Tuvojas 7. Saeimas vēlēšanas, un jau laikus jādomā, par kādiem cilvēkiem balsosim.
Tuvojas 7. Saeimas vēlēšanas, un jau laikus jādomā, par kādiem cilvēkiem balsosim. Atcerēsimies iepriekšējās, 6. Saeimas vēlēšanas un kam toreiz uzticējāmies. Vai viņi, mūsu ievēlētie, ir attaisnojuši mūsu uzticību un pildījuši savus solījumus?
Visas partijas, kas kandidēs vēlēšanās, varētu sagrupēt divās daļās: partijas, kas aizstāv darba devēja, un partijas, kas aizstāv darba ņēmēja intereses. Paradokss ir tas, ka darba ņēmēja intereses pie mums aizstāv tikai viena – sociāldemokrātu – partija. Ja darba devēja un darba ņēmēja attiecības balstītas uz godīgumu, tad darbs var sekmēties. Diemžēl tā ne vienmēr notiek. Viena puse savas intereses stāda augstāk par otras interesēm. Un tad notiek blēdīšanās. Es atceros kādu gadījumu no savas dzīves. Kara laikā, 1944. gada vasarā, man bija deviņi gadi, mēs dzīvojām pie saimnieka Jaunsvirlaukā. Biju klāt, kad saimnieks norēķinājās ar līgumstrādnieku. Tas bija ļoti neapmierināts, jo nesaņēma solīto, un piedraudēja, ka saimniekam tas labi vis nebeigsies. Un tā arī bija. Mainījās varas, un strādnieki atcerējās pāridarītājus. Viņi nokārtot rēķinus ieradās bruņoti. Tam saimniekam laimējās, viņš laikus pamanīja nācējus un pamuka. Otrs gadījums bija šajos laikos – 1995. gadā, kad strādāju Jelgavas autobusu parkā ar maršruta mikroautobusu. Toreiz visu pārkārtoja uz nomas attiecībām. Ar administrāciju līgumā vienojāmies, ka šoferis vakarā pēc maiņas nodos naudu – par katru nobraukto kilometru 1,3 santīmus, arī Rīgas reisu šoferi. Taču vēlāk administrācija, šoferiem neprasot, izdeva pavēli, ka Rīgas reisa šoferim jāmaksā 2 santīmi par kilometru. Kur palika abpusējā vienošanās?
Par citā maršrutā pasažieriem neizsniegtiem taloniem ar mani darba attiecības pārtrauca. Pasažieri tos talonus ņēma nelabprāt, un es no tā ne santīmu neieguvu, jo vakarā norēķinājos par katru nobraukto kilometru, vienalga, vai tur bija pasažieri, vai nebija. Bet lieta nonāca līdz tiesai, jo no manis nelikumīgi bija iekasēta nauda no Rīgas reisiem. Pēc tiesas sprieduma autobusu parks man samaksāja nepareizi iekasēto.
Līdz vēlēšanām vēl ir laiks apdomāt, par ko atdot savas balsis. Viens pats varu kļūdīties. Tāpēc es ierosinu šīs lietas pārrunāt mūsu avīzes slejās. Pārliecināsim cits citu par savu taisnību. Tad Saeimā ievēlēsim visvisvislabākos. Nebūs miera mūsu mājās, ja vieni dzīvos pārliekā greznībā, bet lielākā tautas daļa – trūkumā un nabadzībā. Iet uz vēlēšanām ir mūsu pilsoņa pienākums, un nedod, Dievs, ka mūs pārņemtu vienaldzība. Brīvību mēs esam atguvuši, nu nebūsim tak tādi malēnieši, kas neprot savu valsti pārvaldīt.
