Karls Gustavs Jungs (1875 – 1961). Psihoanalītiķis, tā sauktās dzīļu psiholoģijas pamatlicējs dzimis Kesvilā (Šveicē) teologa ģimenē.
Karls Gustavs Jungs (1875 – 1961). Psihoanalītiķis, tā sauktās dzīļu psiholoģijas pamatlicējs dzimis Kesvilā (Šveicē) teologa ģimenē. Tur valdošās teoloģiskās un medicīniskās gaisotnes ietekmē K.G.Jungs izvēlas tolaik nepopulāro psihiatrijas nozari, kas ļautu izzināt dabiskā un kulturālā mijiedarbību cilvēkā. Pakāpeniski viņš nonāk pie atziņas, ka moderno dzīvesveidu nosaka neirozes un psihozes. 1904. gadā K.G.Jungs nāk klajā ar asociatīvo testu, vēlāk izstrādā koncepciju par intravertajiem un ekstravertajiem rakstura tipiem. Pētot mītiska un reliģiska satura tekstus, vienlaikus viņš sadarbojas ar psihoanalīzes pamatlicēju Zigmundu Freidu. Viens no pirmajiem Z.Freida mācības apoliģētiem vēlāk tomēr atteicās pieņemt austriešu psihoanalītiķa uzskatu, ka cilvēka uzvedību bezapziņas līmenī nosaka seksualitāte. Psihes dzīlēs K.G.Jungs saskata kolektīvās bezapziņas un arhetipu (pirmtēlu) struktūras, kultūras fenomenus. Laikā no 1913. līdz 1917. gadam K.G.Jungs pārdzīvo garīgu krīzi, redz draudīga rakstura sapņus, vīzijas, kurās saskata kolektīvas bezapziņas pastāvēšanas apstiprinājumu. Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, K.G.Jungs atgriežas no sava iekšējā ceļojuma. Viņš lasa lekcijas visā pasaulē, veicinot Rietumu un Austrumu civilizāciju un kultūru saskaņu. Pēdējos dzīves 20 gadus K.G.Jungs uzskata par savas darbības produktīvāko laiku.