Jelgavas centrā ir vairāki mūsdienīgi lielveikali, bet patīkami, ka arī ārpus tā ir ērtas iepirkšanās vietas.
Jelgavas centrā ir vairāki mūsdienīgi lielveikali, bet patīkami, ka arī ārpus tā ir ērtas iepirkšanās vietas.
Tāds ir arī veikals «RONDO» Lielajā ielā 49a. Salīdzinot ar citiem, Hertai šķita, ka tajā preces ir izkārtotas pārskatāmi un loģiski, ejas starp plauktiem ir pietiekami platas. Arī preču dažādība bija liela.
Herta sev atklāja Latvijā ražotu preci – SIA «Leandra» pusfabrikātus – sausos maisījumus: rupjmaizes krēmu «Kriksis»
(Ls 1,24), ātri pagatavojamas rudzu maizes (Ls 0,78) un maizes zupu. Vienā iepakojumā ir 250 g maisījuma, un tas paredzēts
6 līdz 8 porcijām. No lielā makaronu izstrādājumu klāsta Herta izvēlējās lazanjas plāksnes (Ls 0,82), kuras kārtojot ar dažādām mērcēm, gatavo sātīgu un garšīgu itāļu ēdienu.
Herta nolēma iepriecināt bērnus un nodaļā «Konditoreja» iegādāties arī nedaudz cepumu. Tie bija jānosver, un viņa pacietīgi gaidīja pārdevēju veselas piecas minūtes. Vai nebūtu tā kā par ilgu?
Līdzīgi piedzīvojumi Hertu sagaidīja arī pie dārzeņu un augļu stenda. Kā jau daudzviet lielveikalos, arī «RONDO» ir problēmas ar preču nosaukumu un cenu norādēm uz etiķetēm – tās tiek nobīdītas vai to vispār nav. Hertai šķita simpātiskas svaigu salātu galviņas, bet uz iepakojuma nebija nekādu norāžu par preces nosaukumu un cenu. Arī uz plaukta etiķetes nebija. Beidzot pienākusī pārdevēja tāpat izmisīgi grozīja nabaga salātu galviņu un, neatradusi nekādu norādi, vispirms to centās sameklēt preču kodu sarakstos, bet, kad tas neizdevās, teciņus aizmetās meklēt palīdzību veikala palīgtelpās. Kamēr Herta gaidīja, viņai bija izdevība rūpīgi aplūkot dārzeņu plauktus. Uzmanību piesaistīja jau vietām sačokurojušās saldo piparu pākstis «tikai» par Ls 3,05 kilogramā. Interesanti, kādā izmisumā jābūt cilvēkam, lai tādas iegādātos? Klāt pienāca veikala darbinieks un vaicāja, vai Hertai nav vajadzīga palīdzība. Laiku īsinot, Herta nolēma ar viņu patērzēt, piemēram, par pipariem un to cenu. Kungs paskaidroja, ka viņam tādus nevajagot pat par velti, bet tad sapratis, ka «mundiera gods» jāsargā, piebilda, ka arī nebojātus viņš nepirktu.
Tad jau klāt bija arī pārdevēja un noskaidrojās, ka salāti ir gabalprece un maksā puslatu. Viss būtu jauki, ja arī kasiere nemēģinātu nosvērt nelaimīgo salātu galviņu un noskaidrot tās izcelšanos. Starp citu, vēlāk Herta pēc čeka saprata, ka salātus sauc «Aisbergs», un tie patiešām jauki kraukšķēja.
