Aldis Dancmanis, 81 gads (četri mazbērni un divi mazmazbērni): – Varbūt neilgu laiku gribētu pabūt savu mazbērnu vecumā, bet man patīk tagadējā dzīve.
Aldis Dancmanis, 81 gads (četri mazbērni un divi mazmazbērni):
– Varbūt neilgu laiku gribētu pabūt savu mazbērnu vecumā, bet man patīk tagadējā dzīve. Cilvēkam jāizbauda viss, arī vecums. Man nepatīk, ja jaunieši ir rupji, nekulturāli. Patiesībā jau viņi tā nemaz nedomā, tikai dara, lai nez ko parādītu. Tā ir ārējā čaula.
Elīza Bergmane, 42 gadi (viens mazbērns):
– Es priecājos, redzot, kā mans mazdēliņš aug, kā iemācās pirmos vārdiņus. Viņam ir drusku pāri gadiņam. Zināmā mērā es gribētu būt mazdēla vecumā, jo tad būtu iespēja dzīvot pa jaunam, varētu mēģināt neatkārtot vecās kļūdas.
Anna Celma, 68 gadi (divi mazbērni ):
– Mani iepriecina tas, ka mazbērniem ir labas atzīmes skolā. Es negribētu būt viņu vecumā, jo pašreiz būtu grūti iztikt bez savas dzīves pieredzes.
Alfrēds Mihelsons, 75 gadi (viens mazbērns):
– Man patīk, ja sokas dārza darbi, ja ir silta vasara un mazbērni atbrauc pie manis ciemos. Viņu gados es negribētu būt, jo jaunību esmu jau piedzīvojis, tagad esmu opītis.
Rute Bērziņa, 72 gadi (astoņi mazbērni):
– Es to gribētu gan, lai labāk izprastu viņu domāšanas veidu. Ja es būtu tīnis, tad ļoti daudz izklaidētos, iesaistītos sabiedriskajā dzīvē. Man nepatīk, ja cilvēkam nav mērķa.
