Jelgavas Jaunā teātra studijas «Atklātā stunda» ar Imanta Kalniņa dziesmām 29. februārī kultūras namā bija gan ausij tīkams priekšnesums, gan iespēja pārliecināties, kā tiek kaldināti Jaunā teātra panākumi.
Jelgavas Jaunā teātra studijas «Atklātā stunda» ar Imanta Kalniņa dziesmām 29. februārī
kultūras namā bija gan ausij tīkams priekšnesums, gan iespēja pārliecināties, kā tiek kaldināti Jaunā teātra panākumi.
Aktieris nav mūziķis, taču viņam vajadzīgā brīdī jāprot dziedāt, atzīst Jaunā teātra režisors Agris Krūmiņš. Kāpēc tieši Imants Kalniņš?
– Aktierim jādzied tas, kas sirdij tuvs, un Kalniņš daudziem ir klasika,– viņš uzskata.
Jaunā teātra studija sāka darboties 1998. gada rudenī, un tās pamatvirzieni ir aktiermeistarība, kā arī teātra improvizācija, ko pasniedz Studentu teātra režisore Astra Kacena. Improvizācijas nodarbības noslēgs piedalīšanās teātrsporta turnīrā 7. martā klubā «Mobile». Svarīgs priekšmets studijas programmā ir skatuves kustība. Pašlaik ilggadējās teātra kustību konsultantes Aldas Skrastiņas vadībā tiek gatavota kustību izrāde, ko redzēsim 18. martā. A.Krūmiņš atgādina, ka tāda izrāde Jelgavā sen nav bijusi.
Kā dziedātāji un aktieri «studisti» piedalījušies arī B.Brehta lugas «Lielkungs Puntila un vina kalps Mati» iestudējumā, kas amatierteātru skatē tika atzīta par gada labāko izrādi un ko drīzumā jelgavnieki spēlēs Rīgas teātros.
Daudz no iesāktā, piemēram, skatuves runas nodarbības, nav iespējams turpināt šaurās rocības dēļ. Pirmajā pusgadā vēl saņēmuši finansiālu atbalstu no pašvaldības, tagad «studisti» turas pašu spēkiem. Taču, «aktieri no gaisa nekrīt. Ar viņiem jāstrādā. Arī tiem, kas jau gadiem ir uz skatuves, sevi jāuztur formā. Pagaidām mums ir grūti pierādīt, ka studijas darbs ir nepieciešams un atbalstāms», stāsta A.Krūmiņš.
Režisors uzskata, ka jāpanāk, lai jaunie aktieri būtu maksimāli atvērti, kāpjot uz skatuves, gatavi uz visu, lai viņus nebiedētu neviens teātra virziens. Jo «profesionālisms nav sastindzis jēdziens, bet gan ilgu gadu darba rezultāts». Režisors tic, ka amatierteātros, intensīvi strādājot, var sasniegt šādu līmeni.
Lai kā būtu ar izrādēm, studijas nodarbībās A.Krūmiņš neiejaucas. Viņam neesot pamata neuzticēties profesionāļiem. Viņaprāt, svarīgākais darba rezultāts nav mācību izrādes, bet gan tas, ka «katrā studijas disciplīnā šos cilvēkus ieraugām pavisam citādus. Jo aktieris vispusīgāk sagatavots, jo vieglāk viņam strādāt pie dažādiem režisoriem».
