Laikā, kad preses slejās bieži lasām politiska rakstura paziņojumus, kas met ēnu uz Latvijas attiecībām ar Krieviju, kā cerīgs gaismas stariņš tiek uztverta ik ziņa, kas liecina par vēlmi paplašināt abu valstu radniecīgo institūciju kontaktus.
Laikā, kad preses slejās itin bieži lasām politiska rakstura paziņojumus, kas met ēnu uz Latvijas attiecībām ar lielo kaimiņieni Krieviju, kā cerīgs gaismas stariņš tiek uztverta ik ziņa, kas liecina par vēlmi nostiprināt un paplašināt abu valstu radniecīgo institūciju kontaktus. Šādus centienus apliecina arī Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidentes LLU profesores Baibas Rivžas nesenā piedalīšanās Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas kopsapulcē Maskavā, jo Baiba Rivža ir šīs akadēmijas ārzemju korespondētājlocekle.
Kā klājas Krievijas zinātniekiem un kā viņi raksturo stāvokli lauksaimniecībā savā valstī?
– Satikos ar vairākiem arī Latvijā pazīstamiem Krievijas agrārekonomistiem, piemēram, ar profesoru Miloserdovu, ar Petrikova kungu, kurš vada Agrāro zinātņu institūtu, un citiem. Krievijas lauksaimniecībā pašlaik ir ļoti smaga situācija. Zinātnieki apgalvo, ka tik grūti nav klājies pēdējo 200 gadu laikā. Lai panāktu daudzmaz normālu atražošanas procesu, pēc viņu domām, būs jāpaiet vismaz 15 gadiem un tam vajadzēs ļoti lielus kapitālieguldījumus. Zemnieku ražotās produkcijas īpatsvars valstī ir tikai aptuveni divi procenti. Saimniekošana galvenokārt koncentrējas kooperatīvos, kas, piemēram, ar degvielas piegādātājiem norēķinās natūrā. Bieži vien tas notiek dramatiskā veidā: līdzko ienākas graudi, izaug cukurbietes, tā attiecīgās firmas pārstāvji atbrauc uz kooperatīvu, kas ir parādā, un savāc ražu, neļaujot kooperatīvam savu produkciju pārdot par visizdevīgāko cenu.
Krievijā vaina ir arī tajā, ka daudzi likumi nav izstrādāti savlaicīgi. Daudz kas bijis atstāts pašplūsmā, bez kontroles. Tiesa, pašlaik straujos tempos valdība pūlas izstrādāt likumus, kas ieviesīs kārtību zemes novērtēšanā, izmantošanā, pārdošanā.
Ja salīdzina Latvijas un Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas darbu un uzdevumus, tad Krievijā patlaban ir līdzīga situācija tai, kāda pie mums bija pirms pēdējās atmodas. Proti, izglītība un zinātne ir savstarpēji nodalītas. Tāpēc kopsapulcē daudzās runās skanēja pārmetumi akadēmijas nodaļām par to, ka nav panākta pietiekama saikne ar augstskolām. Institūtu zinātnieki iet vienu, bet augstskolu zinātnieki – citu ceļu. Pie mums šī sadarbība ir nesalīdzināmi labāka. Protams, Krievijā psiholoģiski to ir grūti panākt. Tur akadēmiķi un korespondētājlocekļi saņem piemaksas vai stipendiju un visi priecājas, ka tās pēdējā laikā ir būtiski palielinātas.
Agrārekonomisti, ar kuriem man bija vairāk kontaktu, ir ieinteresēti sadarboties ar mūsu Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju, jo problēmas, kas saistītas ar reģionālo attīstību, ar sociālo infrastruktūru, ar cilvēku laukos, mums ir kopīgi risināmas. Arī Krievijā zinātnieki intensīvi veic socioloģiskos pētījumus laukos un analizē nabadzību, cilvēku slikto veselības stāvokli un jaunās paaudzes izglītības zemo līmeni, jo tik smagos ekonomiskos apstākļos ar katru gadu arvien vairāk bērnu un jauniešu neaiziet mācīties.
Var noprast, ka kopumā Krievijas zinātniekiem ir interese par to, kas zinātnes un izglītības jomā notiek Latvijā. Vai tā ir?
– Jā, interese ir liela gan par Latvijas Zinātņu akadēmijas, gan Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas darbu. Kolēģiem, kas pārstāvēja Krievijas augstskolas, gribas zināt, kā mainījusies mūsu Lauksaimniecības universitāte, kāda ir fakultāšu struktūra un kāds ir studentu skaits. Viņi interesējās par jaunāko selekcijas darbā, par izmēģinājumu saimniecību statusu un to finansējumu, par zinātnieku izgudrojumu aizsardzību un vēl citiem jautājumiem. Es arī daudz stāstīju par mūsu universitātes sadarbību ar abām zinātņu akadēmijām, par mūsu pieredzi starpdisciplināros pētījumos pārtikas, meža resursu izmantošanas un citās jomās. Arī Krievijas zinātnieki piekrīt tam, ka ļoti svarīgi ir savienot lietišķo un fundamentālo zinātņu skatījumu. Man ir pārliecība, ka visai drīz mēs, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija, noslēgsim sadarbības līgumu vai nu ar visu Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmiju, vai vismaz ar kādu no tās nodaļām.
