Pēc pārrunām ar ārvalstu investoriem premjers Andris Šķēle ir paziņojis, ka patlaban Latvijas problēma numur viens ir pašvaldības, – celtniecības atļauju saņemšanai.
Pēc pārrunām ar ārvalstu investoriem premjers Andris Šķēle ir paziņojis, ka patlaban Latvijas problēma numur viens ir pašvaldības, – celtniecības atļauju saņemšanai. Pat gadiem peltā Latvijas muita ir novirzījusies problēmu «topā» uz otro vai trešo vietu. Grūtības rada pašvaldību (un arī valsts) ierēdņu zemā kvalitāte un birokrātiskā darba sistēma, kurā daļēji vainojama arī likumdošana. Ierēdniecības zemā kvalitāte kā viena no Latvijas «vājajām vietām» tika minēta arī Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā. Šķiet, nav daudz tādu valsts iedzīvotāju, kuri ne reizi nav saskārušies ar pašvaldību vai valsts ierēdņu nekompetenci, patvaļu vai ignoranci.
Problēma ir īpaši aktualizējusies pirms gaidāmās pašvaldību un reģionālās reformas. Premjers atzina, ka valsts spēj izglītot tikai aptuveni 10 procentu ierēdņu, tātad par pārējo 90 procentu ierēdņu kvalifikāciju ir reāls pamats šaubīties. Viens no ierēdniecības zemās darba kvalitātes objektīvajiem iemesliem ir nelielās algas, kas bieži neatbilst darbinieka atbildības pakāpei. Privātsektorā analoga līmeņa darbinieki saņem trīs četras reizes vairāk. Tas nenoliedzami ir viens no problēmas cēloņiem. Valdība ir iecerējusi situāciju uzlabot un ieviest vienotu darba samaksas sistēmu, kurā katra darbinieka alga būs atkarīga no amatam izvirzītajām izglītības un atbildības prasībām. Valdība plāno astoņu līdz desmit gadu laikā valsts budžeta iestādēs strādājošo algas pielīdzināt 80% no privātbiznesā strādājošo
algām. Ierēdņi nesaņems gan prēmijas, gan arī valdības līgumos paredzētās piemaksas.
Izglītības ministrs Māris Vītols pirmo reizi kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas ir parakstījis valstij nepieciešamo profesiju pasūtījumu. Valdība plāno rast iespēju studentiem valsts pasūtītajās specialitātēs saņemt izglītību bez maksas vai arī dzēst kredītu tiem augstskolu absolventiem, kuri pēc studiju beigšanas sāktu strādāt valsts budžeta finansētajās iestādēs. Tas varētu būt papildu stimuls studētgribētājiem, tomēr bez ievērojama ierēdņu algu palielinājuma situāciju uzlabot neizdosies. Pašvaldību ierēdņu algu paaugstināšanai vajadzētu noritēt vienlaicīgi ar darba kvalitātes prasību pieaugumu. Situācijām, kad iedzīvotāji ir neapmierināti ar pašvaldības ierēdniecības darbu, vajdzētu kļūt par retiem izņēmuma gadījumiem.
Šajā sakarā premjeru māc šaubas par vēlēto reģionu vadības spējām efektīvi administrēt apmēram piektdaļu valsts budžeta līdzekļu katrā jaunizveidotajā reģionā. «Tā ir zudusi nauda,» paziņo Andris Šķēle. Šķiet, ir lietderīgi paskaidrot, ka tā var būt ne tikai valstij zudusi nauda, bet arī valdošās koalīcijas partijām, no kurām vienu vada pats premjers. Valdības koalīcijas partiju vēlme reģionu administrāciju apstiprināt Ministru kabinetā nepārprotami liecina par bažām neizlaist finansu «grožus» no savām rokām. Iecelta reģionu pārvalde norādītu uz demokrātijas un vēlētāju tiesību ierobežojumiem Latvijā. Ja valdība ir norūpējusies par reģionu līdzekļu administrēšanas efektivitāti, vēl ir atlicis pietiekami ilgs laiks, lai izveidotu finansu kontroles institūciju, kas sekotu naudas plūsmām un kontrolētu to likumīgumu un ekonomisko pamatojumu. Ir vēl arī Valsts kontrole, prokuratūra, Civildienesta pārvalde; ierēdņus var saukt pie atbildības arī pēc tam, kad viņi vairs nestrādā valsts iestādēs. Šādā gaismā valdības rūpes par gaidāmo miljonu izsaimniekošanu nepārprotami norāda uz šaurām partiju interesēm.
Pašvaldību vēlēšanas daudziem Latvijas pilsoņiem liks izdarīt nozīmīgu izvēli, no kuras pareizības (vai otrādi) lielā mērā būs atkarīga viņu reģiona attīstība, tāpēc jo rūpīgāk jāizvērtē kandidatūras tā vadībai. Protams, ja vēlētājiem būs šāda iespēja. Ja nebūs, tad reģionu administrācijas apstiprināšanas vai ievēlēšanas kārtība ir referenduma vērta. Demokrātija maksā naudu, sevišķi brīžos, kad ir apdraudēta tās pastāvēšana. Ja valdības koalīcijas partijas vēlas būt pārstāvētas arī nākamajā Saeimā un iegūt zināmu balsu skaitu nākamā gada pašvaldību vēlēšanās, tām nevajadzētu censties ierobežot valsts pilsoņu tiesības atklātās un tiešās vēlēšanās ievēlēt sava reģiona administrāciju.
