Attīstoties Latvijas ekonomikai, gan ikdienā, gan presē aizvien biežāk sāk figurēt tādi vārdi kā akcija, akciju sabiedrība, fondu birža, dividendes, obligācija, pamatkapitāls u.c.
Attīstoties Latvijas ekonomikai, gan ikdienā, gan presē aizvien biežāk sāk figurēt tādi vārdi kā akcija, akciju sabiedrība, fondu birža, dividendes, obligācija, pamatkapitāls u.c. Daudzi par akcionāriem ir kļuvuši uzņēmumu privatizācijas rezultātā kā bijušie vai pašreizējie šo uzņēmumu darbinieki vai arī iegādājoties akcijas par privatizācijas sertifikātiem. Vērtspapīru tirgus terminoloģija jūtami iespiedusies sadzīves sarunās. Cilvēki taču mēdz lietot tādus literāri apšaubāmus izteicienus kā «celt kāda akcijas» vai arī «kotēties», runājot par cilvēkiem. Tradicionāli izšķir vairākus vērtspapīru veidus – akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes un vekseļus. Par pēdējiem parunāsim citreiz. Šoreiz – par akcijām, ar tām saistītajiem procesiem un iestādēm, kas administrē darbības ar tām.
Birža kā intelektuālais kazino
Darījumus ar vērtspapīriem mēdz dēvēt arī par intelektuālo kazino, jo, izdevīgi pērkot un pārdodot uzņēmumu akcijas, ir iespējams gūt ievērojamu peļņu. Jāatzīmē, ka vērtspapīru tirgus un darījumi ar tiem nav vienkāršs process, un intelektuālā kazino īpašības pasvītro arī intuīcijas un paredzēšanas spēju klātbūtne, kā arī spēles moments.
Kā mēdz jokot, profesionālo vērtspapīru tirgus dalībnieku vidū ar labu intuīciju apveltīts brokers ir labi informēts brokers. Reizēm brokera peļņa atkarīga no viņa pirkstu veiklības un spējas maksimāli ātri ievadīt datorā savu klientu maksājuma uzdevumus. Jo savlaicīgāk un precīzāk vērtspapīru tirgus dalībnieki reaģē uz izmaiņām tirgū, jo lielāku peļņu tie gūst.
Aktivitātes vērtspapīru tirgū reglamentē likumi «Par akciju sabiedrībām», «Par vērtspapīriem», «Par Vērtspapīru tirgus komisiju», Kredītiestāžu likums, «Par ieguldījumu sabiedrībām», Hipotekāro ķīlu zīmju likums, vairāki Ministru kabineta noteikumi un virkne Vērtspapīru tirgus komisijas normatīvo aktu. Jebkuram fondu tirgus interesentam zināmas vairākas likumsakarības, kas ir attiecināmas uz fondu tirgu. Akciju cenu palielināšanos veido pieprasījums pēc tām – jo tas lielāks, jo vairāk akciju pārdevēji var atļauties paaugstināt vienas akcijas cenu (un nopelnīt), bet, ja pēc kāda uzņēmuma akcijām pieprasījuma nav, to cena krīt vai arī tās netiek aktīvi kotētas. Akcionāru peļņa un akciju cenu pieaugums ir cieši saistīts ar uzņēmuma stabiliem un pozitīviem finansu rādītājiem – apgrozījuma palielināšanos, investīcijām attīstībā un, protams, peļņu. Ieguldītos līdzekļus var arī zaudēt, krītoties akciju īpašnieka rīcībā esošo akciju cenām uzņēmuma negatīvo finansu rādītāju dēļ vai arī pasludinot maksātnespēju.
Lai labāk izprastu akciju apriti, pievērsīsimies organizācijām, caur kurām tā tiek realizēta. Tātad – Vērtspapīru tirgus komisijai (VTK), Latvijas Centrālajam depozitārijam (LCD) un Rīgas Fondu biržai (RFB).
