«Liepājas metalurga» olimpiskā halle nodota ekspluatācijā 1998. gada rudenī. Varētu teikt, ka pirmais veiksmes komponents redzams jau tās nosaukumā: pilsētā ir ievērojams ražošanas uzņēmums, kam bijis pa spēkam šādu celtni būvēt.
«Liepājas metalurga» olimpiskā halle nodota ekspluatācijā 1998. gada rudenī. Varētu teikt, ka pirmais veiksmes komponents redzams jau tās nosaukumā: pilsētā ir ievērojams ražošanas uzņēmums, kam bijis pa spēkam šādu celtni būvēt. Tā tas ir, taču arī «Metalurgs» celtniecībai ir ņēmis kredītu, riskēdams ar ievērojamiem līdzekļiem un paļaudamies uz liepājnieku atsaucību, jo tikai tā varēja šo risku attaisnot. Halle tātad ir privātīpašums – 90 procentu
tajā pieder «Metalurgam», 5 procenti – pilsētas Domei, vēl 5 – Latvijas Olimpiskajai komitejai.
Lepojas ar hokeja tradīcijām
Kā raksta laikraksts «Metalurgs» savā futbolam un hokejam veltītajā ikmēneša pielikumā, hokeju Liepājā sākuši spēlēt pirms 70 gadiem. 1930. gadā sporta klubs «Olimpija» ierīkojis laukumu stadiona teritorijā uz kanāla, un 21. februārī notikusi pirmā hokeja spēle, kas jau tajā pašā gadā kļuvusi par aizsākumu pilsētas čempionātam (Rīgā togad risinājušās vēl tikai draudzības spēles). Pirmās iemaņas liepājniekiem mācījis zviedrs Svens Jansons – trenējis hokejistus, skolojis tiesnešus un pats arī tiesājis spēles. Marta sākumā gan sācies atkusnis, un divos riņķos iecerētais čempionāts finišējis priekšlaikus.
Arī pēckara hokeja attīstībā valstī liepājnieki bijuši ievērības cienīgi, un «Metalurgs» neaizmirst pieminēt, ka tieši metāllējēji bija tie, kas ar praktiskiem piemēriem (Latvijas čempionātā spēlējošu komandu) un rīcību (hokeja laukuma izbūvi) veicinājuši šā sporta veida popularitāti.
Pēc neatkarības atgūšanas Liepājas sporta dzīvē gan dominējis futbols un basketbols. «Un tikai 1998. gada rudenī līdz ar jaunās
a/s «Liepājas metalurgs» Ledus halles darbību futbolam un basketbolam likumsakarīgi pievienojās arī hokejs,» uzņēmuma Futbola un hokeja kluba reprezentācijas izdevumā raksta «Liepājas metalurga» prezidents un arī Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans. Viņš cer, ka pilsētā izdosies saglabāt augsta līmeņa meistarkomandu, bet pilsētas skolās – atvērt specializētas hokeja klases.
Slido jauni un veci, pratēji un nepratēji
Ledus halle ir plānota kā daudzfunkcionāls komplekss, kas paredzēts hokeja un daiļslidošanas treniņiem un sacensībām, publiskai slidošanai un slidot apmācībai, un tā ir piemērota arī koncertu, šovu, cirka izrāžu, izstāžu un gadatirgu rīkošanai.
Kā stāsta halles direktors Aivars Sveilis, ledus arēna esot noslogota vidēji 10 stundu dienā, un, viņaprāt, tas apliecina, ka liepājnieki ir iecienījuši šo būvi un iespējas, ko tā dod. Pirmām kārtām jau halle ikdienā kalpo par treniņbāzi «Liepājas metalurga» hokejistiem, kas ir Latvijas junioru izlases bāzes komanda. Liepājā regulāri notiek dažādi Latvijas, Kurzemes un Liepājas čempionātu turnīri, un, kā speciālistu vērtējumu atstāsta A.Sveilis, ledus kvalitāte esot ne tikai labākā Latvijā, bet visā Baltijā.
Četras reizes nedēļā no rītiem trenēties nāk 8. vidusskolas pirmo līdz trešo klašu puikas. Tās ir specializētas klases, kas izveidotas ar skolas atbalstu: mācību stundas ir pakārtotas treniņiem. Pēc A.Sveiļa vērojumiem, šāds dienas izkārtojums ir pa prātam gan mazajiem censoņiem, gan viņu vecākiem, jo pēcpusdienā vēl atliek laika arī citām interesēm un nodarbēm, ja neesi koncentrējies tikai uz hokejista karjeru.
Bez šīm specializētajām klasēm hokejā divās maksas grupās trenējas arī mazliet vecāki puikas. Darbojas daiļslidošanas grupa, kas savu popularitāti un panākumus vēl tikai izkaro, taču arī šajā sporta veidā jau notikušas pirmās sacensības – ar Talsu un Rīgas klubu piedalīšanos.
Tie liepājnieki, kas vēl neprot slidot, tiek aicināti slidotapmācības grupā. Tur var iet gan veci, gan jauni.
Pēc darba spēlēt hokeju vai tāpat vienkārši paslidot nākot ap 15 Liepājas firmu. Ne gluži regulāri, taču hokeju spēlējot un trenējoties arī pilsētas Domes deputāti. Un vēl – nedēļā vidēji 10 līdz 15 stundu darbojas masu slidotava.
