Latvijā pirmo reizi sašķidrinātā gāze spēkratos tika izmantota piecdesmito gadu beigās.
Latvijā pirmo reizi sašķidrinātā gāze spēkratos tika izmantota piecdesmito gadu beigās. Tajā laikā tā galvenokārt lietota smagajās automašīnās, bet drīz vien tika atzīts, ka to izmantot kā mašīnu degvielu ir nerentabli, un uz gandrīz trīsdesmit gadiem par šo iespēju tika aizmists. Taču, rodoties benzīna deficītam apmēram pirms 13 gadiem, daudzas smagās automašīnas atkal sāka aprīkot ar gāzes ierīcēm. Pakāpeniski tās tika uzstādītas arī autobusos, taksometros un vieglajās mašīnās. Šajā laikā gāzi uzpildīt varēja gan Rīgā, gan arī Jelgavā.
Taču ap 1991. gadu pēkšņi sākās juceklis ar gāzes eksporta līgumiem, un Latvijā ar šo degvielu radās zināmi sarežģījumi. Jelgavas Sašķidrinātās gāzes apgādes iecirkņa vecākā meistare Valentīna Vavočka atceras, ka līdz 1991. gadam sašķidrinātās gāzes uzpildes stacija darbojās 12 stundu diennaktī, līdz pēkšņi vairs nebija ko tirgot. Gandrīz piecus gadus gāzes pietika tikai «Latvijas gāzes» autoparkam, kas viss pilnībā bija aprīkots ar gāzes iekārtām. Paredzēts, ka tuvākajā laikā turpat pie gāzes kantora tiks uzstādīta arī visām prasībām atbilstoša stacionārā sašķidrinātās gāzes uzpildes stacija.
Iekārtu kvalitāte un lietotāju skaits aug
Valentīna Vavočka atzīst: lai arī gāzes cena vairs nav desmit vai 12 santīmu par litru, kopš aizvadītā gada oktobra ir jūtami palielinājies gāzes iekārtu lietotāju skaits. Līdz tam mēnesī vidēji tika pārdotas piecas līdz sešas tonnas sašķidrinātās gāzes, savukārt tagad mēnesī tiek iztirgots pat 18 tonnu. Un, ja kādreiz par gāzes kvalitāti varēja šaubīties, tad tagad tā atbilstot visiem standartiem.
Vecākā meistare atzīst, ka krietni esot uzlabojusies arī automašīnās uzstādīto gāzes iekārtu kvalitāte. Kādreiz galvenokārt tika izmantotas Baltkrievijā ražotās iekārtas, bet tagad lielākoties tās nāk no Itālijas, Holandes un citām Eiropas valstīm. Joprojām daudzi cilvēki baidās automašīnā turēt gāzes balonu, taču līdz šim Latvijā tikai divos gadījumos braucamais uzsprādzis tieši gāzes iekārtas bojājumu dēļ. Tas noticis astoņdesmito gadu beigās. Pēc ekspertu atzinumiem, tajos bijusi vainojama mašīnu īpašnieku nolaidība. Viņi, kaut gan bijusi jūtama gāzes noplūde, tomēr turpināja transportlīdzekli ekspluatēt un nevērsās pie speciālista. V.Vavočka uzskata, ka nesalīdzināmi bīstamākas esot visparastākās gāzes šķiltavas. Bieži vien gadoties, ka šoferi tās atstāj uz mašīnas paneļa, kur tās vasaras karstajā saulē sakarst un var eksplodēt jebkurā mirklī.
Par sašķidrinātās gāzes iekārtu
Sašķidrinātās gāzes iekārtas galvenokārt sastāv no balona, reduktora un pāris vārstiem. Galvenās reduktora sastāvdaļas ir diafragma un atsperes. Tas samazina spiedienu no 16 atmosfērām (pie tāda spiediena gāze glabājas balonā) līdz darba spiedienam – 0,05 līdz 0,07 atmosfērām. Gāzei iztvaikojot, strauji pazeminās tās temperatūra, tādēļ reduktoram tiek pievadīts šķidrums no dzinēja dzesēšanas sistēmas, kas to silda. Tālāk no reduktora gāze caur maisītāju ieplūst karburatorā vai gaisa filtrā. Reduktorā iespējams noregulēt nepieciešamo darba spiedienu, bet vietā, kur gāzes vads ieiet ieplūdes traktā, – patērējamās gāzes daudzumu, taču šo darbu labāk uzticēt speciālistiem, kas iekārtu uzstādījuši.
Vismaz līdz 1. oktobrim tehniskajā apskatē sašķidrinātās gāzes iekārtas netiks īpaši pārbaudītas.
