Iepazīstot mūspuses izlaiduma klases, šoreiz saruna ar Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas divpadsmitajiem.
«Vakarskolā vidusskola ir kā stipro skrējiens, kas bieži arī jāpavelk,
jāiedrošina un jāatbalsta,» Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas 12.c
klases audzinātāja Anita Korvena-Kosakovska raksturo izglītības
programmu, kuru trīsreiz nedēļā un ar mazāku stundu skaitu klātienē
apgūst 14, bet eksternātā trīs skolēni. Stipro skrējiens tas ir arī
tāpēc, ka palikuši izturīgākie, kas spējuši mācības savienot ar darbu un
bērnu audzināšanu, piebilst audzinātāja. Atliek «pārkāpt asti» –
nokārtot eksāmenus un 30. jūnijā izlaidumā saņemt atestātus!
«Esam
sapratuši, ka izglītībai ir liela nozīme!» Tā vakarskolas divpadsmitie
pamato savu atgriešanos skolas solā, lai gan teju katram dzīvē jau
nākuši klāt tās lielie pienākumi – darbs un bērnu audzināšana. Būdama ar
savu piesitienu, skola, protams, ņem to vērā, nodrošinot elastīgāku
mācību grafiku, bērnistabu, kur stundu laikā pie auklītes atstāt savas
atvasītes, un pieverot acis, ja kāds pēc nakts maiņas piemidzis.
Šāds
atgadījums jau ar folklorizējušos «Mikus čuč!» noticis arī 12.c klasē.
«Viņš tik saldi gulēja uz sola, ka pat atnāca medmāsiņa, jo skolotāja
sabijās, vai tikai puisim nav palicis slikti. Taču Mikus vienkārši naktī
bija strādājis,» par savu klasesbiedru stāsta Madara Labanoviča,
piebilstot, ka šādi notikumi, protams, nav ikdiena. Ņemot vērā, ka
mācību viela jāapgūst saspiestā laika rāmī, bet priekšā eksāmeni kā
visiem, jātur acis un ausis vaļā. Un cītīgi jāpilda mājas darbi, kuru
vakarskolēniem tiešām ir daudz.
«Lielākoties mācos no deviņiem līdz
divpadsmitiem, kad bērni nolikti gulēt. Bijuši brīži, kad fiziski vairs
nevari, jo acis no noguruma krīt ciet, bet jāsaņemas,» stāsta Sanda
Markevica.
Taču
mērķis, kā vārdā tas notiek, Vakara (maiņu) vidusskolas vecākās klases
skolēniem ir liels. Piemēram, Sanda, kura jau sesto gadu bērnudārzā
strādā par skolotāja palīgu, vēlas kļūt par pirmsskolas skolotāju. «Man
ir izdevies pašai vadīt nodarbības. Patīk. Esmu sapratusi, ka tas ir
mans lauciņš,» atklāj divu bērnu māmiņa.
Par bērnudārza skolotājas
karjeru sapņo arī Madara. Sintija Krūmiņa, kura pēc 9. klases tehnikumā
mēģināja apgūt sekretāru izglītības programmu, ko pārtrauca bērniņa
pieteikšanās, nu plāno kļūt par medmāsu vai zobārsta asistentu, jo jau
strādā par māsu palīdzi dialīzes centrā. Tehnikumā savus spēkus
izmēģināja arī Ainārs Matīss Krastiņš. «Iestājos, jo mani interesēja
datori, bet tur bija vairāk nekā tūkstoš audzēkņu un tāda kņada, ka pēc
mēneša no tehnikuma aizgāju un pārnācu uz šo skolu. Šeit man patīk daudz
labāk – labs, draudzīgs kolektīvs, pretimnākoši skolotāji, kuri
nepārmet, ka tev taču to jau vajadzēja zināt!» skolas ģimenisko vidi
slavē puisis, kura mērķis pēc vidusskolas absolvēšanas ir iegūt apsarga
sertifikātu.
Vakara (maiņu) vidusskolā savulaik jau mācījusies Laine
Baltiņa, kura šo izglītības iestādi izvēlējās veselības problēmu dēļ.
Tāpēc viņai nebija divu domu, kur iegūt vidējo izglītību, lai dienās,
iespējams, kļūtu par veterinārārsti. Savukārt skolas prezidents Elvijs
Žegrovskis iet vakarskolā, jo te iespējams savienot darbu ar mācībām.
Viņš cer iestāties Rīgas Tehniskās universitātes «arhitektos».
Visu rakstu
lasiet piektdienas, 4. marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis
Puriņš
