Publikācija «Īres nauda nav panaceja» «Ziņu» 2. februāra numurā ir radījusi daudz jautājumu.
Publikācija «Īres nauda nav panaceja» «Ziņu» 2. februāra numurā ir radījusi daudz jautājumu. Kas tās par piecām «Nekustamā īpašuma pārvaldes» (NĪP) piedāvātajam īres maksas tarifa zonām Jelgavā, ja pilsētā to ir septiņpadsmit? Kā var uzzināt, kurā zonā katrs cilvēks dzīvo? Atsevišķa jautājumu grupa saistīta ar maksu par patērēto siltumenerģiju un divpakāpju tarifiem. Šoreiz – par zonējumu.
2. februāra numurā publicētā tabula ir pielikums Jelgavas Domes 1999. gada 17. jūnija sēdes protokolam nr.17/26. Tabulā skaidri redzamas piecas īres maksu aprēķināšanas zonas atkarībā no dzīvokļa labiekārtotības pakāpes un atrašanās vietas. Šīs piecas zonas ir saglabājušās vēl no namu pārvalžu laikiem, un neviens tās pagaidām nav atcēlis. Sakarā ar to, ka NĪP iekasētie līdzekļi joprojām ir nepietiekami kvalitatīvai ēku uzturēšanai, ar šo pašu Domes lēmumu māju apsaimniekošanas maksa tika pielīdzinātas īres maksai.
Tiktāl viss būtu skaidrs, taču ir vēl arī mīklains pagājušā gada 23. septembra Jelgavas Domes sēdes protokols, saskaņā ar kuru pilsētas Dome nolemj: «Saskaņot Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Jelgavas filiāles izstrādāto Jelgavas pilsētas zemes vērtību zonējumu projektu.» Pielikumā – Jelgavas pilsētas zonu zemes paraugvērtības. To tiešām ir 17. Taču uzreiz likumsakarīgi rodas divi jautājumi. Ko nozīmē «saskaņot»? Ar kuru datumu lēmums stājas spēkā un ir saistošs NĪP? Atbildes uz tiem pagaidām nav. Jāpaskaidro, ka minētās 17 zonas ir attiecināmas tikai uz zemes vērtības atšķirībām, neņemot vērā māju un dzīvokļu labiekārtotības pakāpi, kas NĪP ir svarīgākais aspekts īres maksas noteikšanai. Var gadīties, ka īres maksa dzīvokļiem ar dažādu labiekārtotības pakāpi var atšķirties pat blakusmājās. Piemēram, kvadrātmetrs apdzīvojamās platības labiekārtotos namos ar visām ērtībām un automātisko siltumregulēšanu no jaunā gada maksā 0,1778 latus, savukārt kvadrātmetrs platības koka un vecās konstrukciju ēkās bez ērtībām maksā 0,0927 latus (vienā un tajā pašā zonā). Jāpiezīmē, ka labiekārtotās mājas ar visām ērtībām nozīmē, ka tajās ir izbūvēti iekšējie tīkli apkures, karstā ūdens un gāzes centralizētai piegādei. Cits piemērs – kvadrātmetrs apdzīvojamās platības mājā ar augstāku labiekārtotības pakāpi, taču tālu no centra, maksātu vairāk par kvadrātmetru platības ne tik labiekārtotā dzīvoklī pilsētas ekskluzīvajos rajonos.
NĪP vadība ir nolēmusi administratīvās ēkas vestibilā izkārt Jelgavas īres maksas tarifu diferencēšanas zonējuma shēmu, kurā būs uzskatāmi parādīts, kādā zonā ietilpst katrs rajons, kvartāls vai iela. NĪP direktora vietnieks Juris Vidžis «Ziņām» atgādināja, ka jebkurš interesents savas dzīvesvietas zonu var uzzināt arī NĪP Abonentu daļā. Viņš arī piezīmēja, ka daudzviet Eiropā dārgākā dzīvojamā platība ir nevis trokšņainajos pilsētu centru rajonos, bet gan klusajos privātmāju rajonos. Līdzīga tendence jau ir vērojama arī Rīgā. Dzīvoklis Mežaparkā maksā dārgāk par analogu dzīvokli Latgales priekšpilsētā pilsētas centrā.
J.Vidžis arī paskaidroja, ka nav gluži pareizi par dzīvojamajām platībām vecās un koka ēkās iekasēt zemāku īres maksu, jo to uzturēšanas izdevumi ir augstāki nekā salīdzinoši jaunām mājām. Tomēr problēmas rodas arī ar desmit divpadsmit gadu vecām ēkām, kuras ir cēluši cietumnieki vai tā saucamais «strojbats». Tās, protams, ir risināmas, ja vien tiek atrasti līdzekļi. Tā kā NĪP no šā gada katru mēnesi iekasēs par apmēram 15 000 latu vairāk nekā pērn, tad ir zināmas cerības, ka šogad tiks arī izdarīts vairāk.