Vērtspapīru tirgus komisija
VTK darbu uzsāka 1996. gada 28. novembrī, kad Latvijas Republikas Saeima komisijas priekšsēdētāja amatā iecēla Viktoru Gustsonu. Līdz komisijas izveidošanai daļu no iepriekš minētajā likumā un noteikumos izvirzītajām funkcijām veica LR Finansu ministrijas Vērtspapīru departaments. VTK ir valsts izpildvaras institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei darbojas Latvijas Republikas vārdā, regulējot vērtspapīru tirgus dalībnieku darbību un kontrolējot vērtspapīru publisko apgrozību Latvijā. Tā strādā LR Finansu ministrijas pārraudzībā.
VTK ir izveidotas trīs pārvaldes: Emitentu regulēšanas un uzraudzības pārvalde, Tirgus dalībnieku regulēšanas un uzraudzības pārvalde, Normatīvo aktu izpildes nodrošinājuma pārvalde.
VTK mērķi ir veicināt vērtspapīru tirgus attīstību un stabilitāti, aizsargāt ieguldītāju intereses, kā arī nodrošināt vienlīdzīgu konkurences iespēju vērtspapīru tirgū.
Savukārt komisijas galvenajās funkcijās ietilpst vērtspapīru tirgu, tā dalībniekus un vērtspapīru apgrozību regulējošu normatīvo aktu izstrāde; vērtspapīru publisko emisiju reģistrēšana un emisijas atļauju izsniegšana; profesionālo vērtspapīru tirgus dalībnieku un starpnieku (brokeru sabiedrību, ieguldījumu sabiedrību, vērtspapīru kontu turētāju un banku brokeru nodaļu) licencēšana; vērtspapīru tirgus dalībnieku uzraudzība un kontrole; fondu biržu regulēšana un uzraudzība; Latvijas Centrālā depozitārija regulēšana un uzraudzība; vispārējo likumdošanas normuvērtspapīru jomā ievērošanas uzraudzība un normatīvo aktu izpildes nodrošināšana, kā arī normatīvajos aktos noteiktās publiski pieejamās informācijas nodrošināšana.
VTK galvenie uzdevumi ir vērtspapīru tirgu regulējošo normatīvo aktu izpildes kontrole; vērtspapīru emisijas un apgrozības kārtības regulēšana; kvalifikācijas prasību noteikšana vērtspapīru tirgus profesionālajiem speciālistiem; vērtspapīru tirgus dalībnieku licencēšanas mehānisma izveide, to licencēšana un kontrole; vērtspapīru tirgus dalībnieku kvalifikācijas celšanas un apmācības koordinēšana; likumos paredzētās vērtspapīru tirgus dalībnieku atbildības noteikšana un sankciju piemērošana.
Latvijas Centrālais depozitārijs
Saskaņā ar likumu «Par vērtspapīriem» visiem publiski izlaistiem vērtspapīriem jābūt reģistrētiem Latvijas Centrālajā depozitārijā (LCD). LCD ir tiesības reģistrēt arī slēgtas vērtspapīru izlaides. Lai reģistrētu vērtspapīru emisiju LCD, emitentam jāiesniedz tajā nepieciešamie dokumenti. Pēc tam jānoslēdz līgums ar LCD par emisijas reģistrāciju. Lēmumu par emisijas reģistrāciju pieņem depozitārija valde. Visi reģistrētie vērtspapīri tiek glabāti dematerializētā formā. LCD atver vērtspapīru kontus finansu starpniekiem – bankām un brokeru sabiedrībām, kuros tiek uzskaitīti vērtspapīri, kas ir to un to klientu īpašumā.
LCD organizē vērtspapīru un naudas norēķinus biržā un ārpus tās noslēgtajiem darījumiem. Tā kā LCD dalībniekiem depozitārijā ir atvērti korespondējošie vērtspapīru konti, tas veic norēķiniem nepieciešamos vērtspapīru pārvedumus. Naudas pārvedumus veic Latvijas Banka saskaņā ar LCD rīkojumu. Depozitārija dalībnieki pilnvaro LCD debetēt (vai kreditēt) viņu naudas kontus Latvijas Bankā, lai veiktu norēķinus par vērtspapīru darījumiem.
LCD kārto privatizēto uzņēmumu sākotnējos akcionāru sarakstus līdz brīdim, kad vērtspapīru īpašnieki atver vērtspapīru kontus bankās vai brokeru sabiedrībās, kas ir LCD dalībnieki.
