Kad 20. februārī aizbraucu uz dārzu, sapratu, ka atkal bijuši «viesi», tikai šoreiz palikuši tukšā, jo dārza mājiņā viss, ko var nozagt vai sadauzīt, jau bija paveikts pagājušā ziemā.
Kad 20. februārī aizbraucu uz dārzu, sapratu, ka atkal bijuši «viesi», tikai šoreiz palikuši tukšā, jo dārza mājiņā viss, ko var nozagt vai sadauzīt, jau bija paveikts pagājušā ziemā. 1999. gada pašās pirmajās februāra dienās Saulaines ielas dārzu mājiņās (vairāk nekā 10) bija «viesojušies» necilvēki. Grūti aprakstīt to skatu, kas pavērās, ieejot tajās: plīts sabojāta, jo izlauzts ūdens sildāmais katliņš (alumīnija), logiem norautas aizkaru stangas (alumīnija), trauki, spuldzes un viss, kas plīstošs, sadauzīts, grāmatas un žurnāli izmētāti, sabradāti kājām, dārza ķimikālijas un minerālmēslu pakas saplēstas un izbārstītas pa visu mājiņu, un šajos mēslos iebradāti aizkari. Pēc pāris dienām tikām aicināti uz policiju atpazīt savas mantas. Daļu zaglēni jau bija paspējuši realizēt. Vainīgie bija noķerti! Tie bija divi pusaudži.
Policijā viss tika noformēts ātri un lieta nodota prokuratūrai. Izteicām pateicību policijas Kriminālās meklēšanas daļas darbiniekiem par operativitāti un cerējām, ka vainīgie saņems pelnītu sodu. Gaidām vēl šodien. Jau divas reizes pēc aprakstītā notikuma nelieši ir bijuši manā vasarnīcā. Ņemt tur vairs nav ko, bet logiem stikli izsisti, un to iestiklošana ir liela problēma pensionāriem. Policijai ziņot nav nozīmes, jo vainīgie netiek sodīti. Kāpēc? Bet varbūt vainīgie atpirkās? Kam, kur un cik samaksāja? Gribu ar avīzes starpniecību dzirdēt atbildi.
A. Ozoliņa, dārza īpašniece
