No 19. līdz 21. februārim Narvā (Igaunijā) notika starptautisks seminārs par vecākās paaudzes sabiedriskā darba aktivizēšanu Eiropas valstīs.
No 19. līdz 21. februārim Narvā (Igaunijā) notika starptautisks seminārs par vecākās paaudzes sabiedriskā darba aktivizēšanu Eiropas valstīs. Tajā piedalījās pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Austrijas, Norvēģijas un Anglijas. Semināra mērķis – aktivizēt vecākās paaudzes algoto darbu sociālās aprūpes un dažādu pakalpojumu sniegšanā, kas valstij izmaksā daudz lētāk nekā jaunās paaudzes algotais darbs. Visās pasaules valstīs sabiedrība noveco – palielinās veco ļaužu īpatsvars tajā. Tas liek novērtēt situāciju un veikt pasākumus, lai nepasliktinātos pensionāru dzīves līmenis un viņi valstij nepaliktu par problēmu. Tādās Eiropas valstīs kā Austrijā, Anglijā, Vācijā un arī Ziemeļeiropas zemēs jau ir uzkrāta sabiedriskā darba pieredze sociālās aprūpes jomā. Bijušajās sociālisma valstīs šis darbs tikai sākas. Apgrūtina tas, ka pensionāri saņem nožēlojami zemas pensijas, kas traucē iekļauties sabiedriskajā darbā, turklāt nelabvēlīga ir valsts varas institūciju un jaunākās paaudzes cietsirdīgā, augstprātīgā un noraidošā attieksme pret vecāko paaudzi, aizmirstot, ka tā ir radījusi materiālās vērtības, tai ir dzīves gudrība un darba pieredze.
Ļoti daudz guvām no pieredzes Anglijā, Igaunijā, Norvēģijā, Sanktpēterburgā, Austrijā. Austrijas pārstāve Ģertrūde Daie, Eiropas Veco ļaužu organizāciju federācijas (EURAG) ģenerālā sekretāre, iepazīstināja ar EURAG uzdevumiem sabiedriskā darba aktivizēšanā un Eiropas valstu pieredzes popularizēšanā. EURAG aptver vairāk nekā 150 dalīborganizāciju no 33 valstīm, tanī skaitā arī Latvijas Pensionāru federāciju.
Semināra gaitā ziņojumus sniedza visu septiņu valstu pārstāvji. Pēc tam strādājām interešu grupās, pēdējā dienā apmeklējām sociālās aprūpes dienas centru Tallinā. Tas izveidots, atjaunojot pussabrukušu privātmāju ar Vācijas un PHARE programmas līdzekļu palīdzību. Uzturēšanās un apkopšanas darbus tajā veic pensionāri sabiedriskā kārtā. Arī pulciņus vada pensionētie skolotāji un citi speciālisti.
Igaunijā darbojas 60 dienas centru, kas aptver ap 30 tūkstošu pensionāru. Arī Latvijā veidojas šādi centri, taču līdz kaimiņu līmenim – vēl tālu.
Igaunijā attieksme pret vecāko paaudzi krasi izmainījās 1999. gadā, kas bija izsludināts par veco ļaužu gadu. Liela nozīme ir speciālajam Igaunijas Televīzijas raidījumam «Tēvzemietis» un īpašiem laikrakstu izdevumiem.
Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Eha Lepika teica:
– Mēs vēlamies kļūt par gudru, inteliģentu valsti un turēsim savu veco paaudzi sabiedriskās dzīves centrā, jo aktīvs cilvēks ir veselāks, tātad valstij lētāks. Mēs rūpēsimies, lai vecākā paaudze jaunajiem būtu draugs, padomdevējs un kompanjons.
Atliek vēlēties, lai latvieši līdzinātos kaimiņiem igauņiem.
