteicamā
deva ir ne mazāka par 90 līdz 120 kg/ha slāpekļa tīrvielā (‘Donskaja polukarļikovaja’, ‘Krista’, ‘Mironovskaja 808’, ‘Sakta’, ‘Širvintas’ un citas). Intensīva tipa šķirnēm (‘Bussard’, ‘Ibis’, ‘Kobra’, ‘Kontrast’, ‘Kosack’, ‘Pamjati Fedina’, ‘Portal’, ‘Stava’, ‘Zentos’ un citas) dod lielākas devas – no 130 līdz 160 kg/ha slāpekļa tīrvielā. Rudenī sacerojušos un labi pārziemojušos kviešu sējumos agros pavasaros tūlīt pēc veģetācijas atjaunošanās nav jālieto lielas slāpekļa devas, pietiek ar vienu trešdaļu no kopējās normas. Taču nedrīkst arī kavēties, jo cerojot augi ir iztērējuši barības vielu krājumus.
Lielas slāpekļa devas agras veģetācijas atjaunošanās sākumā veicinās strauju veģetatīvās biomasas palielināšanos. Šķirnēm ar nepietiekamu veldres noturību un intensīva tipa šķirnēm iespējama agra veldre. Tāpēc laikus jārēķinās ar augšanas regulatora lietošanu.
Agrīnām šķirnēm atlikušās divas trešdaļas slāpekļa mēslojuma dod otrajā reizē – stiebrošanas sākumā. Vidēji agrīnām šķirnēm lietderīga ir vēl papildus dalīta slāpekļa lietošana neilgi pirms vārpošanas. Vidēji vēlīnām šķirnēm stabilu ražas palielinājumu var iegūt, slāpekli lietojot trīs vai pat četras reizes. Pēdējā (vēlams tūlīt pēc ziedēšanas) slāpekļa mēslojuma deva nedaudz palielina graudu rupjumu, īpaši uzlabo kvalitatīvās īpašības. Ja pavasaris agrs, ražas lielumu izšķirs otrā papildmēslošana stiebrošanas sākumā.
Nianse: nevienmērīgi attīstītā sējumā agri dotas lielas slāpekļa devas vēl vairāk palielinās sējumu nevienmērību – spēcīgākie augi kļūs vēl pārāki. Šādos sējumos būtu derīga īpaši agra apstrāde ar augu augšanas regulatoru cikocelu, kas pastiprina sakņu sistēmu un veicina cerošanu.
Vēlos pavasaros izšķiroša loma ir pirmajai slāpekļa devai veģetācijas atjaunošanās sākumā, kad var dot divas trešdaļas no kopējās normas. Agrīnām un vidēji agrīnām šķirnēm otrā deva, ja norma ir vienāda, ražas pieaugumu neveicina, taču pozitīvi ietekmē graudu kvalitāti. Vidēji vēlām šķirnēm tāpat noteicošā loma ir pirmajai slāpekļa devai, kas var būt puse vai vairāk no kopējās normas. Otrā slāpekļa mēslojuma reize vēl palielina ražas lielumu un uzlabo graudu kvalitāti. Tālāka slāpekļa došana ražību neietekmē, taču uzlabo graudu kvalitāti.
Augi barības elementus uzņem tikai jonu veidā. Izplatītākie slāpekļa minerālmēsli – amonija nitrāts – satur abas augiem izmantojamās slāpekļa jonu formas– NH4+ un NO3-. Augi vienlīdz labi spēj uzņemt tās abas, atšķirīga ir to spēja saistīties augsnē. NH4+ jons spēj saistīties augsnē, un tādēļ augs to var izmantot, kad vajag. NO3- jons nesaistās uz augsnes koloīdiem, augs to paņem, cik vajag konkrētajā attīstības mirklī, bet atlikums var izskaloties. Ja augam ir iespēja izvēlēties, tad vienādas koncentrācijas gadījumā tas vispirms izvēlas NO3- jonu. Tātad vispirms iztērē to slāpekļa daļu, kas var izskaloties, pēc tam – saistīties spējīgo. Tātad nepieciešamības gadījumā var lietot lielas slāpekļa mēslojuma devas, neapdraudot apkārtējo vidi un savu maku.
Tomēr jāatceras svarīgākais: uz lauka drīkst braukt tikai tad, kad augsne to atļauj. Jebkura darbošanās tīrumā nepareizā laikā radīs zaudējumus!
Līga Ruža, Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra augkopības speciāliste
