«Tēvzemiešu» un ekonomikas ministra Vladimira Makarova a priori neveiksmei nolemtā iecere nomainīt PA ģenerāldirektoru Jāni Nagli otrdien Saeimas namā izvērtās par ainu no Jonesko «Beketa» vai citu absurda drāmas klasiķu darbiem.
«Tēvzemiešu» un ekonomikas ministra Vladimira Makarova a priori neveiksmei nolemtā iecere nomainīt Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektoru Jāni Nagli otrdien Saeimas namā izvērtās par ainu no Jonesko «Beketa» vai citu absurda drāmas klasiķu darbiem. Izrādes inscenētāji «TB»/LNNK nebija paredzējuši šādu sižeta attīstību. Tieslietu ministrs Valdis Birkavs, izdarot «gājienu ar zirdziņu», šoreiz iejutās lielā režisora lomā. Nenoliedzami, tieslietu ministrs šādu likumdošanas aktu finesi varēja atklāt arī mazliet agrāk, pirms vēl viņa valdības kolēģis ekonomikas ministrs V.Makarovs nebija uzsācis publiski meklēt jaunu PA vadītāju. Absurda klātbūtni šajā kampaņā pasvītroja miers, kādā koalīcijas partneri noraudzījās V.Makarova priekšnesumā. Nevar noliegt zināmu cinisma piegaršu «tēvzemiešu» koalīcijas partneru rīcībā, taču nav tālā pagātnē jāmeklē šādas rīcības motīvi.
V.Birkavs kopš nesenajiem notikumiem (J.Ādamsona inscenētās un «tēvzemiešu» plaši atbalstītās pedofilijas «operas»), šķiet, nav pārāk augstās domās par daļu «TB»/LNNK biedru. Tieslietu ministrs, otrdienas valdības sēdē pauzdams atziņu, ka neviens likums neparedz Jāņa Nagļa pilnvaru termiņu, domājams, guva vismaz daļēju gandarījumu par J.Ādamsona apvainojumiem un «tēvzemiešu» kritiku, no kuras viņš neizbēga arī šoreiz.
«TB»/LNNK, protams, nav viegli noskatīties uz koalīcijas partneru ignoranci, taču, ja viņi cerēja PA ģenerāldirektora amatam izvirzīt ekspremjera V.Krištopana mazpazīstamo biznesa partneri no a/s «Interbaltija Invest», tad «tēvzemieši» ir izrādījuši, maigi sakot, politisko netālredzību un naivumu.
E.Jansona kandidatūru, šķiet, neviens nopietni neuztvēra, un īsti nav skaidrs, kāpēc ekonomikas ministrs vispār uzsāka E.Jansonu izvirzīt PA ģenerāldirektora amatam. Iecelt cilvēku no malas par PA šefu patlaban nozīmētu vēl uz nezināmu laiku nobremzēt jau tā nobremzēto lielo uzņēmumu privatizāciju. Gribētos redzēt, kādus lēmumus jaunais aģentūras vadītājs pieņemtu «Latvenergo», «Lattelekom» vai «Latvija kuģniecības» privatizācijas sakarā.
Tāpat ļoti apšaubāma izskatās E.Jansona tā saucamā politiskā neitralitāte, par kuru V.Makarovs tā centās pārliecināt sabiedrību. Pirmkārt, reāli raugoties uz pašreizējo situāciju, var droši apgalvot, ka politiski neitrāls PA ģenerāldirektors vispār nav iespējams, lai kāds superprofesionālis privatizācijā viņš arī nebūtu. Otrkārt, ekspremjeram V.Krištopanam tuvu stāvošs biznesa partneris un basketbola kluba ASK amatpersona varētu atrasties «uz vienas platformas» ar savu «patronu». Kā reiz pajokoja kāds no
ārvalstu investoriem – īsākais ceļš uz Latvijas politisko eliti iet caur basketbolu. Vismaz šoreiz basketbolistiem nav izrādījies pa spēkam pievarēt tenisistu J.Nagli.
Var tikai prognozēt, kā notikumi var attīstīties tālāk. Ja «tēvzemieši» ļoti nopūlēsies šūpot Andra Šķēles vadīto kuģi, var gadīties, ka paši vienā jaukā dienā nokļūst aiz borta. Jaunā partija (JP), ar kuru ceļiniekiem jau ir kopīga valdošās koalīcijas pieredze, domājams, ir gatava šajā kuģī iekāpt. Vajadzības gadījumā arī Tautas partija kopējus «saskarsmes punktus» spēs atrast. Nokļūšana vai nenokļūšana pozīcijā JP var izrādīties liktenīga pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām, jo Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vadība Jelgavā nesen notikušajā kongresā paziņoja, ka saskaņā ar pēdējām socioloģiskajām aptaujām, LZS it kā esot apsteigusi Saeimā pārstāvēto JP. Lai nu paliek tās aptaujas, taču opozīcijā tik mazai partijai kā JP ir nesalīdzināmi grūtāk piesaistīt papildu elektorātu nekā darbojoties valdībā. Starp citu, savulaik J.Nagļa palikšana PA vadībā maksāja toreizējam V.Krištopana valdības ekonomikas ministram Aināram Šleseram amatu. Viņš neatkārtoja Laimoņa Strujēviča vāji argumentēto mēģinājumu atbrīvot J.Nagli no ieņemamā amata.
Pašreizējais ekonomikas ministrs, kā izskatās, nav ņēmis vērā savu priekšgājēju neveiksmes. Personiskās antipātijas vai antagoniska domāšana ir pārāk vāji iemesli kādas amatpersonas atbrīvošanai no ieņemamā amata. Vismaz pagaidām demokrātijas «attīstība» Latvijā līdz tam nav nonākusi. Lai kādu atbrīvotu no amata vai nomainītu, ir jāliek galdā reāli fakti par amatpersonas nolaidību, paviršību vai kaitniecību, bet V.Makarova rokās tādu nav. Basketbolistiem vajadzētu nopietni apsvērt pārkvalificēšanos uz kādu elitārāku sporta veidu.
