No 1. marta pašvaldības uzņēmums «Jelgavas tirgus» sācis tirgotājiem izsniegt tirdzniecības vietu abonementus, bet ne visi ir apmierināti ar jauno kārtību.
No 1. marta pašvaldības uzņēmums «Jelgavas tirgus» sācis tirgotājiem izsniegt tirdzniecības vietu abonementus, bet ne visi ir apmierināti ar jauno kārtību.
Tirgus direktora vietnieks Aivars Vickops uzskata, ka vietu pietiek, bet notiek cīņa par labākajām. Pavisam lauksaimnieciskās produkcijas pārdevējiem paredzētas 100 vietas, bet stādu tirgotājiem – 240. Vasarā nepieciešamības gadījumā to skaitu var palielināt.
Abonementu sistēma sevi attaisno
Sistēma, ka abonementus tirgotājiem sāk izsniegt no 1. marta, tika ieviesta pagājušā gada pavasarī, pārņemot tirgu no kooperatīvās sabiedrības «Turība». Tirgus direktors Valdis Labanovskis uzskata, ka tā sevi ir attaisnojusi. Ja šādas kārtības nebūtu, atļauju izsniegšana radītu nevajadzīgu ažiotāžu.
Tirgus atvēršanu gaidītu milzu pūļi, kā savulaik Rīgas Centrāltirgū, un daudziem tirgoties gribētājiem, lai iegūtu labākās vietas, vajadzētu nakšņot uz tirgus plača.
– Privilēģijas netiek piešķirtas nevienam. Mēs arī nešķirojam, kurš ir «īsts» un kurš tikai formāls zemnieks, to lai dara Valsts ieņēmumu dienests. 90 procentu tirgotāju ar pastāvošo sistēmu ir apmierināti, – skaidro V.Labanovskis un uzsver, ka tāda kārtība ieviesta arī, lai novērstu vietu pirkšanu un pārdošanu.
«Ģedi» un «jauniņie»
Līdz 15. martam, rakstot iesniegumu tirgus direktoram, var pieteikties uz brīvajām vietām stādu tirgošanai. Pašlaik pieteikušies 54 tirgotāji, no kuriem jaunpienācēji ir pieci, un viņi sarakstā ir atzīmēti ar aplīti.
Tirgus administrācija apgalvo, ka katram tirgotājam – zemniekam, tantiņai, kas ieradusies pirmo reizi un tirgosies tikai vienu dienu, vai kādam citam – tiks ierādīta vieta. Lauksaimnieciskās produkcijas tirdzniecības platības metrs maksā 70 santīmu; var saņemt arī abonementu uz desmit dienām. Taču vieta nebūs tur, kur ir vislielākā pircēju kustība, un eju stūros, kas skaitās vislabākie. Kā uzsver direktora vietnieks, tas ir tāpēc, ka priekšroka tiek dota tirgotājiem, kas tirgojas jau vairākus gadus.
Konflikts šogad radies tāpēc, ka, izmantojot neparasti silto laiku, daži «jauniņie» tirgojušies visu ziemu, izvēloties vietu, kura viņiem patīk vislabāk. Taču 1. martā atgriežoties, «vecie» grib atgūt savas iepriekšējās vietas.
Aptaujājot tirgotājus, var pārliecināties, ka lielākoties viņi ar pastāvošo kārtību tirgū ir apmierināti, jo arī paši savulaik sākuši tirgot sliktākās vietās. Tā domā arī Inese Lulle, kas tirgū strādā kopš 1997. gada un uzskata, ka tirgus administrāciju nav par ko vainot un diskriminācijas nav. Turpretī Ināra Svjatoha, kas tirgojas kopš pagājušā gada jūnija, spriež, ka tirgū valda īsta «ģedovščina».
– Es visu ziemu stāvēju un salu, bet tagad man liek atstāt vietu. Kāpēc administrācija nevar pārdot abonementus uz visu gadu? – viņa jautā.
Visiem labs nebūsi
Direktora vietnieks uzskata, ka pastāv vairākas iespējas, kā regulēt vietu sadalījumu, arī pārdodot abonementu uz gadu. Tikai mīnus trīsdesmit grādu salā tirgotāju nebūtu, bet tie, kas iegādājušies abonementus uz visu gadu, nāktu atprasīt savu naudu. Otrs variants būtu, izvērtējot vietu izdevīgumu, par tām noteikt atšķirīgu samaksu. Piemēram, sliktākās varētu maksāt trīs latus, viduvējas – piecus, bet labākās – septiņus latus. Taču atkal būtu neapmierinātie.
Ir arī vietu lozēšanas variants, kuru izmēģināja Rīgas Centrāltirgus, bet izlēma no tā atteikties. Jelgavas tirgus vadība konsultējusies ar citu pilsētu tirgu speciālistiem un nonākusi pie slēdziena, ka pašreizējo sistēmu mainīt nebūtu lietderīgi.
Īstie un neīstie zemnieki
Sarunas ar tirgotājiem rāda ne pārāk optimistisku tirgus ainu. Īstie zemnieku saimniecību īpašnieki stāsta, ka viņus neapmierina to kolēģu rīcība, kas «pēc papīriem» skaitās zemnieki, bet patiesībā preci iepērk vairumtirdzniecības bāzēs un spēj algot četras un piecas pārdevējas. «Zemnieka papīrus» uztaisīt neesot problēma.
– Jāsauc VID inspektori un jābrauc pārbaudīt katru saimniecību, – aicina tirgotāji.
Individuālā uzņēmuma «Citruss» īpašnieki uzskata, ka preču pārpirkšana rada negodīgu konkurenci tiem, kas strādā ar kases aparātiem. Viņi domā, ka tirgus administrācija pēdējā gada laikā maz darījusi tirgotāju apstākļu uzlabošanā. Trīs lati un sešdesmit santīmu par tirdzniecības platības kvadrātmetru mēnesī zem klajas debess, dubļos un ūdenī esot daudz, bet maksas autostāvvieta neveicinot pircēju pieplūdumu.
