Latvijā izplatītākā automašīnu degviela ir benzīns, dīzeļdegviela un sašķidrinātā gāze. Taču pasaulē plaši izplatītas ir arī citas alternatīvās degvielas.
Latvijā izplatītākā automašīnu degviela ir benzīns, dīzeļdegviela un sašķidrinātā gāze. Taču pasaulē plaši izplatītas ir arī citas alternatīvās degvielas. Tā, piemēram, Brazīlijā vairāk nekā puse automašīnu brauc ar 96 procentu spirtu. Pateicoties šādam risinājumam, ir iespēja krietni uzlabot ekonomisko situāciju valstī, kā arī kļūt neatkarīgākiem no pasaules naftas tirgus. Brazīlijā transporta līdzekļiem paredzētais spirts tiek ražots no cukurniedrēm, kokiem un citiem augiem. Daļēji spirts automašīnās tika izmantots arī pirmskara Latvijā. Vasarā benzīns ar spirtu tika sajaukts proporcijā 1:1, bet ziemā benzīnam klāt bija aptuveni ceturtā daļa spirta. Spirts, ko lēja klāt degvielai, tika ražots tepat Latvijā. Šādu degvielu automašīna patērē krietni vairāk, taču, ja tā ir vietēja ražojuma, tas var būt ekonomiski izdevīgi. Pastāv iespēja, ka tieši šī degviela ar laiku varētu iekarot Latvijas tirgu.
Pasaulē transporta līdzekļos tiek izmantota arī tā saucamā biodīzeļdegviela – rapšu eļļa, noteiktos apstākļos un attiecībā sajaukta ar spirtu. Popularitāti tā ieguvusi ar daudz tīrākām un dabai nekaitīgākām atgāzēm. Izmantojot šo degvielu, Latvijā būtu lieliska iespēja atbalstīt zemniecību, kā arī uzlabot ekoloģisko stāvokli; mūsu valsts arī kļūtu neatkarīgāka no naftas piegādātājiem.
Spēkratos iespējams izmantot arī tīru rapšu eļļu. Tad gan visur valdītu pankūku aromāts, jo tieši tāda ir rapšu eļļas atgāzu smarža. Tiesa gan, rapšu eļļu var izmantot tikai siltā laikā, jo aukstumā tā kļūst pārāk bieza.
Videi nekaitīgāka ir arī biogāze, kas pašlaik dažās valstīs tiek izmantota lauksaimniecībā. No fermas savācot mēslus un ievietojot tos noslēgtā tvertnē, siltumā sākas process, kura rezultātā arī rodas biogāze. Taču vismaz pagaidām šis degvielas iegūšanas process nav attīstīts līdz rūpnieciskam līmenim.
Zinātnieki neatlaidīgi pēta arī iespējas automašīnas darbināt ar elektrisko strāvu. Pirmā šāda izmēģinājuma demonstrācija notika jau 1830. gadā. Šo sistēmu var īstenot ne tikai ar parastajiem akumulatoriem, bet arī ar ūdeņradi. To ievada degvielas elementā, kur tas platīna klātbūtnē rada elektrisko strāvu. Lai arī «Crysler» cer pirmo šāda auto prototipu uzbūvēt 2005. gadā, to reāla ieviešana dzīvē tomēr varētu notikt ļoti tālā nākotnē.
Pasaulē populārākās degvielas to vides draudzīguma secībā:
1. spirts – tā atgāzēs ir tikai ūdens tvaiks;
2. biogāze;
3. sašķidrinātā gāze;
4. benzīns;
5. dīzeļdegviela.
