Gājputni atgriežas ātrāk. Berlīne. Kā atzinuši vācu ornitologi, vietējās vācu putnu sugas savās ziemeļaustrumu mājās no ziemošanas vietām atgriežas aizvien agrāk.
Gājputni atgriežas ātrāk
Berlīne. Kā atzinuši vācu ornitologi, vietējās vācu putnu sugas savās ziemeļaustrumu mājās no ziemošanas vietām atgriežas aizvien agrāk. Zinātnieki pie šādiem atzinumiem nonākuši, salīdzinot vairākos gados izstrādātu putnu migrācijas karti.
Apdraudētie abinieki
Berlīne. Kā atzinusi pasaules dabas aizsardzības organizācija, divas trešdaļas no Vācijā sastopamajiem bruņurupučiem, krupjiem un vardēm ir uz izmiršanas robežas. No 21 Vācijā dzīvojošās abinieku sugas 14 ir ierakstītas apdraudētāko sarakstā. Pēc zinātnieku domām, straujās izmiršanas iemesls ir mitru vietu izzušana.
Radara kontrole bitēm
Londona. Kā atzinusi britu un amerikāņu zinātnieku grupa, bites pēc pirmajiem izlūklidojumiem nektāra meklējumos dodas aizvien tālāk. Turklāt to lidojuma ilgums nepalielinās, bet gan tiek paaugstināts ātrums, lai nokļūtu pie aizvien tālāka mērķa. Zinātniekiem izdevās veikt šos pētījumus, pateicoties kukaiņu radara kontrolei, kā arī īpaši viegliem reflektoriem, ar kuriem mazie lidoņi tika apgādāti.
Pote pret nikotīnu
Stokholma. Zviedru zinātnieki nolēmuši izstrādāt pretvielu, kas cilvēku padarītu imūnu pret nikotīnu. Pretvielai jābūt izstrādātai tā, lai nikotīna molekulas būtu saistītas ar olbaltumiem. Tas liegtu nikotīnam nonākt līdz smadzeņu baudu centram, kas nosaka cilvēka atkarību no noteiktas vielas. Līdzīgi pētījumi nodarbina arī britu un amerikāņu zinātniekus.
Briesmas smēķētājiem
Berne. Kā atzinuši šveiciešu un itāliešu zinātnieki, iesīkstējušiem smēķētājiem, kam tīk arī alkohols, paaugstinās risks saslimt ar mutes dobuma vēzi. Turklāt risks ar to sasirgt īpaši augsts ir dzērājiem neatkarīgi no to smēķēšanas ieradumiem.
Jupitera «laika mašīna»
Vašingtona. Izvērtējot kosmiskās zondes «Galileo» datus, amerikāņu zinātnieki nonākuši pie secinājumiem, ka uz Jupitera mākoņu masu maiņa un zibeņi funkcionē līdzīgi kā uz Zemes. Ūdens sablīvēšanās un lietus uz abām planētām darbina atmosfēras «motoru», kas izraisa lielu gaisa masu apmaiņu.
Gliemeži – jūru pētnieki
Vašingtona. Kā uzskata amerikāņu zinātnieki, gliemeži varētu palīdzēt okeānu un jūru temperatūru un straumju izpētē.
Viņi tos aprīkojuši ar sensoriem, kas ļāvis trīs mēnešu laikā iegūt 22 000 temperatūru paraugus pat 600 metru dziļā dzelmē.
