Miera kapu paša malā, pārdesmit metru attālumā no Bauskas ielas, jau
apmēram simt gadu stāv melna marmora piemineklis, zem kura neviens nav
apbedīts un kurā iegravēts uzraksts vācu valodā: «Ikviens, kas no
patiesības ir, klausa manu balsi. Jāņa evaņģēlijs 18,37. Frīdriha
Zēberga piemiņai. Dzimis Sankt-Pēterburgā 1871. gada 27. septembrī,
miris Ledus jūrā 1902. gada oktobrī. Barona Eduarda Tola vadītās
Krievijas polārās ekspedīcijas astronoms.»
No
teksta var secināt, ka 31 gada vecumā gājis bojā ar Jelgavu saistīts
zinātnieks. Informācijas par viņa dzīvi Jelgavā diemžēl nav. Vēsturnieks
Andris Tomašūns, kas gan šā pieminekļa, gan arī paša F.Zēberga
fotogrāfiju ievietojis pērnā gada beigās izdotajā grāmatā «Mana
Jelgava», atzīst: «Neapšaubāmi Zēbergs bija slavens jelgavnieks, tāpēc
arī grāmatā viņu ieliku. Priecājos, ka arī citi pievērš uzmanību viņa
kapa simboliskajam piemineklim.»
Dokumentus, kas varētu ko vairāk
pastāstīt par šo personību, iespējams atrast vairākās publikācijās
Krievijā. Kaimiņvalstī F.Zēbergs, kā arī ekspedīcijas vadītājs barons
E.Tols, kurš arī toreiz gāja bojā Arktikas ledos, ir atzīti varoņi.
Tiesa, vairākas publikācijas parādījušās pēdējā laikā, ko jelgavnieks un
vēstures pētnieks Anatolijs Cvetkovs skaidro ar padomju laika cenzūru.
Proti, Tallinā dzimušā baltvācu barona E.Tola nopelni zinātnes labā
varēja būt šķiriski ne visai pieņemami. Vēl jo vairāk – padomju laikā
bija cenzējams fakts, ka šīs ekspedīcijas vadībā bija arī leitnants,
vēlākais admirālis Aleksandrs Kolčaks, kas cīnījās pret padomju varu
Krievijas pilsoņu karā.
Visu rakstu lasiet
piektdienas, 18. marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
