– Paklausieties, man draud izjukt visi medību plāni: fazāni palikuši bez astēm! Palīdziet taču, dodiet padomu, ko tagad darīt!
– Paklausieties, man draud izjukt visi medību plāni: fazāni palikuši bez astēm! Palīdziet taču, dodiet padomu, ko tagad darīt!
Nu, protams, šāds izmisīgs palīgā sauciens var atskanēt tikai pa vienu telefonu un tas ir 3050555 Jelgavas rajona Lauksaimniecības konsultāciju birojā.
Ir pagājuši tikai pāris mēneši, un Madonas rajona Kalsnavas pagasta Taleju saimnieka Armanda Igauņa fazāni visā savā košumā jau gozējas kāda lauksaimnieku žurnāla lappusēs. Ar visām astēm!
Palīdzējusi bija biroja lopkopības speciāliste Ziedone Bērziņa, ieteikdama medījamajiem putniem dot sēru saturošu barību.
– Patiesībā jau nav nevienas dienas, kad konsultāciju birojā neatskanētu telefoniski vai personiski lūgumi pēc padoma un konsultācijas, palīgā saucieni,– saka biroja vadītāja Dace Āboliņa.
Un viņa nudien ir apmierināta:
– Mēs taču esam radīti zemniekiem, tādēļ priecājamies, ja varam savu misiju pildīt.
Pašlaik ir ziema, zemnieku mācību laiks, tādēļ ik pa laiciņam viņi tiek aicināti uz dažādiem semināriem, lekcijām, saietiem. To tēmas izvēlējušies paši zemes kopēji atbilstoši savām interesēm, specializācijai un cerībām rīt peļņu palielināt ar kaut ko neparastāku. Piemēram, nesen dāņu speciālistu ieteikumus iegaumēt centās kartupeļu un dārzeņu audzētāji. Cūkkopji savukārt varēja uzzināt daudz jauna par cūkgaļas kvalitātes un līdz ar to pieprasījuma paaugstināšanas iespējām. Ļoti populārās agronomes Mārītes Gailītes stāstījumā ieklausījās gurķu audzētāji. Kaut ko jaunu varēja uzzināt tie, kas aizrāvušies ar eksotisko šitake un austersēņu kopšanu un ražības paaugstināšanu.
Nopietns mācību darbs šoziem vēl gaida intensīvo augļudārzu ierīkotājus. Intensīvā tipa dārzus ar pundurkociņiem ierīkot ir izdevīgi gan tāpēc, ka tie ražot sāk jau trešajā gadā, gan arī tāpēc, ka vismaz pagaidām to ierīkošana tiek subsidēta. Elejas pagasta Klīvēs Aivaram Šņickovskim tāds dārzs jau ir, un viņš esot pārliecināts, ka skaistiem āboliem noiets būs vienmēr.
Pieprasīta lektore aizvien ir pati biroja vadītāja Dace Āboliņa, it sevišķi, ja saimnieces interesējas par puķēm, siltumnīcas tomātiem un gurķiem.
Bet ne jau tikai seminārus un lekcijas pieprasa zemnieki. Otra nozīmīgākā biroja darba daļa ir grāmatvedība – gan konsultāciju, gan tieši dokumentu kārtošanas veidā. Divas speciālistes Inga Grīnfelde un Daiga Brakmane no 40 rajona zemnieku sētu īpašniekiem pieņem visus grāmatvedības dokumentus un gatavo vajadzīgās atskaites gan par ražas realizāciju un dažādām pirkšanām, gan ienākuma nodokļa maksāšanu un akcīzes atmaksāšanu, kārto darījumus ar Hipotēku un zemes banku un pašās beigās vēl sastāda saimniekošanas gada pārskatu. Dažs zemnieks uz šo pakalpojumu gan skatoties ar zināmu neuzticību, sak, tā jau nu es likšu viņām priekšā visus savus papīrus un izklāstīšu, kur ko esmu paslēpis vai mazlietiņ samānījies. Taču tie, kas šīs domas jau atstājuši pagātnē, ar biroja grāmatvežu darbu ir apmierināti.
– Tagad pats varu mierīgi gulēt un sieva var gulēt, – apgalvo Armands Rozenbergs no Sesavas pēc visas grāmatvedības uzticēšanas Ingai un Daigai.
Pašlaik tas ir sevišķi svarīgi, jo gan PHARE un SAPARD līdzekļu, gan valsts subsīdiju sadalē noteicoša loma ir tieši pareizai, perfektai grāmatvedībai.
Konsultāciju biroja ziņā ir arī demonstrējumu saimniecības, kurās zemnieki ar roku var aptaustīt to, kas iznācis progresīvas saimniekošanas rezultātā. Mūsu rajonā tādas bija sešas – divas lopkopībai un četras augkopībai. Pērn visām Latvijas demonstrējumu saimniecībām valsts bija piešķīrusi 40 000 latu, tādēļ katrai iznāca no 130 līdz 300 latu. Šogad valdība ar dāsnu roku vēl desmit tūkstošus pielikusi klāt. Un tie saimnieki, kas vēlas šogad demonstrēt savu paraugdarbu, var jau pieteikties birojā uz konkursu.
Neierastāks pienākums biroja speciālistiem iznāca decembrī, kad zagļi bija ieurbušies naftas vadā. Svešās mantas kārotājus kāds acīmredzot bija izbaidījis, jo urbums tā arī palicis vaļā un naftas produkts burzguļodams saplūdis kāda Glūdas zemnieka pushektārā. Dace Āboliņa tad devusies vērtēt zemei un saimniekam nodarīto postu. Lai gan daugavpilieši, kuru pārziņā ir naftas vads, cietušajam zemniekam piecus gadus maksās ugunsnedrošā pushektāra kadastrālo vērtību, tīrumā iespējamās ražas vērtību tas diezin vai segs.
Nāk diena un aiziet, un nāk atkal jauna. Ar jaunu darbu, tikšanos, pārsteigumu, jautājumiem.
Un atkal zvana 3050555 – varbūt kādam tulpes nedīgst, varbūt teļam piens vairs negaršo…