Kur meklēt risinājumu
Visiem, kas nolēmuši savā auto uzstādīt sašķidrinātās gāzes iekārtu, pirmām kārtām ieteicams doties uz Rīgu, kur Ceļu satiksmes drošības direkcijā (Miera ielā 25) kompetenti speciālisti varēs atbildēt uz visiem jūs interesējošiem jautājumiem, kā arī ieteiks servisus, kuros iekārtu uzstādīt. Taču varat braukt arī taisnā ceļā uz kādu servisu. Jelgavā viens no uzņēmumiem, kas jau ilgāku laiku nodarbojas ar sašķidrinātās gāzes iekārtu uzstādīšanu, ir «Gasko». Uzņēmuma darbinieks Aldis Jākobsons pastāstīja, ka iekārtas uzstādīšana aizņem vienu dienu – no rīta auto tiek atvests, bet jau vakarā to var saņemt. «Gasko» galvenokārt liek sertificētas Itālijā, Holandē un Beļģijā ražotas sašķidrinātās gāzes iekārtas. To cena ir 190 līdz 350 latu atkarībā no balona izmēriem un arī no tā, cik sarežģīti bijis iekārtu uzstādīt. Jo jaunāka automašīna ar sarežģītāku elektroniku, jo iekārtas ierīkošana maksā dārgāk. Mašīnas īpašnieks var izvēlēties balona tilpumu. Vakarā, kad saimnieks savu auto saņem, balons jau ir piepildīts. Servisa darbinieki iekārtu jau ir pārbaudījuši darbā un noregulējuši visu, kas regulējams. Tai tiek dota gada garantija. Pēc gāzes iekārtas uzstādīšanas mašīnas īpašnieks bez maksas var saņemt arī konsultācijas. Ja saimniekam liekas, ka auto kļuvis kūtrāks vai arī gāzes patēriņš ir pārlieku liels, reduktors tiek pārregulēts. Protams, iekārtu iespējams uzstādīt arī mājas apstākļos, tomēr no šāda soļa labāk izvairīties – gāze ir un paliek gāze ar savām īpatnībām un prasībām.
Par un pret gāzes iekārtu
Visizdevīgāk gāzes iekārtu izvēlēties ir lielu automašīnu īpašniekiem, kas ikdienā veic prāvus attālumus, un uzņēmumiem. Protams, sašķidrinātās gāzes iekārtu var arī uzstādīt mazajam «VW Golf» vai «Renault Clio», taču šajā gadījumā iekārta atmaksāsies pēc nesalīdzināmi ilgāka laika. Viens no lielākajiem sašķidrinātās gāzes plusiem ir salīdzinoši stabilā un zemā cena – pašlaik noteikta 0,185 lati litrā (raksta tapšanas laikā 95. un 98. benzīns maksāja attiecīgi 0,399 un 0,409 latus). Lai arī lielākoties gāzi transportlīdzeklis patērē mazliet vairāk nekā benzīnu, cenu starpība ir vērā ņemama. Mīts ir arī gāzes smaka mašīnas salonā. Pašlaik tiek uzstādītas iekārtas, kurām ir speciāla ventilācijas caurule, kas visu iespējamo noplūdi izvada ārā.
Pierādīts, ka, darbojoties ar gāzi, automašīnas motora resurss palielinās. Motors ar gāzi strādā maigāk un klusāk. Pagarinās arī eļļas maiņas intervāls, jo nav benzīnam raksturīgo vielu, kas sadegot eļļu ātri padara netīru. Neveidojas arī cietās, nesadegušās daļiņas, tādējādi eļļa ilgāku laiku paliek tīra un motora mūžs paildzinās. Autovadītājam noteikti patīkama ir arī apziņa, ka viņš jebkurā brīdī mašīnu var pārslēgt no gāzes uz benzīnu vai otrādi. Turklāt nav mazsvarīgi arī tas, ka gāze ir krietni vien videi «draudzīgāka» nekā benzīns vai dīzeļdegviela.
Viens no lielākajiem trūkumiem ir brīvās telpas samazināšanās automašīnā, kā arī lieki 60 līdz 90 kilogrami, kas jāvadā līdzi. Uzstādot šādu ierīci, transportlīdzekļa īpašnieks automātiski uzņemas arī papildu rūpes. Tas nozīmē, ka vismaz reizi gadā ierīce jārāda speciālistiem, auto karstā laikā nedrīkst uz ilgu laiku atstāt tiešos saules staros. Gāze nav ieteicama arī autovadītājiem, kam patīk sportisks braukšanas stils. Motora apgriezieniem, ilgstoši braucot, nevajadzētu pārsniegt 3000 apgriezienu minūtē.
Ieteikumi pašreizējiem un nākamajiem lietotājiem
Uzstādiet labu firmu sašķidrinātās gāzes iekārtas un dariet to labā servisā! Iekārtas saudzēšanai motoru iedarbiniet ar gāzi tikai temperatūrā, kas pārsniedz +5 grādus. Atstājot transportlīdzekli garāžā, ieteicams to pārslēgt benzīna režīmā. Vecākām automašīnām ar karburatoru ieteicams ik pa laikam pabraukt ar benzīnu, tas novērstu priekšlaicīgu membrānu izkalšanu un vārstu neblīvēšanu. Jūtot gāzes noplūdi, kļūmīgo vietu meklējiet tikai ar ziepjūdeni vai dodieties uz servisu, kur iekārta tika uzstādīta. Nekādus remontdarbus nedrīkst veikt, nenoslēdzot gāzes maģistrāles!
Sašķidrinātās gāzes iekārtā ir šādi mezgli:
uzpildes gals ar vārstu;
gāzes balons, kas aprīkots ar pludiņu, noslēgvārstu un indikatoru, kas rāda uzpildes līmeni;
noslēgventiļi, ar kuriem var noslēgt balona uzpildes un gāzes padeves maģistrāles;
gāzes padeves noslēgšanas elektromagnētiskais vārsts ar filtru gāzes attīrīšanai no mehāniskiem piemaisījumiem;
reduktors spiediena pazemināšanai un dozēšanai;
gāzes maisītājs, kas tiek novietots virs vai zem karburatora (pirms vai pēc gaisa mērītāja benzīna iesmidzināšanas sistēmās);
vadības slēdzis (atrodas automašīnas salonā), ar kura palīdzību pārslēdz vēlamo degvielas veidu vai noslēdz to vispār.
Nelieli pārveidojumi tiek veikti arī benzīna maģistrālē, kurā tiek ierīkots benzīna noslēgvārsts.
