Ar 116 balsīm devītā sasaukuma LLU Konventa pirmajā sēdē par Konventa priekšsēdētāju ievēlēta Informācijas tehnoloģiju fakulātes profesore Irina Arhipova. Viņa solīja darīt to labāko LLU labā, vienlaikus būdama pārliecināta, ka Konventam būs jārūpējas, lai universitāte sabiedrībā tiktu uzskatīta par uzticamu partneri kā augstākajā izglītībā, tā zinātnes jomā. Uz Konventa priekšsēdētāja vietu pretendēja arī līdzšinējais priekšsēdētājs Voldemārs Bariss, kurš Konventa balsojumā saņēma 89 balsis. Sēdei bija reģistrējušies 211 no 240 Konventa pārstāvjiem.
Atklātā balsojumā ievēlēts arī jauns priekšsēdētāja vietnieks un Konventa sekretāre. Konventa priekšsēdētāja vietnieka amatam tika izvirzīti divi pretendenti – Aldis Kārkliņš un Jānis Krūmiņš. Tā kā A.Kārkliņš pildījis Konventa priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus jau divus sasaukumus pēc kārtas, trešo reizi par viņu balsot nedrīkstēja. Līdz ar to par jauno priekšsēdētāja vietnieku ar 199 balsīm kļuvis Meža fakultātes prodekāns Jānis Krūmiņš. Savukārt uz Konventa sekretāra vietu tika izvirzītas līdzšinējā sekretāre Līga Paura un Lauksaimniecības fakultātes docente Gunita Bimšteine. L.Paura, kura amatā bijusi ilgus gadus, atsauca savu kandidatūru, un ar 197 balsīm par Konventa sekretāri ievēlēta G.Bimšteine.
Savukārt aizklātā balsojumā Konvents no sava vidus ievēlējis pārstāvjus Akadēmiskajā šķīrējtiesā un Senātā. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā iekļuva Baiba Ozola (Pārtikas tehnoloģijas fakultāte), Daina Jonkus (Lauksaimniecības fakultāte), Solveiga Luguza (Meža fakultāte), Līga Kovaļčuka (Veterinārmedicīnas fakultāte) un Līga Zvirgzdiņa (Informācijas tehnoloģiju fakultāte). Jaunievēlētais Senāta sastāvs (pilns saraksts aplūkojams LLU mājas lapā) uz savu pirmo sēdi pulcēsies martā, kad arī notiks Senāta prezidija, tai skaitā priekšsēdētāja, vēlēšanas.
Sēdē ar ziņojumu par trīs gadu nozīmīgākajiem notikumiem LLU uzstājās V.Bariss, kurš mudināja domāt, kā sīvas konkurences apstākļos piesaistīt studentus, pārskatot gan finansiāla atbalsta iespējas, gan cilvēcisko attieksmi. V.Bariss arī aicināja apdomāt LLU nosaukuma maiņu angļu valodā, tā veicinot ārzemju studentu un sadarbības partneru piesaisti. Tomēr viņš atzina – par spīti finanšu trūkumam, akadēmiskā personāla zemajām algām un noslogotībai, šo gadu laikā paveikts ir daudz, kaut entuziasms pamazām zūd.
Akadēmiskās šķīrējtiesas priekšsēde Baiba Ozola ziņoja, ka pērn izskatīšanai nav iesniegta neviena lieta. Līdzšinējais Senāta priekšsēdētājs Imants Liepa vētīja Senāta darbu, atzīmējot svarīgākos lēmumus. Tai skaitā nesenais šī gada 16. februāra lēmums Lauku inženieru fakultāti pārdēvēt par Vides un būvzinātņu fakultāti.
Savukārt LLU rektore Irina Pilvere, ziņojot par iepriekšējā gada Senāta izvirzīto uzdevumu izpildi LLU vadībai, norādīja, ka kopīgiem spēkiem paveikts daudz. Pirmkārt jau šis gads iesākts ar sabalansētu budžetu, kad izdevumi vairs nepārsniedz ieņēmumus, kā tas bija divus iepriekšējos gadus – piemēram, 2014. gada vasarā budžeta deficīts pārsniedza miljonu eiro, bet pērn gads iesākts ar 530 tūkstošu eiro deficītu. Šajā gadā LLU izdevies piesaistīt divarpus reižu lielāku valsts finansējumu zinātnei nekā pagājušajā gadā, turklāt LLU ir straujākais bāzes finansējuma pieaugums starp visām Latvijas zinātniskajām institūcijām.
Nesot jaunākās ziņas no Rektoru padomes sēdes, I.Pilvere priecājās, ka Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pēc skolotāju algu reformas solījis ķerties klāt akadēmiskā personāla algu jautājumam. Šogad apturēta arī uzņemto studentu skaita samazināšanās un sarucis «atbirušo» studentu skaits. Trīspusējs līgums starp LLU, Izglītības un zinātnes ministriju un Zemkopības ministriju vismaz uz gadu LLU glābs no budžeta vietu skaita samazināšanas, kas tiks īstenota visā valstī pāri paliekošo budžeta vietu dēļ, ko ietekmē valstī valdošā demogrāfiskā bedre.
Šī gada LLU galvenā prioritāte ir studenti, uzņemto skaita stabilizēšana un atbiruma samazināšana, kā arī akadēmiskais personāls un tā finansiāla motivēšana. Izaicinājums ir aktivizēt pētniecisko darbību, jo šī gada finansējums to atļauj. Tāpat dienaskārtībā iespējamā Bulduru Dārzkopības vidusskolas pārņemšanu, kas palīdzētu LLU saglabāt savas unikālās studiju jomas. Šī gada izaicinājumu vidū arī infrastruktūras attīstība (pils energoefektivitātes projekts, turpināt sakārtot 1. un 9. dienesta viesnīcu, ugunsdzēsības jautājumu risināšana, esošo īpašumu efektīva izmantošana), kvalitātes sistēmas ieviešana un korporatīvās identitātes izstrāde.
Foto: Raitis Puriņš