Sākotnējie akcionāru saraksti tiek glabāti LCD izveidotajā sākotnējā reģistrā. Tāpat LCD saņem dividendēs (vai procentos) izmaksājamo summu no emitentiem (vai viņu aģentiem) un sadala dalībniekiem saskaņā ar vērtspapīru daudzumu, kas ir viņu un viņu klientu īpašumā.
Depozitārija ietvaros darbojas Vērtspapīru aizdošanas un aizņemšanās programma, ar kuras palīdzību var aizdot un aizņemties noteiktu emisiju vērtspapīrus. Saskaņā ar šo programmu depozitārijs nosaka piedalīšanās kritērijus, apkopo vērtspapīru aizdevēju un aizņēmēju pieteikumus, piešķir aizņēmumus, kontrolē rokasnaudu un aizņēmuma vērtību izmaiņas, un dzēš aizņēmumus.
Viena no LCD dibinātājiem ir Rīgas Fondu birža. Tam piešķirts nacionālā depozitārija statuss, un LCD veic vērtspapīru centrālās bankas funkcijas – uzskaita, glabā un veic norēķinus ar visiem Latvijā publiski izlaistiem vērtspapīriem.
Rīgas Fondu birža
Rīgas Fondu birža (RFB) ir vienīgā licencētā fondu birža Latvijā. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt iespēju tirdzniecībai ar publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem, kā arī gādāt par to, lai tirgus būtu atklāts un caurspīdīgs, lai visiem investoriem tirgus informācija būtu vienādi pieejama.
RFB ir bezpeļņas organizācija. Tā pieder 27 akcionāriem – lielākajām Latvijas komercbankām, brokeru sabiedrībām un Valsts īpašuma fondam. RFB kotētos vērtspapīrus var pirkt vai pārdot tikai ar RFB biedru – licencētu banku vai brokeru sabiedrību – starpniecību. Pašlaik biržai ir 17 biedri.
Kopš 1997. gada novembra RFB tika uzsākta nepārtrauktā vērtspapīru tirdzniecība par mainīgām cenām. Tā ir pirmā birža Baltijas valstīs, kas piedāvā biržas biedriem visus uzdevumus izpildīt automātiski. Investoriem visu sesijas laiku ir iespējams redzēt, cik vērtspapīrus un par kādām cenām jebkurā brīdī iespējams nopirkt, kā arī nekavējoties to izdarīt. Jaunās sistēmas ieviešana ievērojami palielina visa Latvijas vērtspapīru tirgus likviditāti un piesaista lielāku ārzemju investoru uzmanību Latvijas fondu tirgum.
RFB darbības pamatprincips ir investoru aizsardzība un atbilstība starptautiskajiem standartiem. RFB nodrošina vienādus tirgus noteikumus un vienlīdzīgu tirgus informācijas pieejamību visiem ieguldītājiem.
Biržas pašreizējā sistēma atļauj tirgoties reālā laika režīmā par mainīgām cenām, izmantojot publisko uzdevumu grāmatu. Brokeri biržas sistēmai pievienojas no savas darba vietas birojā caur datortīklu. Tirdzniecība biržā norit ar AS 400 modeļa lieljaudas datoru.
Līdztekus ierasto biržas funkciju nodrošināšanai RFB aktīvi iesaistījusies publiskās privatizācijas programmas īstenošanā, jo valsts uzņēmumu publiskā privatizācija par privatizācijas sertifikātiem paver jaunas iespējas fondu tirgus attīstībai Latvijā. Latvijas Privatizācijas aģentūra izvēlējusies RFB par publiskā piedāvājuma izsoļu rīkotāju. Vairums patlaban biržā kotēto uzņēmumu tur nonākuši publiskās privatizācijas rezultātā. Ar publiskās privatizācijas programmas palīdzību ap 4,6% Latvijas iedzīvotāju kļuvuši par uzņēmumu akcionāriem.
Sīkāku informāciju par vērtspapīru tirgu interesenti var atrast minēto organizāciju mājas lapās
VTK (www.vtk.gov.lv),
LCD (www.lcd.lv) un
RFB (www.rfb.lv).
Informācija no tām izmantota arī šīs publikācijas tapšanā.
