Pazīstama ir divu veidu kartupeļu gredzenpuve – tumšā un gaišā. Slimība skar lakstus, stublājus un bumbuļus, to izraisa karantīnas organismi.
Pazīstama ir divu veidu kartupeļu gredzenpuve – tumšā un gaišā. Slimība skar lakstus, stublājus un bumbuļus, to izraisa karantīnas organismi. Gredzenpuves izplatību patlaban kontrolē Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas laboratorija. Šī slimība Latvijā ir bijusi arī agrāk, bet nav plaši pētīta, jo nebija augstas klases laboratorijas iekārtu. Protams, jo plašāki tirdzniecības sakari, jo lielāka iespēja ievest inficētu sēklu. Pēdējos gados ar bakteriālo puvi slimi kartupeļi ievesti no Polijas, un tie varēja būt infekcijas avots.
Latvijā atrasts tikai ar gaišo gredzenpuvi inficēts kartupeļu sēklas materiāls.
Kā pazīt bakteriālo gredzenpuvi?
Tikai aplūkojot stādījumus, precīzi to noteikt nevarēs. Laukā var rasties vienīgi aizdomas par šo slimību. Redzamas pazīmes parasti parādās tikai rudenī, un tās nav tikai šai slimībai vien raksturīgas – stublāju plaisāšana, vīte. Nepieredzējušam kartupeļu audzētājam ļoti grūti gredzenpuves pazīmes atšķirt no lakstu puves rudens pusē. Ja ir aizdomas, jāizrok vairāki kartupeļi ar visu stublāju un jāpārgriež tieši stublāja piestiprināšanās vietā. Varēs saskatīt vadaudu gredzenu, kas infekcijas rezultātā kļuvis mīksts. Saspiežot audus, atdalīsies biezpienveidīgi izdalījumi bez smakas. (Piemēram, melnkājai vienmēr ir puvuma smaka.) Tomēr gredzenbakteriozes infekcija pirmajā gadā visbiežāk norit slēpti, un to precīzi var atklāt vienīgi ar laboratorijas analīžu metodēm.
Gredzenpuves pazīmes bumbuļu glabāšanas laikā mainās. Sākumā kartupeļi no ārpuses izskatās veseli, bet pārgriežot vadaudu gredzena vietās parādās dzeltenīgs krāsojums, vēlākās stadijās no tā var izspiest biezpienveida masu. Slimam kartupelim iekšpusē rodas tukšs vidus, ārējie audi vēl ir veseli. Uz pavasara pusi glabātuvēs kartupeļi inficējas arī ar citām infekcijām – sauso puvi, slapjo puvi –, un pazīmes vairs nav raksturīgas tikai gredzenbakteriozei.
Bakteriālā gredzenpuve izplatās ar stādāmo materiālu, inficētiem konteineriem, augsnes apstrādes tehniku un aprīkojumu. Nedrīkst stādīt ar gredzenbakteriozi inficētus bumbuļus, griezt sēklas kartupeļus. Viens bumbulis var inficēt desmitiem citu. Izplatīt slimu sēklas materiālu valstī ir aizliegts. Tīrumos, kur slimība atklāta, vismaz trīs gadus kartupeļus nedrīkst stādīt.