Ir cenas un arī pretimnākšana
Ledus uzturēšana nav lēta, tāpēc arī tā īre maksā visai prāvu naudu. Darbdienās līdz pulksten 17 tas tiek īrēts par 60 latiem stundā, vakaros, sestdienās un svētdienās – par 65 latiem. Pastāvīgajiem klientiem tiekot arī šādas tādas atlaides, un, kā apliecina halles direktors, slidot gribētāju netrūkst. «Ziņu» apciemojuma dienā ledus patiesi bija aizņemts visu dienu: no rīta, kā parasti, – zēnu treniņi, tūlīt pēc tam – Austrumeiropas hokeja līgas komandu «Liepājas metalurgs» un Novopolockas «Polimir» treniņi, pēcpusdienā uz pāris stundām – dažas firmas, vakarpusē – AHL spēle, bet vēl vēlāk – no 23 līdz vieniem naktī – halli noīrējis kāds uzņēmums, kas tur nolēmis sarīkot
8. marta svinības savām sievietēm.
Publiskā slidotava vienlaikus var uzņemt 100 slidotgribētāju. Pieaugušajiem cena – 1 lats stundā, bērniem – 80 santīmu. Par 50 santīmiem var iznomāt slidas. Skaidrs, ka tas nav «gluži par velti», taču laiku pa laikam un noteikti skolu brīvlaikā hallē tiek rīkotas akcijas ar 50 procentu maksas atlaidēm.
Halles rentabilitātei, protams, kalpo arī krietnais hokeja līdzjutēju pulks. Arēnā ir 1200 sēdvietu un 800 stāvvietu, un izšķirošās spēlēs tās visas esot aizņemtas. Arī
8. marta vakarā, kad vajadzēja noskaidroties AHL ceturtdaļfināla uzvarētājam (par tiem kļuva liepājnieki), halles direktors lēsa, ka būšot ap 1000 līdzjutēju.
Vislielāko pretimnākšanu uz spēļu apmeklējumiem saņem Liepājas jaunākā paaudze. Pamatskolēniem, kas uz spēli nāk 20 un vairāk cilvēku grupās audzinātāja vai cita grupas vecākā pavadībā, tiek piedāvātas 300 vietas par brīvu. Uz ne tik augsta ranga spēlēm tiekot atvēlētas pat 500 vietas. No 19. līdz 26. martam hallē notiks pasaules sieviešu hokeja čempionāts B grupā, un arī uz šīm spēlēm jaunatnei būšot jau ierastās atlaides, apgalvo halles direktors.
Pārklājot ledu, arēnā tiek rīkotas arī izstādes, koncerti un lielāki pilsētas pasākumi. Šajās dienās Liepājā viesosies Maskavas Cirks uz ledus, uz kuru visas sēdvietas jau esot pārdotas. Tomēr A.Sveilis apgalvo, ka galvenais saimnieciskā aprēķina sekmju faktors ir ledus īre. Ja vidēji septiņarpus stundu dienā ledus tiek noslogots, tad halle sevi atpelnot.
Pašvaldības atbalsts tiek novērtēts
Celtnei, kas pēc aptuvenām aplēsēm izmaksājusi ap miljonu latu, joprojām atrodas ko uzlabot, papildināt un varbūt nākotnē pat piebūvēt. Taču tas tikai liecina, ka sākotnēji kā treniņhalle celtā ēka apgūst arvien jaunas kvalitātes.
Pēc nedēļas tajā risināsies pasaules B grupas sieviešu hokeja čempionāta spēles, bet vēl pēc dažām nedēļām – pasaules junioru meistarsacīkstes U18 grupā. Šajā sakarā Liepāju vairākas reizes apmeklējuši Starptautiskās hokeja federācijas pārstāvji, kas interesējušies par halles un turnīra organizācijas līmeņa atbilstību. Pasaules čempionātiem veltītajā preses konferencē trešdien žurnālisti varēja uzzināt, ka ar Domes atbalstu izdevies ierīkot pienācīgu medicīnas kabinetu, ka pašvaldība gādās par dalībnieku ekskursijām pilsētā, ka Domē pieņems delegāciju vadītājus, bet ikdienā nodrošinās viesus ar gidiem.
2001. gadā Latvijas Hokeja federācija cer sarīkot 2001. gada olimpiādes kvalifikācijas turnīru un ir arī pieteikusies 2003. gada pasaules čempionāta rīkotājpretendentos. Ieceres ir drosmīgas, un Liepājas kvalitatīvajai ledus hallei te būs svarīga loma. Tomēr ne tikai halle vien var nodrošināt spēlētāju un līdzjutēju labsajūtu. To panāk tikai visu iedzīvotāju viesmīlība, ko savukārt lielā mērā veido pašvaldības attieksme pret notiekošo. Tādēļ ne velti pasaules sieviešu un junioru čempionātiem veltītajā preses konferencē, ko organizēja halles vadība, klāt bija pilsētas izpilddirektors un izskanēja nopietni aicinājumi visiem spēkiem pilsētā popularizēt šīs nozīmīgās sacensības.
Pilsētas budžets finansē 50 procentu no ledus īres 8. vidusskolas zēnu treniņgrupām. A.Sveilis stāsta arī par projektu, kas paredzējis ar pašvaldības atbalstu organizēt grupas citās skolās, taču pagaidām «nav izgājis cauri». Gan jau atkal to likšot priekšā, kad pašvaldībai būs labāki laiki, domā halles direktors, kas pirms šā amata vairākus gadus bijis pilsētas Domes Fiziskās kultūras un sporta nodaļas vadītājs. Pēdējos gados budžetā sportam varot atvēlēt vidēji ap 80 tūkstošu latu. Ar tiem, kā saka A.Sveilis, jāspēj visus sportotgribētājus «nolikt uz starta līnijas». Turpmāk viņiem esot jāprot arī pašiem meklēt sponsorus, bet, ja tikuši līdz Latvijas čempionu tituliem, iekļuvuši Eiropas un pasaules meistarsacīkšu dalībniekos, tad atkal var sagaidīt pašvaldības atbalstu – jau kā atzinību par pilsētas vārda nešanu pasaulē.
