«Pēc iedzīvotāju skaita esam lielākais pagasts novadā. Vēsturiski
skatoties, Jaunsvirlaukā esam aptuveni tikpat, cik četrdesmitajos gados.
Daudzviet iedzīvotāju skaits īpaši samazinājies, mums tā nav,» stāsta
Armands Fridrihsons, Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu
izpildītājs. Piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pagastā ir pat par
11 iedzīvotājiem vairāk. «Tas, protams, nenozīmē, ka cilvēki nebrauc
prom. Iedzīvotāji mainās – kāds dodas prom, cits nāk vietā. Laikam vide
šeit ir gana patīkama, lai aizbraukušo vietā apmestos jauni
iedzīvotāji,» piebilst A.Fridrihsons.
Uz jautājumu, kas tā
piesaista pagastam, pārvaldes vadītājs atplaukst smaidā, ka nozīmīga ir
pagasta atrašanās vieta un divi ciemati, kuros daudzi labprāt apmetas.
Viens no tiem ir Mežciems, kas atrodas pašā pilsētas pievārtē un ir ļoti
populārs dzīvošanai, otrs – pagasta centrs Staļģene. Tomēr gana daudz
cilvēku iecienījuši arī lauku teritoriju, nav gluži tā, ka piesaista
tikai dzīve ciematos, lai arī pagastā to ir vesela rinda – Staļģene,
Dzirnieki, Mežciems, Kārniņi, Jaunsvirlauka un Vecsvirlauka.
«Ļoti
priecē, ka skolas vide ir sakārtota. Pagājušajā gadā nodevām
ekspluatācijā skolas sporta halli. Bērnu skaits mums arī īpaši nekrītas,
par ko, protams, ir liels prieks, – 2014./2015. mācību gadā skolā
mācījās 339 bērni, no tiem – 81 pirmskolā, 2015./2016. – 335 bērni, no
tiem 76 pirmskolā. Katru mācību gadu tie trīs simti turas,» gandarīts ir
A.Fridrihsons.
Viņš uzteic skolas direktora Aivara Nagļa darbu, kurš
ar pedagogu atbalstu ieviesis skolā jauninājumu – vidusskolas
interaktīvo apmācību, kad var nebraukt mācīties klātienē, bet darīt to
no mājām. Pagaidām šis projekts vēl ir tapšanas stadijā un par tā
popularitāti grūti spriest, bet pirmie interesenti jau pieteikušies.
A.Fridrihsons
piebilst, ka pagastā enerģisku cilvēku netrūkst, tāds ir ne tikai
skolas direktors, bet arī kultūras darbinieki un pārvaldes vadītāja
Solveiga Arnīte, kuras vadībā tad arī visi darbi notiek. Tiesa, pašlaik
S.Arnīte ir slimības prombūtnē, tāpēc pārvaldes vadības grožus uzņēmies
viņš. «Viss pagasts ir viņas lolots, lutināts un pucēts,» S.Arnītes
paveikto uzteic A.Fridrihsons.
Pagastā netrūkst arī dažādu kultūras
pasākumu. Zinātāji gan stāstot, ka agrāk kultūras aktivitātes apmeklētas
vairāk nekā mūsdienās, tomēr sūdzēties par ļaužu trūkumu tajos arī
nevarot – kultūras nams vienmēr pilns.
Lai cik pievilcīgs dzīvošanai
būtu Jaunsvirlaukas pagasts, A.Fridrihsons atzīst – svarīgākais ir
cilvēki. «Mēs cenšamies par viņiem rūpēties, cik vien varam. Tā, lai
kādam vienkārši pateiktu – mēs to nedarīsim, nevaram palīdzēt, nē, tā
nekad nav bijis. Vienmēr viss tiek darīts tikai un vienīgi cilvēku
labā.»
Visu rakstu
lasiet ceturtdienas, 3. marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis
Puriņš
